<< Visi raksti

Akmeņkalis

0

1194

Yogi.lv @ 2015-08-21

Reiz dzīvoja akmeņkalis. Katru dienu viņš devās kalnos skaldīt akmeņus. Strādājot vīrs vienmēr dziedāja, jo, lai gan bija nabadzīgs, apmierinājās ar to, kas pieder, tāpēc dzīvoja bez raizēm.

Kādudien vīru aizsauca strādāt bagāta muižnieka mājā. Redzot lielā nama greznību, viņš pirmo reizi mūžā izjuta skaudras alkas un ar nopūtu izdvesa: “Ja es būtu bagāts! Tad man nevajadzētu kā tagad, sviedriem līstot, smagi strādāt!"
Iedomājieties vīra pārsteigumu, kad viņš izdzirda balsi: “Tava vēlēšanās piepildīsies! Turpmāk tu iegūsi visu, ko vēlēsies."

Īsti neaptvēris vārdu jēgu, viņš vakarā devās uz savu būdu, bet tās vietā ieraudzīja greznu muižu, tikpat lielisku kā to, ko dienā bija apbrīnojis. Akmeņkalis pameta akmeņu skaldīšanu un sāka baudīt bagātnieka dzīvi.

Kādā svelmīgā un sutīgā pēcpusdienā viņš paskatījās pa logu un ieraudzīja garām pabraucam karali, kuram sekoja gara augstmaņu svīta un kalpi. Akmeņkalis nodomāja: “Kā es vēlētos būt karalis un sēdēt vēsumā, karietē !”

Tajā pašā mirklī vēlēšanās piepildījās — viņš, ērti atlaidies, jau sēdēja greznā karietē.

Tomēr izrādījās, ka karietē ir daudz sutīgāk, nekā viņš bija iedomājies. Paraudzījies ārā pa karietes lodziņu, vīrs apbrīnoja saules spēku un tās svelmes spēju iespiesties pat cauri karietes polsterētajām sienām. “Es vēlos būt saule!” viņš sev teica. Arī šī vēlēšanās piepildījās, un viņš atskārta sevi raidām karstuma viļņus Visumā.

Kādu laiku vīrs jutās varen apmierināts. Reiz lietainā dienā, veltīgi mēģinot izlauzties cauri biezam mākoņu slānim, viņš izvēlējās kļūt par lietus mākoni un jūsmoja par savu varu aizsegt sauli, taču sapīka, sastopot klinti, kas nekustīgi stāvēja viņam ceļā, liekot to apiet.

“Kā?!” vīrs sašuta. “Kaut kāds akmensgabals ir varenāks par mani? Vēlos kļūt par klinti!”

Lūk, tur nu tā slējās augstu kalnos. Viņam tik tikko pietika laika papriecāties par savu diženumu, kad viņš sadzirdēja savādu troksni pakājē. Paraudzījās lejup un izbijās — pie klints kājām sīks cilvēks bija aizņemts ar akmeņu skaldīšanu.

“Ko?!” viņš iekliedzās. “Šis nīkulīgais radījums ir varenāks par mani, milzīgo klinti? Vēlos kļūt par cilvēku!”

Tā nu vīrs atkal kļuva par akmeņkali, ar sviedriem un smagu darbu pelnīja sev iztiku, taču — ar dziesmu sirdī, apmierināts un būdams tas, kas viņš bija, samierinājies ar to, kas viņam piederēja.

 

Entonijs de Mello stāsts

Photo credits : Children's illustration; Image ©Michael Kress-Russick. When the stonecutter ...

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!