Šajā sadaļā mēs tiksimies ar dažādiem cilvēkiem, savas jomas speciālistiem, lai diskutētu par lietām, kas ir svarīgas  ne tikai mums, bet visai sabiedrībai. Intervijas, diskusijas jeb vienkārši sarunas ar interesantiem cilvēkiem par aizraujošām tēmām. 

<< Visi raksti

VESELĪBAS EKSPRESIS RĪGA -LONDONA

0

1864

Kristīne Somere @Yogi.lv @ 2014-08-22

 

ANCE ANNA ŠTERNBERGA

Īsa vizītkarte

  • Bloga Topivesels.lv radītāja
  • Šobrīd studē Naturopātiju Londonā – The College of Naturopathic Medicine
  • Dažādu kulinārijas meistarklašu veidotāja un vadītāja
  • Veselīga dzīvesveida piekritēja un sludinātāja
  • Šobrīd strādā pie savas pirmās grāmatas

 

Man Anci gribētos raksturot kā kvēlojošu ogli, kas dzirksteļo, sprakšķ un silda. Kā spēcīgu būtni, kas spēj par sevi pastāvēt un cīnīties, un, kad nepieciešams, ļauties savam sievišķīgajam valdzinājumam, un paslēpties zem ziepju putām smaržīgā, aromātiskā vannā. Kad Ancei diagnosticēja nopietnu saslimšanu, viņa nepadevās, bet cīnījās, meklējot alternatīvas atveseļošanās iespējas. Šie meklējumi kalpoja kā lielisks dzinulis personīgai un arī profesionālai izaugsmei.

Šobrīd Ance atrodas ceļā starp Rīgu un Londonu un pati atzīst, ka  lielākoties laika viņa pavada  mācoties  un strādājot  pie bloga. Viņa šo laiku uztver kā lielu svētību, kā brīdi, kad sevi palutināt, mīlēt un izbaudīt to sajūtu, ka visa dzīve norit tikai ap viņu. Tas ir laiks, kad sakopt sevi garīgi un fiziski.

Šajā atveseļošanās procesā  es jūtu, ka tieši šī atpūta, šis laiks, kad ļauts būt pašai un lutināt sevi, ir tas, kas man ir vajadzīgs. Ja es kādu brīdi skrienu un darbojos, neatlicinot laiku sev, tad rezultāts ir ātri jūtams. Dzīve Londonā man iedod šo atelpu, mieru un sevis lološanas iespēju, lai pēc tam ar lielu iedvesmu un aizrautību es brauktu uz Latviju un darbotos pie dažādiem projektiem.”

Brīdī, kad Ance ir Latvijā, mēs izmantojām izdevību, lai satiktos un papļāpātu par lietām, kuras ir svarīgas Ancei  un kuras var palīdzēt arī citiem.

KAS TAD IR TAS, KO TU DARI, KAD ESI LATVIJĀ?

Tajos brīžos, kad esmu mājās, es piedalos dažādos projektos, kur man uzaicina, gan stāstot par veselīgu uzturu, gan sniedzot privātās konsultācijas. Tiekos arī ar tiem cilvēkiem, kuriem ir tās pašas veselības problēmas, kuras kādreiz bija man.  Es vienmēr priecājos palīdzēt ar padomu un zināšanām, gan no savas pieredzes, gan no skolā apgūtām. Es esmu atvērta jebkura veida komunikācijai un sadarbībai, tāpēc droši, ja kādam rodas vēlme ar mani sazināties, to var darīt caur Topivesels.lv

Veidoju arī meistarklases, kurās es runāju par veselīgu uzturu un produktiem, pieminot ne tikai veselīgas un garšīgas receptes, bet koncentrējoties uz to, kādu enerģiju mēs iegūstam no attiecīgā produkta. Šobrīd es vadu meistarklases par piena produktiem, to ietekmi uz mūsu organismu un veselību, kā arī to, kā šos produktus veiksmīgi un garšīgi aizvietot.

KĀ NORIT APMĀCĪBA NATUROPĀTIJAS KOLEDŽĀ LONDONĀ?

