<< Visi raksti

Dvēseļu vācējs

0

1140

Yogi.lv @ 2015-10-12

Trīs māsas, laipnas un maigas dabas, godīgas un ticīgas, dzīvoja pakalnos. Kādu dienu, rokot dārzā aiz mājas, viņas uzgāja lielu lādi. Atvēra to un ieraudzīja pilnu ar zelta naudu. Māsas sāka bailēs klaigāt:

“Ak, nelaime! Ak, posts! Dvēseļu vācējs! Ko nu lai iesākam! Vai atkal apbērt ar zemi? Vai pamest māju uz visiem laikiem?”

Četri vīri, nesen ievākušies kaimiņos, dzirdēja māsu satraukto sarunu un atsteidzās uzzināt, kas atgadījies.

“Mēs nesaprotam, ko darīt, lai tiktu vaļā no dvēseļu vācējai” viņas paskaidroja.

“Kas tas tāds — dvēseļu vācējs?" viens no vīriem noprasīja. “Parādiet!”

Māsas aizveda viņus uz dārza tālāko stūri un norādīja uz lādi, pilnu zelta monētām.

“Te tas ir, dvēseļu vācējs,” viņas teica.

Visi četri skaļi smējās.

“Vai spējat noticēt?” augumā lielākais iesaucās. Viņas domā, ka zelts vāc dvēseles!”

Vīri vai rēca aiz smiekliem.

Nākamais ierunājās bārdainis:

“Ja jūs, sievietes, esat tik nobijušās, uz dažām stundām aizejiet uz pilsētu, bet mēs parūpēsimies, lai jūs atgūtu mieru.”

Māsas neiebilda un tūlīt aizgāja Četrotne sāka kalt plānus un nosprieda sadalīt zeltu vienādās daļās, kā arī ierosināja, lai divi no viņiem aiziet uz veikalu un atnes ko ēdamu, bet divi tikmēr atrakšot lādi.

Raka un nolēma, ka labāk būtu naudu sadalīt divās daļās. Tāpēc vienojās paslēpties un sagaidīt vīrus no pilsētas, lai nogalinātu un apraktu bedrē, no kuras izcelta lāde.

Bet arī tie divi, kuri bija devušies iepirkties, nolēma atrasto bagātību sadalīt tikai sev.

“Saindēsim ēdienu,” viņi nosprieda. “Kad viņi būs pagalaam, līķus apraksim bedrē, kurā atradās lāde.”

Plāns tika īstenots. Tiklīdz pēc produktiem aizgājušie atgriezās, dārzā strādājošie abus nogalināja. Tomēr pirms mirušo aprakšanas slepkavas nolēma paēst, kamēr ēdiens svaigs. Paēda, saindējās un nomira. Kad māsas pārnāca mājās, viņas atrada četrus miroņus un izcelto lādi ar zelta naudu.

“Mēs viņus brīdinājām par dvēseļu vācēju, taču viņi nenoticēja!”

Māsas pameta mājas, zelta naudu un devās projām uz neatgriešanos.

Armēņu tautas pasakas atstāsts

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!