<< Visi raksti

Ābola sēkliņa

0

1170

Nezināms @ 2016-05-03

Sen, sen grūtos laikos kādu vīru pieķēra zogam pārtiku tirgū.

Likumpārkāpums kļuva zināms karalim, un tas pavēlēja zagli pakārt. Kamēr sagatavoja soda vietu, vainīgo ieslodzīja tumšā apakšzemes cietumā.

Soda izpildīšanas dienā sargi aizveda notiesāto pie karātavām un jautāja, vai viņam ir kas sakāms pirms nāves.

"Jā, ir,” atbildēja vīrs. "Man kaut kas jāatklāj karalim. Man piemīt īpašas spējas, ko esmu mantojis no tēva, kurš tās mantoja no sava tēva. Ja es zemē ielikšu ābola sēklu, tā vienas nakts laikā izaugs par ziedošu ābeli un pēc tam nesīs augļus. Žēl, ka šīs neparastās spējas līdz ar manu nāvi nogrims nebūtībā.”

Karalis ieinteresējās un palūdza atklāt viņam noslēpumu, kā arī pirms soda izpildīšanas iesēt ābola sēkliņu.

"Es labprāt to izdarītu,” sodāmais pakratīja galvu, "taču man jūs jābrīdina, ka sēklu drīkst stādīt vienīgi tāds cilvēks, kurš nekad nav bijis negodīgs — nekad nav zadzis vai melojis, vai kaut kādā veidā pievīlis otru. Tāpēc es, protams, nevaru to izdarīt, jo esmu notiesāts par zagšanu.”

Karalis aicināja premjerministru iesēt sēklu, bet tas izskatījās nokaunējies un atzinās, ka reiz paturējis kaut ko sev nepiederošu, tāpēc neuzdrošinās iestādīt koku.

Tad karalis atsauca galveno mantzini, kurš, tumši pietvīcis, atzinās, ka bijis laiks, kad viņš nav sevišķi godīgi izrīkojies ar valsts mantu.

"Manuprāt, jūsu augstība,” mantzinis godbijīgi sacīja, "tas jādara jums pašam.”

Karalis vilcinājās, jo atcerējās, kā reiz pievīlis sievu un bijis viņai neuzticīgs. Tad nolieca galvu un klusi atzinās, ka arī viņš neuzdrīkstas.

Zaglis pēc kārtas nopētīja sanākušos un sacīja: "Šajā valstī jūs esat visvarenākie, tomēr neviens no jums nav bez vainas. Neviens no jums neuzdrošinās iesēt ābola sēklu, kamēr es, nozadzis tikai gabalu maizes, jo ciešu badu, par to esmu notiesāts uz nāvi!”

Karalis gudro zagli attaisnoja.

 

Foto: www.thinglink.com

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!