<< Visi raksti

Meža festivāls - smelies enerģiju no dabas

0

1303

Kristīne Kutuzova un Sarmīte Makarova @ 2015-07-13

Zināt to sajūtu, kad redzat ceļojumu aģentūras bildi ar pasakaini skaistu okeānu, šūpuļtīklu un baltām smiltīm pār kurām, it kā noguris no saules, liecas palmas līganais stāvs. “Gan jau kādreiz..” jūs nodomājat un ķeraties klāt darbiem. BET tā nav ne palma, ne jūra, ne saules skartās smiltis pludmalē, kas sniegs to īpašo sajūtu. Laiku izdomā cilvēks pats un attaisnojumus arī. Prieka brīžus kā pļavas ziedus vainagā var vīt jau tagad – tie ir par brīvu – krāšņi, smaržīgi, neparedzami un, galvenais, gaida, kad rotās tieši jūs.

 Meža festivāli ir vienas, divu un trīs dienu izbraukumi – ikreiz uz kādu citu Latvijas vietu, nodrošinot izbraukuma dalībniekiem nemainīgu iespēju izbaudīt jogas nodarbību, meditāciju un īsu plenēru brīvā dabā. Ideja par Meža festivāliem radās vēl tad, kad lielākajam vairumam nodarbības ārpus telpām šķita tāla nākotne. Tā vīzija, ko vēlējāmies iedzīvināt padarot Meža festivālus par regulāru praksi ir Cilvēks, kurš mostas ar pateicību par iespēju izdzīvot tieši šo dienu. Ne rītdienu, ne vakardienu, bet darīt savu labāko – šodien. Cilvēks, kurš pateicas Debesīm par to, kas viņam dots pirms lūgt vēl. Cilvēks, kurš ir ceļā. Kļūdās, klūp, noraujas, ceļas un iet tālāk ar visām brūcēm.

Tie visi ir sajūtu braucieni. No sirds priecājamies par katru notikumu, īpaši tiem, kurus neesam varējušas paredzēt. Pirmajā izbraukumā, piemēram, lija lietus un bija diezgan drēgns, taču pārvarējām arī to – mežs ļāva patverties no lielākajām lāsēm un pēc brīža jau varējām turpināt.

Kopš maija Meža festivāli noritējuši gan tuvākos mežos, piemēram, Lielupes Ragakāpā, kurp dodamies ar riteņiem, gan tālākās vietās – Pokaiņos, Ķemeru dabas parkā, Līgatnē, pie Kaņiera ezera un citur. Dalībnieču vidū esam satikušas visdažādākās sievietes – jaunas meitenes, topošās māmiņas teju dažas dienas pirms lielā notikuma, nopietnas biznesa aprindu dāmas, kurām Meža festivāls kļuvis par pirmo pieredzi brīvdienai nedēļas vidū, iztaiktas pilsētnieces, kurām brauciens uz mežu līdz šim ir bijis īpaši jāplāno utt.

Cilvēki arvien biežāk runā par garīgumu, tērpjot šo jēdzienu visdažādākajās drēbēs, informatīvā telpa ir pilna ar iedvesmojošiem uzsaukumiem, citātiem no dižgaru krājumiem un aicinājumiem pievērsties dažāda veida praksēm. Mēģinām lēkt augstāk par savu šībrīža pakāpienu un pievēršamies meditatīvām praksēm, runājam par enerģijas virzību, transformāciju, mācāmies regulēt čakru darbību, bet, izrādās nekad neesam samīļojuši priedes vai liepas stumbru, baidāmies būt vieni paši mežā, pie jūras, pat klajā pļavā. Tieši par to runājam katrā izbraukumā. Par to, ka jāsāk no sākuma, no pamatiem – no pirmās čakras, ja vēlaties tērpt to šādos jēdzienos. Meža festivālos sajūtam, kas mēs esam, kā daba mūs stiprina, kā paņem lieko, mācāmies sarunāties ar dabu caur sevi. Jā, mācāmies just un justies. Izrādās šīs pamatlietas mūsos vēl ir tik trauslas. Kā gan varam būvēt trešo, ceturto...,septīto stāvus, ja pirmie divi vēl šūpojas.

Instrumenti, ko izmantojam nemainīgi ir joga, kas stiprina ķermeni, caur elpu savieno mūs ar dabu, meditācija, mūsu saruna ar sevi pašu un mākslas terapija, attīstot radošumu, pārvarot bailes “es navaru, neprotu”. Pārējais, kā minēts iepriekš, ir ļaušanās. Dažkārt mums līdzi brauc fotogrāfs un mēs ļaujamies foto mirkļiem meža biezoknī vai jūras krastā, dažkārt, kad sadzirdam kokles vai ģitāras skaņas, ļaujamies dziesmai.

