Derīgi padomi

<< Visi raksti

1. Sākums

0

915

Narajane @ 2016-03-06

Pirms daudziem gadiem pār ievērojamo pilsētu Fatnu, kas atrodas svētās Bhagirathi krastā, valdīja radža, vārdā Sudaršans. Slavens viņš bija ar savu drosmi un cildenumu.

Reiz, kad radža Sudaršans savā dārzā atpūtās, viņš izdzirdēja kādu sakām šādus vārdus:

- Zināšanas ir cilvēka acis. Ar šo acu palīdzību viņš apjēdz ne vien redzamo, bet arīdzan apslēpto. Un kauč cilvēkam būtu vai simt vērīgu acu, bez zināšanām tas akls tomēr paliks.

Un vēl viņš izdzirdēja:

— Jaunība, bagātība, vara un neprātība - lūk, četras īpašības, no kurām ikviena ir spējīga cilvēku pazudināt. Un grūti pat iedomāties, kas notiktu ar tādu, kam piešķirtas būtu šīs īpašības vienlaikus visas.

Šie vārdi ieinteresēja radžu Sudaršanu, bet tāpat arī saskumdināja, jo viņš atcerējās savus dēlus, kas nevēlējās mācīties un uzvedās visai nelabi. Un tad nodomāja radža: “Ak, ja treju dumju dēlu vietā man būtu kaut viens, todaļ paklausīgs un gudrs! Mēdz taču sacīt: kā no daudzajām zvaigznēm pie debesīm navaid gaismas, tā arīdzan var gadīties, ka no divpadsmit dēliem navaid nekāda labuma. Bet viens vienīgs vērtīgs dēls līdzīgi mēnesim, kas apgaismo naksnīgās debesis, piešķir mirdzumu visai dzimtai. Kā jaušams, pēc manas nāves nerāsies neviena, kas mūsu dzimtu slavenu darīs: nav neviena krietna dēla starp manējiem prinčiem.”

Rūgti kļuva radžam no šīm pārdomām. Ilgi viņš prātoja, ko pasākt ar saviem dēliem, beigu beigās nolēma apspriesties ar gudrākajiem.

Nākamajā dienā pa visu Indiju viņš vēstnešus izsūtīja un tiem ik pilsētā izziņot pavēlēja, ka radža Sudaršans, Patnas pilsētas valdinieks, lielo padomi sasauc un aicina tajā visus gudrajos un zemes ievērojamos ļaudis piedalīties. 

Un raugi, pēc nedaudz dienām radžas pilī sapulcinājās gudrākie vīri ne vien no Patnas, bet arīdzan no citām pilsētām. Laipnīgi tos sagaidīja radža, ar katru apsveicinājās, kā paraža liek darīt, un, kad visi apsēdās, sacīja:

- Ak gudrākie no gudrajiem, es gribu jums padomu lūgt. Domas par maniem dēliem neļauj man miera. Bīstos, ka viņi manu dzimtu apkaunos. Tikai tas dēls, kas godā un cieņā ceļ savu dzimtu, iepriecē vecākus. Bet kāds gan labums no nesaprātīgiem, nepaklausīgiem dēliem! Tad nu, palūk, es jums vaicāju, ak gudrākie no gudrajiem, vai jums zināms navaid tāds cilvēks, kas manus dēlus spētu padarīt gudrus un cildenus, kādiem pieklājas būt radžas dēliem. Ja tāds cilvēks jūsu pulka rāsies, es viņam izrādīšu goddevīgu cieņu un, atlīdzinot viņa pūles, nežēlošu itin neko. Apmācībām dodu sešu mēnešu laiku.

— Ak prinči, esiet uzmanīgi un uzvedieties tā, kā cildeniem jaunekļiem piederas, bet es jums pastāstīšu interesantus un aizrautīgus notikumus, kuri izklāstīti grāmatā ar nosaukumu “Hitopadeša”, kas nozīmē “Derīgi padomi”. Šodien mēs sāksim ar šīs grāmatas pirmo nodaļu, bet šī nodaļa saucas “Par uzticamu draudzību” un tajā top stāstīts par to, kā vārnas, bruņurupuča, brieža un žurkas īsta un uzticama draudzība tiem palīdzēja visas likstas pārvarēt.

— Bet kā tas notika? - prinči jautāja.

— Tad nu paklausieties...

Bet gudrajie klusēja; neviens no tiem nevieda, kā gan prinčiem tik īsā laikā pilnu prātu iedot.

Apspriedē sanākušo vidū atradās viens gudrais, vārdā Višnu Šarma, kurš bija iepazinis svētajās grāmatās izklāstītās dziļākās gudrības. Viņš piecēlās no savas vietas, ar cieņu palocīdamies, pasveicināja radžu un bilda:

Ak radža! Es apņemos prinčiem pusgada laikā iemācīt visu, ko pienākas zināt tik cienījama tēva dēliem.

Radža Sudaršans kļuva priecīgs, un viņš nodeva savus dēlus gudrā Višnu Sarmas aizgādībā.

Vēlreiz Višnu Šarma palocīdamies pasveicināja radžu un aizveda viņa dēlus uz augšējo terasi, ko radža tiem nodeva mācību nolūkam. Un, lūk, kad viņi tur nonāca, Višnu Sarma apsēdās uz mīkstiem spilveniem un, sev pretī nosēdinājis radžas dēlus, sacīja:

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!