<< Visi raksti

Alexandra Gray „The yoga teacher.”

0

1343

Kristīne Somere @Yogi.lv @ 2014-07-18

Ar ko desu pārdevējs atšķiras no jogas skolotāja?

Pārdevējs lielveikalā tirgo desu, bet jogas skolotājs cenšas pārdot āsanas. Šāda veida pārdomas rodas stāsta galvenai varonei Greisai, kura pabeigusi 3 nedēļu jogas skolotāju apmācību cīnās par skolnieku piesaisti un naudas pelnīšanu.

Šo daiļliteratūras jogas stāstu var uzvērt dažādi. No vienas puses tā ir viegli lasāma, nesarežģīta lasāmviela, kuru varētu nodēvēt pat par pludmales romānu, bet tajā pašā laikā tās lappusēs ietvertie ziņojumi jeb mesidži ir tik vērtīgi nevis tāpēc, ka iemāca ko jaunu, bet liek atcerēties aizmirsto.

Šis bija mans pirmais romāns par un ap jogu un, ja sākumā biju noskaņota mazliet skeptiski un sev pārmetu laika šķiešanu lasot romānu, kad kaudzē sastutēti tepat blakus savu rindu gaida tik daudz „nopietnu” grāmatu, jāsaka, ka dažas atziņas no šīs grāmatas neatstāj manu prātu vēl dažas dienas pēc pēdējās lappuses izlasīšanas.

Piemēram šī frāze, kuru saka jogas skolotāja nodarbību laikā saviem skolniekiem un ar kuru noslēdzas grāmata: „Ja jūs bijāt šeit vakar, tad aizmirstiet to visu. Necentieties atkārtot labās lietas vai tās pozas, kuras veicat ļoti viegli un necentieties izvairīties no tām, kas prasa piepūli. Vienmēr esiet iesācējs.” Elementāri vai ne? Un tomēr – tik patiesi! Arī es esmu ievērojusi, ka veicot jogas praksi individuāli es vienmēr izvēlos tās pozas, kuras man sanāk, kuras neprasa lielu piepūli un kuras es varu veikt bez palīglīdzekļiem, taču, šāda neiziešana no komforta zonas nebūt nav labākais jogas praktizēšanas veids. Jo joga ir veids nevis kā palikt savā komforta rāmītī, bet kā pārkāpt sev tik ierastās robežas un atļauties iet tālāk.

Man patika arī tas, ka katra nodaļa sākās ar kādas āsanu īsāku aprakstu un lai arī šīs pozas, lielākoties, bija diezgan advancētas, to apraksti un vēsturiskā informācija dozētā daudzumā bija pietiekami interesanta, lai savā ikdienas jogas rutīnā iekļautu ko jaunu. Kā piemēram, Yogamudra āsana, Simhāsana, Shanmukhi mudra, Kashyapāsana, Maha vedha mudra un citas. Es šīs āsanas un mudras nebiju veikusi ļoti ilgu laiku, nevis tāpēc, ka nepatīk, bet tāpēc, ka nebija manas ikdienas jogas rutīnas sastāvā. Pateicoties šiem iedvesmojošiem aprakstiem, tagad izmaiņas ir veiktas. Un tas, manuprāt, arī ir grāmatas uzdevums – iedvesmot!

Bet, ja par iedvesmu, tad izceļot kaut ko vienu, kas iedvesmoja visvairāk no šīs grāmatas, tas laikam būs šis teikums: „Vai tu neredzi, ka tad, ja joga attur tevi no būšanas te un tagad kā vienam veselumam, tad tā ne ar ko neatšķiras no citām atkarībām.”

Manuprāt, ļoti trāpīgi pateikts. Patiešām ir brīži, kad mēs tik ļoti aizraujamies ar jogu, ka visa cita pārējā pasaule pazūd jeb mēs pazūdam jogā, ka pēcāk ir ļoti grūti atrasties! Es droši vien neievietotu šo grāmatu savu „mīļāko” grāmatu sarakstā, bet tā noteikti nebūs arī pie tām grāmatām, kuru ar vieglu sirdi atdošu prom uz neredzēšanos. Vai es to lasīšu vēlreiz, nezinu, bet noteikto to ieteiktu kā labu un vieglu lasāmvielu ne tikai tiem, kas aizraujas ar jogu un grib būt jogas skolotāji, bet arī tiem, kuri meklē jaunus iedvesmas avotus.

p.s. Jāatzīst, ka šo grāmatu nopirkt mani pamudināja ne tikai stāsts par jogu, bet arī tas, ka tā darbība norisinās Londonā, kas ir viena no manām mūža lielākajām mīlestībām. 

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!