<< Visi raksti

Džans Fišans un meklētājs

0

742

yogi.lv @ 2017-06-03

Pie Džāna Fišāna ieradās kāds vīrs un sacīja:

— Esmu smēlies zinības pie daudziem skolotājiem un uzturu sakarus ar neskaitāmiem gudriem cilvēkiem. Lūdzu, neliedz man savu uzmanību un palīdzību.

Džāns Fišāns atteica:

— Vislabāk es spēšu tev palīdzēt, aizrādīdams, ka tu neesi bijis godīgs pat pret vienu no saviem skolotājiem, kur nu vēl pret “daudziem”, ja joprojām klejo apkārt un vērsies pie manis pēc tam, kad biji atradis viņus. Ja tu patiesām pazīsti kādus skolotājus, tad vislabāk es tev pakalpošu, lūgdams, lai tu atgriezies pie viena no viņiem un mācies pa īstam. Ja tu būtu kaut ko iemācījies, tad attaptu neskraidīt starp divām akām kā izslāpis un alkatīgs suns. kas pēdīgi nobeidzas - nevis slāpju, bet pārguruma dēļ.

Tad Džāns Fišāns nolasīja šādas rindas no Munākib-el-Ārifin:

“‘Maulāna Samsutdīns Multī stāsta, ka Rūmī reiz sarunā ieminējies, ka ļoti mīlot Multī, taču viņam piemītot viens trūkums. Multī lūdzies, lai dzejnieks atklāj,

kas tas par trūkumu. Rūmi atbildējis - tās esot iedomas, ka visām lietām un cilvēkiem piemītot garīga vērtība. Viņš noskaitīja vārsmas:

Ja jau daudzi cilvēki Iekšēji ir kā Sātans,

Vai tad katru Lai sveic kā svēto?

Kad tava Iekšējā Acs Ir atvērusies,

Patieso Skolotāju Spēj tu saskatīt!

Kad atvērās Multī iekšējā acs, Rūmī noskaitīja šādu pantu un lika visiem saviem skolniekiem to iegaumēt:

Šai tirgus laukumā,

Kur tirgojas māņu dziednieki,

Neskraidi šurpu turpu No bodītes uz bodīti.

Labāk sēdi pie telts,

Kurā mīt vīrs, kam ir īstās zāles!”

 

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!