<< Visi raksti

Ik dienu paveic kaut mazumiņu!

0

1154

Ph.Deivids Nīvens @ 2016-03-02

Dažkārt dienas paiet - un mēs neatminamies, ko īsti esam darījuši, vai esam paveikuši jelko nozīmīgu. Taču ir svarīgi, lai mēs ik dienu spertu kaut vismazāko solīti ceļā pretī savam mērķim.

Čārlijs nodarbojas ar bērniem, kam ir nopietni uzmanības traucējumi. Pārciesta garīga trauma vai aprūpes trūkums ir radījis tādu stāvokli, ka šie bērni arvien jūtas uzbudināti neatkarīgi no tā, kur atrodas. Tas viņiem sagādā lielas grūtības un neērtības, sevišķi skolā; šādiem bērniem ir arī tipiska negatīva attieksme pret audzinātājiem un pieaugušajiem vispār.

Čārlijs ir fizikālās terapijas speciālists, un viņš izvēlējies jaunu ārstniecības metodi, kura paredz šo bērnu bezgalīgā haosa pilnajā dzīvē radīt miera brīžus. Čārlija rīcībā ir medicīnas aparāts, kas reģistrē bērna smadzeņu enerģijas viļņus. Ja bērns spēj saglabāt mieru, viņš tiek atalgots ar iespēju nodoties vienkāršai datorspēlei. Ilgajās ārstniecības nedēļās mierīgā laika periods, kas vajadzīgs, lai ekrānā aktivētu spēli, pamazām palielinās; šādi bērns pamazām mācās apvaldīt savas emocijas.

Čārlijs apgalvo: “.. ar laiku bērniem iepatīkas baudīt šo miera periodu. Smadzenēm jātiek galā ar zināmu uzdevumu, gluži tāpat kā muskuļiem jātiek galā ar zināmu uzdevumu fiziskas slodzes laikā, un smadzeņu funkcija uzlabojas.

Tā ir īsta cīņa! Uzmanības traucējumus nevar novērst vienas dienas laikā, un brīnumzāles arī nav izgudrotas. Taču ar katru dienu mani audzēkņi arvien vairāk tuvojas tam stāvoklim, kas viņiem ļaus mācīties klasē kopā ar citiem bērniem, ļaus tikt galā ar ikdienas problēmām.”

Cilvēki, kuri uzskatīja, ka viņi pamazām virzās uz mērķi - lai cik tāls ceļš viņiem vēl būtu ejams -, jutās par 51 % vairāk apmierināti ar sevi nekā tie, kam šķita, ka viņu dzīvē nav nekāda progresa. (DeShon and Gillespie, 2005)

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!