JOGA

Tā vienmēr ir saruna ar pašam ar savu ķermeni. Katru reizi. Iespēja piedzīvot pirmreizīgo sajūtu savu ķermeni uzlūkojot bez prasībām, bet ar pateicību. Paldies, ka man esi tieši tāds. Kopā mēs varam sasniegt jebkuru mērķi. Jebkuru. Un es apsolu, ka šis mērķis Tev nedarīs pāri.

Joga dabā - mežā, pie jūras vai pļavās mazliet līdzinās stāvēšanai zem spēcīga, mutuļojoša kalnu ūdenskrituma - jūti, kā caur tevi brāžas ūdens šaltis spēcinot un sniedzot jaunu apvāršņu atklāsmes un vienlaikus aizskalojot prom nevajadzīgo - lieko - to, ko nesam līdzi veca pienākuma pēc. Ar katru reizi mēs iemīlam sevi arvien vairāk. Iemīlam ar tīru, neko negaidošu mīlestību.

MEDITĀCIJA

Meditācijas definīcijas lasāmas meklētājā ierakstot šo tik bieži izmantoto vārdu. Mēs cenšamies nerunāt par noteikumiem, neradīt jums sagaidījumus un nedot vadlīnijas, bet vienkārši aicinām sajust spārnus, kas jūs paceļ pāri domu mākoņiem, situāciju važām, ikdienas rūpalām un prāta spēlēm.

Kā atvēsinošas lietus lāses uz saulē karsētas ādas – tik īpaši ir meditācijas mirkļi mūsu izbraukumos - tas ir ceļojums beznosacījumu mīlestības pasaulē, kuru drošina dabas tuvums un mūsu pilnīga paļaušanās tās pārspēkam.

Satiec sevi. Piedzīvo to, cik ļoti dvēselei trūkst tavas uzmanības. Redzēsi, cik ļoti turpmāk novērtēsi katru brīdi, ko veltīsi jebkam, kas nerezonē ar Tavu sirdsbalsi. Tieši viņa ir Tavs labākais padomdevējs. Viņa ir Debesu informācijas nesēja. Tev tikai jāieklausās.

GLEZNOŠANA

Gleznošana ir Meža festivāla neatņemama sastāvdaļa. Katrā izbraukumā ļaujamies savām sajūtām un izpaužam tās caur krāsām, enerģiskiem, rāmiem un pārdomātiem, dažkārt haotiskiem, citreiz jau pārbaudītiem otas pieskārieniem. 
Un kāpēc gan tikai otas? Mēs gleznojam arī ar pirkstiem, čiekuriem, priežu zariem, švammītēm - jebko, kas palīdz mums vislabāk spoguļot uz audekla to, ko jūtam.

Cik sen Tu pēdējo reizi darīji kaut ko tikai sajūtu vadīta? Ne tāpēc, ka tā ir pareizi, bet tāpēc, ka tā vēlies? 
Nē, nēšoreiz mēs nerunājam par ikdienas rīcību, bet tieši par Tavu sarunu ar krāsām, otām un balto audeklu!

Daba neuzliek ierobežojumus. Mēs esam ciemiņi un šādi arī izbaudām katru izbraukumu – braucam ar riteņiem, auto, laivām, ejam kājām gar jūru, skrienam. Esam brīvas un radošas, mācāmies MĀCĀMIES (nevis jau mākam) pieņemt un PRIECĀJAMIES par sevi šeit un tagad.

Tuvākie izbraukumi:

18.07.            Meža Festivāls Dievs.Daba.Darbs Zilajā kalnā

22.07.            Saulrieta meditācija un joga gonga pavadībā

29.08.            Meža Festivāls Dievs.Daba.Darbs un Skaņaiskalns.

19.- 21.09.    Meža festivāls trīs dienu izbraukuma Vidzemes jūrmalā, v/n “Kosīši”

Augusts, septembris, oktobris, novembris – nē, tas nebeidzas, tas turpināsies visu gadu un vēl...

Mežā pats savu elpu baidies pazaudēt mīkstajās sūnās, mežā kokiem stumbri kā tērauda urbji, kas no zemes dzīlēm spēku aizgūtnēm velk un ieauž to zaļajās lapotnēs. Mazliet bail no viņa. Kā no tēta – liela un gudra. Šķiet, dīvains spēks manī raugās kā svētībai pasniegta roka un es tam atsaucos – palieku savu galvu zem glāsta un saprotu – gribu tai sajūtai ļauties, gribu to paturēt. Prāts un ķermenis klusē un šis klusums ir skaists. Mežs neklusē. Es esmu klusa. Un skaista.

Informāciju sagatavoja Meža festivāla idejas autores Kristīne Kutuzova un Sarmīte Makarova

Uzzini vairāk:  www.facebook.com/mezafestivals  

Publicitātes foto.

 

 

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!