<< Visi raksti

10 nelaimīgu cilvēku ieradumi un kā tos mainīt

0

2030

Henri Junttila @ 2014-07-18

Ego saka: “Kad viss nostāsies savās vietās, es nomierināšos!”  Gars saka: “Atrodi savu iekšējo mieru un viss nostāsies savās vietās!” Marianne Williamsone

Vai tu kādreiz esi juties tā, it kā kaut kas tavā dzīvē pietrūktu? Ko es cenšos apmuļķot? Protams, tā ir juties ikviens. Es biju nelaimīgs, bet ne tikai nelaimīgs, es biju nožēlojams. Es skatījos uz citiem cilvēkiem un domāju par to, kas viņiem ir tāds, kas mans nav. Es biju noguris pats no savas dzīves. Un šis nogurums bija tas pieturas punkts, kas man lika mainīt to visu. Tas lika man virzīties tajā virzienā, kur mana sirds dzied. Kad es gāju tālāk, es atklāju, ka tas, kas liek man justies nožēlojami nebija kaut kas ārpus manis, bet ieradumi, kurus es pats gadu gaitā biju ieviesis savā dzīvē. Es gribu padalīties ar šiem ieradumiem un veidiem, kā no tiem atbrīvoties. Tātad –kā mēs paši darām sevi nelaimīgu?

1. GAIDOT SKAIDRĪBU

Man likās, ka lai darītu to, kas man patīk un būtu laimīgs, man ir jāzina uz kurieni es dodos. Izrādās tā bija tikai mirāža.  Kad es sāku rīkoties, neskatoties uz savu apmulsumu un vienkārši darīju labāko ko spēju, es sapratu, ka vienmēr varu spert vienu soli tālāk, ar skaidrību par iznākumu  vai bez tās.

Es it kā staigāju pa biezu miglu. Jo vairāk es virzījos uz priekšu, jo vairāk migla izklīda. Taču, ja es stāvēju uz vietas, nekas nenotika.

Kā rīkoties? Negaidi skaidrību. Ieklausies savā sirdī un sper soli uz priekšu. Tam nav jābūt perfektam.

2. CENŠOTIES IEGŪT CITU CILVĒKU PIEKRIŠANU UN ATĻAUJU

Es gribēju, lai citi man pasaka, ka es esmu uz pareizā ceļa. Jo vairāk es to darīju, jo tukšāk es jūtos. Kāpēc? Jo tā vietā, lai ieklausītos pats sevī un uzticētos sev,  es atdevu savu spēku prom. Es paļāvos uz citiem. Tas bija mulsinoši un atņēma daudz spēka. Man nekad nebija viegli vienkārši uzticēties savai dzīvei. Es ļoti daudz uztraucos un raizējos. Bet pēc gadiem es sapratu, ka uzticība pašam sev ir vienīgais veids kā dzīvot piepildītu dzīvi. Brīdī kad es pārtraucu meklēt citu akceptu un atļauju rīkoties, mana iekšējā gudrība un zināšanas kļuva spēcīgākas, jo tās neaizēnoja prāta domas.

Kā rīkoties? Negaidi citu akceptu vai atļauju rīkoties, lai piepildītu savus sapņus. Ej pēc tā, kas liek tev justies dzīvam.  Ar to pietiek.

3. CEROT UZ PESTĪŠANU NĀKOTNĒ

Vēl viens pilnīgi neveselīgs ieradums ir cerēt uz labāku nākotni. Domāt, ka mērķa sasniegšana darīs mani daudz laimīgāku. Un tomēr, esmu sapratis, ka tā ir tikai doma, kurai mēs veltam pārāk daudz laika un enerģijas. Esmu sapratis, ka esmu sasniedzis tik daudz mērķus, kuri, kā man likās noteikti darīs mani laimīgāku, bet nekā. Tiem nebija tādas varas. Tāpat kā es, arī tu noteikti esi jau vairākkārt dzirdējis frāzi, ka “Laime ir mūsos, tā nav atkarīga no ārējiem apstākļiem. Laime ir pieejama te un tagad.”