Pirmajā gadā apguvām tikai teoriju, otrajā gadā bija teorija un novērošanas prakse, kuras laikā es skatījos un analizēju, kā strādā mani pasniedzēji ar saviem pacientiem. Trešajā gadā ir teorija un personīgā prakse, kuras laikā man ir jāstrādā ar 5 klientiem, jāanalizē slimības vēsture, jānosaka ārstēšana utt. Tas ir kā kursa darbs. Turklāt, paralēli šiem pieciem individuālajiem pacientiem, ir iespēja strādāt ar kursa biedru klientiem un izstrādāt kopā atveseļošanās programmu.  Man ļoti patīk tas, ka jau trešajā gadā viss notiek praktiski un programma ir ļoti aktīva, ka nav tikai sausa teorija.

KĀ TU NONĀCI TIEŠI ŠAJĀ SKOLĀ?

Patiesībā  pēc vidusskolas es biju nolēmusi stāties Rīgas Stradiņa Universitātē un sāku pat papildus mācīties ķīmiju, taču beigās sapratu, ka tas nav gluži tas, ko es vēlos, jo mani interesēja vairāk saikne ar dabu, ne tikai uztura piramīda. Tagad es apsveru iespēju pēc koledžas absolvēšanas turpināt mācības Stradiņos,  jo tas man būs vajadzīgs, lai praktizētu Latvijā. Diemžēl Latvijā nav Naturopātijas koledžas,  Londonā mums  māca lielāko daļu alternatīvās terapijas veidus –Ķīnas tradicionālo medicīnu, aromterapiju, akupunktūru, homeopātiju, uztura terapiju, augu terapiju un citas. Mums Latvijā vienkārši nekā tāda nav, tāpēc arī es meklēju alternatīvas iespējas mācīties ārzemēs.

VAI TEV ANGLIJĀ PIETRŪKST KAUT KAS NO LATVIJAS PRODUKTIEM?

Godīgi sakot, man pietrūkst pilnīgi viss. Tā kā līdz Londonai es visu savu dzīvi biju nodzīvojusi laukos, kur mums pašiem ir savs dārzs, tad es biju pieradusi ēst visu sezonāli, balstoties uz Latvijas dabas apstākļiem. Kad aizbraucu uz Londonu, tad, sākumā, protams, biju sajūsmā, ka man ir pieejams viss, kas vien pasaulē ir dabūjams. Taču tagad ,pēc diviem gadiem,  man šķiet, es pati  reizēm apjūku , kas tad īsti ir sezonāls, jo tur pilnīgi visi produkti ir pieejami cauru gadu. Šī attālināšanās no dabas ritma, liek man reizēm aizdomāties par to, vai tie nesezonas dārzeņi, kurus lietoju, man sniedz arī kādu labumu vai tikai apmierina sāta sajūtu. Kad es atbraucu uz Latviju, es ar milzu prieku redzu, ka viss ne tikai izskatās, bet arī smaržo un garšo pilnīgi savādāk. Kad es ieeju dārzā un brokastīs ēdu ābolus, sēžot zem ābeles, tad es zinu, ka tas ir tas labākais, ko es varu savam organismam dot. Kad es iepērkos lielveikalā, tad šī drošības sajūta man vairs nav.

KĀDI IR TAVI NOVĒROJUMI, DZĪVOJOT ANGLIJĀ , KURI  ĒD VESELĪGĀK, ANGĻI VAI TOMĒR LATVIEŠI? 

Viennozīmīgi latvieši, jo mums nav pieejama tik daudz šīs importētās pārtikas un ir pieejami tik daudz dažādi eko veikalu un tirdziņu, kur iegādāties pašmāju zemnieku produkciju. Anglijā par tādu ekstru būtu ļoti dārgi jāmaksā! Es uzskatu, ka Anglijā ir daudz vairāk šo vegānu, veģetāriešu, veselīgo produktu utt. restorānu, kafejnīcu un veikalu, tikai tādēļ, ka viņiem arī šī neveselīgā produkcija ir daudz vairāk kā pie mums. Arī dažādas slimības un aptaukošanās problēmas, kuras rodas no nepareizas ēšanas, viņiem ir daudz vairāk. Tāpēc viņi ir spiesti rīkoties un sniegt cilvēkiem arī šo veselīgo jeb organic piedāvājumu.  Es pati, esot Latvijā, cenšos ēst tikai vietējo un sezonālo produkciju, jo tagad es zinu, cik daudz sliktu vielu mēs varam uzņemt caur nepareizu pārtiku, paši to pat neapzinoties, un ko tas nodara mūsu ķermenim.

