Joga ir brīnišķīgs ceļojums, kas sniedz daudz jaunu iespaidu un atklājumu, taču uzsākt šo ceļu reizēm nav viegli. Mēs šaubāmies par to, kurš jogas veids mums būtu piemērotākais, kurš jogas centrs ir vislabākais, kurš pasniedzējs viszinošākais un maldāmies vispārpieņemtajos stereotipos par jogu kā tādu vai konketu jogas novirzienu. Protams, vislabākais veids kā no tā izvairīties, ir  iet un mēģināt, līdz tu atrodi tieši to, ko visu laiku esi meklējis, jo tikai pamēģinot un izbaudot uz savas ādas, mēs iegūstam to savu, unikālo pieredzi, kura ir nozīmīgāka par citu padomiem. Pirmā satikšanās ar jogu vienmēr ir kas īpašs. Reizēm tā izmaina visu dzīvi. Šajā sadaļā mēs stāstīsim tieši par šīm pirmajām satikšanās reizēm. Par cilvēkiem, kas meklē ceļu pie jogas, par viņu attiecībām ar jogu un sajūtām, ko sniedz joga. Mēs ceram, ka tas iedvesmos arī tevi paspert solīti pretī jaunām atkāsmēm un jaunai dzīvei! 

<< Visi raksti

Mācoties Sveicināt Sauli

0

1435

ANNA ANCE ŠTERNBERGA @ 2014-09-25

Anna Ance Šternberga ir veselības bloga TopiVesels.lv radītāja un savā ikdienā domā ne tikai par to, ko likt savā škīvī, bet arī par to kā nodarbināt savu ķemeni. Kā Ancei gāja viņas pirmajā jogas nodarbībā, lasiet šeit. 

Vienmēr esmu pie sevis klusībā vēlējusies nodarboties ar jogu, taču līdz šim bija sajūta, ka vēl nav pienācis mans laiks. Es sevi uzskatīju par cilvēku, kas labāk lec, skrien, trako un dejo, nevis meklē mieru, līdzsvaru un tukšumu sevī. Man likās, ka tieši sports ir man labākais veids, kā atslābināties, palaist vaļā nokaitētās emocijas un stresu, taču viss, ko es ar to panācu ir sevis izdedzināšana. Es nesaku, ka sports ir neveiksmīgi izvēlēta nodarbošanās, pavisam nē, taču ik vienam cilvēkam papildus trakai svīšanai un sevis izlikšanai uz pilnu slodzi, ir nepieciešams atnākt ar centru sevī, sazemēties, līdzsvarot savu ķermeni, prātu un garu. Un to palīdz izdarīt joga.

Kaut arī esmu apmeklējusi dažas jogas nodarbības un ik pa laikam mājas apstākļos ar youtube palīdzību izdaru dažādus vingrojumus, tas tomēr nav tas pats, kas regulāri apmeklēt nodarbības ar „savu” skolotāju, ko es atradis. Arī es, ar yogi.lv pamudinājumu, esmu beidzot uzsākusi savus jogas skolotāja meklējumus, kā arī esmu sākusi meklēt, kurš jogas veids mani uzrunā visvairāk. Šeit dalīšos savās pārdomās par dažādām jogas nodarbībām, jogas centriem un pasniedzējiem. Viss šis, protams, ir tikai mana pieredze un mans subjektīvs viedoklis, kas var neatbilst kāda cita sajūtām un vajadzībām.

Ar šo savu pieredzi jogas meklējumos, es ceru sniegt iedvesmu un ieskatu dažādos jogas virzienos katram, kas jau kādu laiku vēlas uzsākt nodarboties ar jogu, bet nevar atrast to atbalsta un atspēriena punktu.

  1. 1.       Mēģinājums (1.diena, 1. Reize, 1. joga)

Ienāku Dzīves Mākslas akadēmijas telpās, gaidu pie durvīm 5 minūtes pirms nodarbības sākuma, taču neviena nav. Domāju, ka joga ir atcelta un varu doties kādas atvērtas kafejnīcas meklējumos, jo ir bez 5 minūtēm astoņi rītā. Taču jau pēc minūtes augšā skrien jogas skolotāja Diāna, laipna un smaidīga kā vienmēr. Viņa piebilst, ka meitenes parasti kavē, un rezonējot ar jogotājām arī viņa pati sākusi pēdējā laikā aizčammāties. Šī bija jau pirmā atziņa no jogas- ne vienmēr visu paspējis laikā, Tu būsi laimīgāks, pilnīgāks un vairāk ieguvis. Galvenais visu ar mieru un harmoniju.

Ienākot Dzīves Mākslas akadēmijas telpās viss šķiet ļoti skaists, gaišs un tīrs- zālē ir spoguļu siena, pāris graciozi krēsli un mēbeles, daudz matracīšu, spilvenu, sedziņu un jogas paklājiņu. Pirmais iespaids, ko rada telpa- patīkams un mājīgs. Taču uzreiz pamanu, ka ir pavēss, un tā ir viena no lietām, ko ļoti nemīlu, ne telpās, ne ārpus tām.