Ilgu laiku es domāju – “Jā, tas ir brīnišķīgi, bet kā gan es varu to pielietot savā dzīvē?” Atbilde bija novērot savas domas un ļaut tām iet. Man nav jānotic ikvienai domai, kas liek man cerēt, ka nākotne ir tā laimīgā vieta uz kuru es dodos.  Brīdī, kad es atlaidu šīs domas, es atklāju, ka manī pašā ir vienmēr klātesošas laimes avots, kurš man vienmēr ir pieejams.

Kā rīkoties? Kad tu pieķer sevi dzīvojam nākotnē, vienkārši apzinies to un atlaid šo domu un vēro kas notiek. Tā ir ļoti spēcīga prakse, kas prasa patstāvīgu darbošanos, tāpēc neuztraucies ja iesākumā šķiet,  ka tā nestrādā.

4. VĒLME SPERT LIELUS SOĻUS

Kad es biju iesprūdis domās par to, ka laime mani izglābs, es gribēju skriet pa dzīvi lieliem soļiem, cerot ātrāk nonākt nākotnē un sasniegt savus mērķus.   Taču šāda rīcība mērķa sasniegšanu tikai attālināja. Taču, ja tu ļauj lietām ritēt pašām savu gaitu un ļauj šīm steidzīgajām domām aiziet tāpat kā tās atnāca, tad tu iegūsti mieru prātā. Kad es rakstu šo, es nesteidzos. Es sajūtu vēlmi ātrāk pabeigt šo rakstu, bet es to piedzīvoju, izdzīvoju un apzinos, bet neiesaistos. Es atgriežos pie rakstīšanas procesa un turpinu iesākto, ļaujot vārdiem brīvi plūst uz papīra. Un mana dvēsele smaida. Mana sirds atpūšas un mana elpa kļūst dziļāka.  Es atceros – tā ir mana dzīve. Šis mirklis.

Kā rīkoties? Lieli soļi nozīmē pieņemšanu, ka mūsu laime ir atrodama nākotnē. Ieraugi u apzinies, cik daudz laimes ir pieejama jau šodien, tagad, te un tūlīt. Nav nepieciešams spert lielus soļus, vienkārši atceries, kas tu esi.

5. KĻŪDAINAS CERĪBAS

Ilgu laiku es mēģināju noķert domu, ka es varu atbrīvot savu dzīvi pilnībā no visa negatīvā. Taču katrai dienai nav jābūt laimīga dienai! Dzīve mēdz būt sarežģīta un smaga, problēma nav tās sarežģītībā, bet tajā kā mēs pret to attiecamies. Ja man šķiet, ka man nav jāatrodas šajā situācijā, es piedzīvoju ciešanas. Atkal, mēs atgriežamies pie domāšanas un uztveres. Dzīve ir tāda kāda viņa ir, mana attieksme sniedz man dzīves pieredzi. Kad es ievēroju savas gaidas jeb cerības, es ļauju tām būt. Tas nenozīmē, kas es nejūtu dzeloni no kaut kā, ko es pats esmu nodēvējis par sliktu. Tas nozīmē, ka man nav jāpielej eļļa ugunij.  Es nevaru kontrolēt savu dzīvi, taču es varu kontrolēt to kā es attiecos pret to. Man nav jāmaina savas domas, vienkārši jāapzinās kas notiek un to, ka es pats radu savu šī brīža pieredzi.

Kā rīkoties? Apzinies kā tavas gaidas dara tevi nelaimīgu. Pievērs savu uzmanību šodienai, šim mirklim un koncentrējies uz to, kas tev jau ir. Izbaudi to.

6. UZTVEROT SAVAS DOMAS PĀRĀK NOPIETNI

“Tu neesi pietiekami labs.”

“Ja tu sekosi savai sirdi, tu kļūsi par bezpajumtnieku.”