ANGLIJAS ZINĀTNIEKI BIJA NĀKUŠI KLAJĀ AR PAZIŅOJUMU, KA PIENA UN GAĻAS PRODUKTU LIETOŠANU UZTURĀ, KAITĪGUMA ZIŅĀ VAR PIELĪDZĪNĀT SMĒĶĒŠANAI...

Es pat teiktu, ka tas kaitīgums var būt vēl lielāks. Protams, ja piens ir tīrs un lopiņš nav barots ar dažādām nevajadzīgām lietām, tad tas ir citādi, bet arī piena daba pati par sevi spēj radīt dažādas izmaiņas ķermenī.  Protams, ne visiem cilvēkiem ir problēmas no piena produktu lietošanas, bet ir vērts atcerēties, ka mēs esam vienīgie zīdītāji, kas lieto citu zīdītāju pienu uzturā un iespējams, ka tas nav tas labākais, kas mums ir nepieciešams. (vairāk par to visu varēsiet uzzināt Ances seminārā par piena produktiem). Runājot par gaļu, man šķiet mūsdienās veikalā nopērkamā gaļa jeb gaļas produkti  ir tik ļoti tālu no tā, kāda tā bija pašā sākumā -  svaiga, tīra gaļa. Visi tie cīsiņi, desas un saldētie subprodukti, tas viss ir  tik samocīti un neveselīgi.

VAI IR KAUT KĀDI PRODUKTI, KURUS TU ESI PILNĪBĀ IZŅĒMUSI NO SAVAS ĒDIENKARTES?

Šobrīd es vairs neesmu tik kategoriska. Man bija periods,  kad biju ļoti kategoriska un domāju, ka noteikti produkti nekad neatgriezīsies manā ēdienkartē, taču, arvien vairāk mācoties un eksperimentējot ar sevi un savām sajūtām, es saprotu, ka nekas nav noteikts un izsvītrots uz mūžīgiem laikiem. Es uzskatu, ka mums nevajag sevi ierobežot vai ielikt sevi kaut kādos rāmjos, nosakot, ka šos produktus mēs vairs nekad neēdīsim. Mūsu ķermenis katru dienu mainās un mainās arī mūsu vajadzības. Es esmu iemācījusies būt brīva un nešaustīt sevi par to, ja ciemos esmu apēdusi kaut ko, ko parasti uzturā nelietoju, vai, ja esmu apēdusi kādu našķi. Jo brīvāk mēs pret to visu attiecamies, jo labāka ir mūsu fiziskā un emocionālā veselība. Mēs jūtamies brīvāki un laimīgāki. Protams, nav gluži arī tā, ka es propogandēju to, ka varam ēst ko un cik daudz vien gribam, jo, ja mēs katru dienu ēdīsim šokolādes kūkas un saldējumu, neko labu tas mums nedos, taču reizi mēnesī apēst kaut ko, lai sevi palutinātu, manuprāt, ir tikai normāli. Četrus gadus es biju veģetāriete, no tiem vienu gadu biju vegāne, taču šobrīd pēc sava Ķīnas medicīnas ārsta ieteikuma es esmu sākusi dzert kaulu buljonus, kas nebūt nav tas pats garšīgākais produkts pasaulē. Turklāt no pašas pirmās dienas, kad šīs ārsts noteica man diagnozi, viņš man lika dzert šos kaulu buljonus, taču, es atteicos, jo biju veģetāriete un uzskatīju, ka nekad nelietošu savā uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus.  Tikai tagad, kad es esmu ieguvusi šo brīvību, es spēju lietot šo produktu kā zāles.  Daudzi, noteikti ir dzirdējuši, ka arī V.S. Dalai Lama ir lietojis uzturā gaļu tieši veselības dēļ, jo tā viņam ir ietikuši ārsti. Cilvēka dabā vienmēr ir tiekties pēc tā, lai justos labi un, lai cik ļoti man patiktu veģetārisma filosofija un dzīves uzskati, (patiesībā es esmu pārliecināta, ka ikvienam cilvēkam veģetārs uzturs uz kādu brīdī, ir ļoti ieteicams veselības uzlabošanai) man ir jāatzīst, ka  tikai tagad esmu sapratusi, ka veģetārais dzīvesveids neder visiem.  Tagad es vairāk klausos savā ķermenī un sajūtu, vai šis zivs vai gaļas gabaliņš ir tas, ko man šobrīd vajag? Iespējams, tas ir tāds posms, lai es vairāk „piezemētos”. Es cenšos ievērot līdzsvaru ne tikai dzīvē, bet arī savā ēdienkartē, nenosakot sev aizliegumus jeb tabu, bet izbaudot veselīgu un garšīgu uzturu. 