Pārģērbjos, noklāju paklājiņu, sagaidām pārējās sievietes (šī joga ir tieši sievietēm!) un sākam rīta jogu. Jau pati pirmā poza (kas ir klasika jogā kā tādā) ir padma asana jeb lotosa poza. Šajā pozā bija jānosēž visi elpošanas vingrinājumi, kas aizņēma apmēram trešo daļu visas nodarbības, taču ne es, ne mana mamma, kura ar jogu nodarbojas jau vairākus gadus, ne mana māsa nemākam un nevaram nosēdēt šajā pozā. Mamma gan, jāatzīst jau ļoti tuvojas šīs pozas īstenošanai un pusmastā var nosēdēt diezgan ilgi. Šeit derētu pieminēt, ka ir cilvēki, kuriem vienkārši nesanāk! Tāpēc visa jogas pirmā daļa man bija diezgan apgrūtinoša, un es nespēju īsti koncentrēties savai elpai, pozai un kur nu vēl neļaut prātam iejaukties procesā. Šo nodarbības daļu es neizbaudīju, tikai šīs pozas dēļ. Var jau būt, ka ar laiku arī manas kājas iestiepsies un lotosa poza būs automātisks apsēšanās veids, taču ne tagad, ne šobrīd. Man nav problēmu pielikt galvu un krūšu daļu pie ceļiem, kamēr kājas ir taisnas priekšā, taču es nekad neesmu varējusi sakrustot kājas tā, lai justos ērti. Ir kur strādāt.

Apgūstot Diānas piedāvāto elpošanas tehniku viņa apstaigāja mūs, jogotājas, un pārliecinājās, ka elpojam pareizi, kā arī palaboja, ja kaut kur, kaut kas nebija kā nākas!

Tā kā šajā nodarbībā mācījāmies „Sveicienu Saulei” jeb Surya Namaskar no sanskrita, katru elementu sākumā mācījāmies atsevišķi un tikai tad to visu salikām kopā- elpošana, vēdera ievilkšana, asanas. Biju patiesi laimīga, kad tiku ārā no lotosa pozas un sākām pildīt asanas. Kaut arī šīs bija samērā vienkāršas pozas un vingrojumi, katra nianse, roku un pat pirkstu novietojums ļāva izjust atšķirības- pareizi nostājoties vingrojumi uzreiz kļuva daudz grūtāki. Šī ir otrā atziņa, ka ir tik ļoti būtiski jogas praksi iziet kopā ar skolotāju, citādi mēs neiegūstam to reālo labumu un nepiepildām jogas patieso mērķi, jo var gadīties, ka vingrinājumus neizpildām līdz detaļām pareizi.

Arī pildot katru asanu atsevišķi, Diāna nāca katrai no mums klāt un palaboja stāju, kāju un roku novietojumu un elpošanas tehniku. Bija iespēja dažus vingrojumus pildīt vieglākā manierē, bet tie, kas jutās pietiekami drosmīgi- varēja iet uz visu banku! Pats galvenais, ko Diāna arī uzsvēra nodarbības sākumā, bija tas, ka mums ir jāsajūt sieviete sevī, visas lietas jādara ar maigumu, mīlestību un jogā neko nevajag forsēt. Mēs, sievietes, esam emociju pasaules valdnieces, mēs nesam sevī baudu, emocijas, un mīlestības enerģiju, tāpēc mums šie elementi ir jākultivē, nevis jāapspiež vai jāiztērē, sevi patstāvīgi izdzenot, kā esam to ikdienā radušas darīt.

Pēc Saules sveicināšanas un vingrojumu salikšanas kopā bija laiks atpūtai, laiks izkust un ļauties gravitācijai padarīt mūs patīkami smagas, atkal sajust savu sievišķo centru vēdera lejasdaļā un mierīgi elpot. Novērot. Jutu kā Diāna mani apsedz, tas bija ļoti sirsnīgs un maiguma pilns žests, kas pielika punktu uz „i” šajā nodarbībā. Kas vēlreiz uzsvēra sievietes misiju dzīvē- mātišķo, maiguma pilno būtni, kuras misija ir dot, mīlēt un baudīt.

Kopumā, nodarbība bija gaiša, jauka un patīkama, tāpat arī pasniedzēja Diāna- maiga un sirsnīga dvēsele, taču šis jogas veids līdz galam mani nepārliecināja. Varbūt lotosa poza sākumā, kas man, kā iesācējam galīgi lauza kaulus, un aukstās telpas, kas tā arī mani atstāja ledainām ķepām neļāva izjust šo nodarbību līdz galam. Protams bija vairāki plusi- Diānas balss tembrs, kas, manuprāt, ir ļoti būtiska sastāvdaļa jogā, bija ļoti sazemēts, informatīvs, pamācošs un nomierinošs reizē. Kā arī valoda nav šķērslis nākot uz jogu pie Diānas, viņa runā gan krieviski, gan latviski un arī angliski! :)

 Vairāk par jogas skolotāju Diānu meklē viņas FB profilā un Mahana yoga.

Foto no Diānas personīgā arhīva.

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!