“Ko cilvēki padomās?”

Pazīstami? Mums visiem ir domas, kas padara mūs trakus. Taču ir dienas, kad man šīs domas nerūp. Tātad – kāda atšķirība starp labām un sliktām dienām? Vienkārši tavs esības stāvoklis. Tavs noskaņojums, tava uztvere ir tas, kas rada atšķirību.  Kad es jūtos labi, mana emocionālā pasaule ir stiprāka.  Es vienmēr atceros, ka manas jūtas ir indikators tam, cik ticama un uzticama ir mana domāšana un uztvere. Kad es jūtos slikti, tā ir zīme, ka man ir jāuztver mana domāšana ne tik nopietni. Kad es jūtos labi, tad ir īstais brīdis problēmu risināšanai. Bet bieži es atskārstu, ka problēmas atrisinās pašas no sevis. Tāpēc, tas ko es visu laiku atkārtoju, atkal un atkal ir fakts, ka mūsu domāšana ir tas, kas padara mūs laimīgus vai nelaimīgus, nevis ārējie apstākļi.

Kā rīkoties? Eksperimentē un mēģini neuztver visu pārāk nopietni, it īpaši dažādas mirkļa emocijas. Pamēģini ik pa brīdim veikt 60 sekunžu pauzi, kad tu atslēdzies no domāšanas un analizēšanas. Kā tu jūties?

7. SPĒLĒJOTIES DROŠI

Kad es izeju ārpus savas komforta zonas, es kļūstu nemierīgs, dusmīgs, nobijies un uztraucies. Taču pēc kāda laika, diskomforts kļūst ērts, jo tas kļūst pazīstams. Kas ir mainījies? Mana uztvere un domāšana. Kad es ļauju nemiera domām aiziet prom, mana uztvere un domāšana atgriežas ierastajās sliedēs. Taču, ja es mēģinu atrisināt šo situāciju, tad tas atveseļošanās process ieilgst. Es esmu sapratis, ka, lai mana dzīve būtu piepildīta, man ir nepieciešamas pārmaiņas un izaicinājums. Lai to iegūtu, man ir jāiet ārpus savas komforta zonas, jāmainās un jāizaicina sevi. Man ir jābeidz spēlēties tikai tur, kur ir droši. Šajā pasaulē nav nekādu garantiju. Viss, ko es varu darīt, ir sekot savai sirdij un būt nomodā par savu domāšanu un uztveri. Tas arī viss. Man ir biedējošas domas, bet tas ir nieks. Es joprojām varu spert mazu solīti uz priekšu.

Kā rīkoties? Apzinies, ka iziet ārpus komforta zonas ir vienkārši paļaušanās uz citādu domāšanu jeb uztveri. Tu vienmēr vari ieklausīties savā sirdī un spert nākamo soli.

8. KONCENTRĒJOTIES UZ VEIKSMI

Man var būt brīnišķīgas attiecības, es varu darīt darbu ko mīlu un peldēt pa dzīvi plūstoši. Taču, ja kaut kas noiet greizi, kaut tikai viena lieta, es koncentrējos uz to un varu kļūt pavisam nožēlojams. Un pati svarīgākā lieta, kas mums jāatceras par dzīvi ir tā, ka tajā vienmēr kaut kas noiet greizi. Laimes atslēga ir nevis atbrīvoties no problēmām, bet iemācīties sadzīvot ar tām. Un saprast kā tā domāšana un uztvere noved tevi pie problēmām. Tas nenozīmē, ka es izvairos no problēmām, es vienkārši nestresoju par tām. Es atrisinu tās, cik labi vien spēju, taču es necenšos uzspiest savu risinājumu. Esmu ievērojis, ka tad, kad pārstāju par to uztraukties un domāt, es ļauju savai iekšējai gudrībai palīdzēt man. Ļoti bieži problēmas risinājums atnāk pie manis brīdī, kad to gaidu vismazāk –kad esmu izgājis pastaigāties, mazgājot traukus, meditējot vai mazgājoties dušā. Es daru labāko ko varu un tad atlaižu situāciju.