Taču, atbildot uz jautājumu, jāsaka, ka produkti, no kuriem es esmu atteikusies pilnībā ir rafinētais cukurs un dažādi miltu izstrādājumi, kā arī kartupeļus es ēdu tikai jaunos un ļoti reti.

LATVIEŠI TAČU IR LIELI KARTUPEĻU ĒDĀJI...

Jā, tas, manuprāt, arī nav diez ko veselīgi. Protams, jaunos kartupeļus varam droši ēst, taču patiesībā, es uzskatu, ka kartupeļi ir domāti cūkām.

KAD PIE TEVIS UZ KONSULTĀCIJU ATNĀK CILVĒKS, KĀ TU ZINI,KAS VIŅAM IR NEPIECIEŠAMS?

Es skatos uz konkrēto cilvēku un pieeju situācijai ļoti individuāli. Es nevados pēc kaut kādiem vispārzināmiem uzturzinātnes vai veselīga uztura šabloniem. Naturopātija jeb Holistiskā medicīnas sistēma, ko mācos es, skatās uz ķermeni kā uz veselu nedalāmu un unikālu sistēmu. Katram cilvēkam es veicu šo „diagnostiku” individuāli, izejot cauri visām viņa ķermeņa sistēmām, cerot atrast problēmas īsto cēloni un labāko atveseļošanās metodi. Tas viss ir ļoti individuāls process katram konkrētam cilvēkam, jo kā mēs zinām, kas der vienam, nederēs citam, pat ja simptomi ir pilnīgi identiski.

AR KO CILVĒKAM IR JĀSĀK, JA VIŅŠ IR NOLĒMIS SĀKT ĒST VESELĪGĀK?

Viena no kļūdām, ko mēs pieļaujam kļūstot par veģetāriešiem, mēs sākam pārāk aizrauties ar „sliktajiem” produktiem - rafinētais cukurs, bulciņas un tamlīdzīgas lietas un aizmirstam par veselīgo alternatīvu gaļai. Mēs nekļūstam par zinošiem veģetāriešiem, bet vienkārši turpinām ēst tāpat kā līdz šim, tikai atsakoties no gaļas.  Gaļa ir jāaizvieto un vislabāk to ir darīt ar pākšaugiem – lēcas, zirņi, pupas utt.

Lai ēstu veselīgāk, nav obligāti jāatsakās no gaļas.  Pirmais, ko ieteiktu, ir vispirms rūpīgi pārskatīt savu ēdienkarti un atteikties no visiem produktiem, kas satur cukuru. Tas nav tikai rafinētais baltais cukurs, ko mēs liekam pie kafijas, tie ir arī augļi un citi produkti, kurus mēs uzskatām par ļoti veselīgiem. Kāpēc cukurs tiek minēts kā pirmais? Tāpēc, ka cukurs pats par sevi, ja tā ir par daudz, var izraisīt organismā dažādus iekaisuma procesus. Tas spēj sajaukt visas ķermeņa sistēmas, un radīt ne tikai pilnīgu disbalansu ķermenī, bet ilgstošā posmā var izraisīt pat hroniskas saslimšanas. Ja mēs uz kādu laiku mēģinātu no savas ēdienkartes izskaust visus produktus, kas satur cukuru, tad patiesībā mēs redzētu, cik daudz produktu automātiski pazustu.

Otrais- svarīgi ir ne tikai izņemt kaut ko no ēdienkartes, bet arī iekļaut atpakaļ. Un tas, kas ir jāiekļauj,  ir dārzeņi, pēc iespējas vairāk un krāsaināki. Ideālā variantā tie ir vietēji sezonas dārzeņi katrā ēdienreizē. Taču, protams, ziemas laikā, mēs lietojam to, kas mums ir pieejams.