Kā rīkoties? Ievēro un pamani savu tendenci fokusēties uz domām, kas tev saka, ka kaut kas nav kārtībā. Atpūties vienkārši ievērojot šīs domas un atdali sevi no tām. Tu vari ievērot tās, bet nepieķeries. Elpo. Tu esi tu, nevis šīs domas.

9. IZVAIROTIES NO ŠĶĒRŠĻIEM

Gadiem ilgi, es bēgu no izaicinājuma, jo uzskatīju, ka tas ir tas, kas šķir mani no panākumiem. Tie bija šķēršļi manā ceļā, kas neļāva man iegūt to, ko vēlos. Un man likās, ka ja iegūšu to, ko vēlos, tad būšu laimīgs. Bet tad, kaut kas mainījās. Es sapratu, ka šķēršļi patiesībā nemaz nav šķēršļi, bet pakāpieni, kuri palīdz man sekot savam aicinājumam. Tā vietā, lai turpinātu izvairīties no izaicinājuma, es kļuvu ziņkārīgs. Es jautāju sev. Ko es varu no tā mācīties? Visam šķiet ir kāda jēga. Jo vairāk es pielāgojos dzīvei, jo spēcīgāks es kļuvu. Un pielāgošanās manā izpratnē ir spēja necensties visu kontrolēt un ietekmēt.

Kā rīkoties? Necīnies ar dzīvi. Pieņem to. Sāc interesēties par savas dzīves problēmām. Necenties tās atrisināt, ļauj tām būt kādu brīdi un tad pavēro rezultātu.

10. ATSTĀJOT NOVĀRTĀ SAVU PATIESO AICINĀJUMU

Iespējams, vislielākais šķērslis ceļā uz laimi ir sava aicinājuma noliegšana. Kad es noliedzu savu sirdi, savu mērķi, iekšējo gudrību, es kļūstu nožēlojams. Un veids kā es noliedzu sevi, ir caur pārlieku lielu domāšanu. Domāšanu, ka kaut kas nav kārtībā, vai ka es virzos pa nepareizo ceļu. Kad es to ievēroju un apzinos, es ļauju tam vienkārši būt un elpoju dziļi. Lai sekotu savam aicinājumam, man ir jāatlaiž tie priekšstati kādi man ir par to kādam šim ceļam ir jābūt.

Es nevaru zināt un paredzēt uz kurieni iet mana dzīve, es varu dzīvot vien šajā mirklī. Tas manam prātam ir biedējoši, bet man tas ir jāpieņem. Es ļauju šīm domām nākt un iet un tajā brīdī es ļauju savai uzmanībai palikt pie manas sirds.

Kā rīkoties? Atbrīvojies no domām un priekšstatiem par to, kā tavai dzīvei ir jāizskatās. Ļauj tai būt tādai kādai tai ir jābūt. Dzīvo dzīvi brīdi pa brīdim, tas ir vienalga ir vienīgais, ko tu vari darīt.

Laime nav kaut kas ko tu iegūsti, bet kaut kas, kas tev jau ir, kas esi tu pats! Tas, kas attur tevi no laimes, ir tava uztvere un domāšana. Un šo domu pārāk nopietnā uztveršana.

Tevī pašā ir gudrība, kas gaida, kad varēs tevi vadīt. Viss, kas tev jādara, ir jāļauj visam plūst un saprast kā tu vari apstādināt sevi no šo procesu ietekmēšanas mēģinājumiem. Tas nav viegli. Tā ir prakse. Reizēm tam vajadzīgs laiks. Taču apzinies, ka tikai vēlme to sasniegt jau ir doma ceļā uz to. Ļauj tam notikt.

Dari labāko, ko spēj! Seko savai sirdij! Un atceries elpot!

Avots:tinybuddha, foto:Margarita Kareva

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!