Treškārt, vēl viena būtiska lieta ne tikai uzturā, bet it visā ir mērenība. Mēs esam pieraduši ēst daudz un ēst visu kopā. Salāti, zupa, otrais ēdiens un saldais. Ir svarīgi neēst visu kopā, atdalīt produktus un ēst mazāk vienā ēdienreizē. Ja mēs pārēdamies, organisms vienalga nespēj asimilēt to visu un sākas apgrieztais aplis. Mēs it kā ēdam un ēdam, bet ķermenis vienalga jūt izsalkumu un mēs nespējam to remdēt. Ja es teikšu, ka cilvēks var paēst no viena gurķa un diviem tomātiem, neviens man droši vien neticēs, bet patiesībā tas ir iespējams. Ja tu ēd izbaudot un košļājot lēnām, tad tu patiesībā vari paēst, apēdot ļoti maz. Taču mums tik ļoti patīk pats ēšanas process, ka mēs aizraujamies ar nemitīgu rīšanu.

KĀDA IR VISPOPULĀRĀKĀ KĻŪDA UZSĀKOT VESELĪGU DZĪVESVEIDU?

Man šķiet, ka  viena no mūsdienu lielākajām problēmām ir tā, ka mēs sākam apjukt visā lielajā informācijas daudzumā un nespējam vairs saprast, kas īsti ir veselīgi. Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu novērojusi un arī pati piedzīvojusi, ir tā, ka mēs cenšamies aizstāt cukuru ar tā saucamo labo „saldumiņu”. Visbiežāk tās ir dateles, kuras lietojam kā smūtiju un citu desertu saldinātāju, taču mums ir jāatceras, ka dateles, tāpat kā banāni, nav slikti produkti un tajos ir daudz vērtīgu uzturvielu, taču tikpat daudz tajos ir arī cukurs.  Mums ir jāizvēlas pēc iespējas vairāk tieši dārzeņi, jo arī žāvētajos augļos, tāpat kā svaigajos ir ļoti daudz cukura, un tas būtu piemērots produkts tikai saldajam ēdienam vai kā veselīgs našķis, taču uz to nebūtu jābalsta visa sava ēdienkarte. Jo, kas notiek, ja mēs ēdam daudz cukuru un cukuru saturošus produktus? Cukura līmenis visu laiku kāpj augšā un krīt lejā un tad, kad tas nokrīt,  mums atkal ir vajadzīgs jauns dopings jeb cukura deva. Tā turpinot ilgstoši, varam nonākt ne tika pie diabēta, bet arī pie dažādiem iekaisumiem un hroniskām kaitēm. Hārvardā veiktais pētījums pierāda, ka patiesībā holesterīna līmeni un visas no tā izrietošās saslimšanas izraisa nevis tauki, bet gan cukurs!!! Tāpēc cukurs ir tas produkts, no kura, manuprāt, vienkārši ir jāatsakās.

KĀ TAD AIZVIETOT ŠO CUKURU?

Zini, man šķiet cukurs ir tas produkts, kuru nevar aizvietot, viņu vienkārši ir jāpārstāj lietot.  Ja tu sāksi aizvietot, tu nekad nesasniegsi vēlamo rezultātu, tu vienalga ēdīsi saldu. Ir jāsāk ar apņemšanos, ka es vairs nelietošu cukuru, ka šis posms manā dzīvē ir beidzies.  Varam sākt ar nedēļu, divām, mēnesi un es varu garantēt, ka pēc mēneša neviens vairs negribēs ēst cukuru. Neprasīsies ne kūciņas, ne konfektes, ne citu neveselīgi našķu. Protams ir svarīgi nešaustīt sevi, ja iesākumā gadās apēst, ko neveselīgu. Ir jāļauj sev reizēm būt vājam un nešaustīt sevi par to, ka kaut kas noiet greizi. Vajag vienkārši censties vairāk.

Mūsu sarunas beigās Ance  atzina, ka viens no viņas mērķiem ir padarīt Latviju veselāku, un es ticu, ka viņa šo mērķi sasniegs.

Foto no Ances personīgā arhīva.

 

 

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!