<< Visi raksti

Pašapmāns ir daudz postošāks nekā liekas

0

1553

Yogi.lv Deivids Vongs cracked bloga redaktors @ 2014-08-23

Kad jūs bijāt mazi jums jautāja, par ko jūs gribiet kļūt kad izaugsiet? Ko jūs atbildējāt? Standarta atbildes - ārsts vai vetārsts? Vai varbūt izvirzījāt augstākus mērķus un atbildējāt - par rokzvaigzni vai kosmonautu?

Lai kā arī būtu, 95% no mums atskatoties smejas par savām atbildēm.

Tagad padomājiet: ja kāds tagad jums jautā šo jautājumu par to pašu nedaudz pārfrāzējot jautājumu: „Kādi ir jūsu ilgtermiņa mērķi?” „Kur jūs sevi redziet pēc 10 gadiem?” Vai jūsu atbilde izskatīsies tikpat muļķīga kā pirms desmit gadiem? Vairākumam no mums – jā! Jo kādu dienu dzīves vilciens var tiešām noskriet no sliedēm. Par laimi man bija iespēja detalizēti izpētīt daudzus šādus nobraukšanas gadījumus. Un lūk paši izplatītākie iemesli:

1. Koncentrācija uz to kā to paveikt tā vietā, lai koncentrētos kādēļ tā jādara

Izdariet ko manis labā. Piecelieties kājās nostājieties istabas vidū un ieņemiet pozu tā it kā brauktu ar neredzamu motociklu: ceļgali saliekti taisnā leņķī, rokas cieši tur iedomājamu stūri. Ja ir iedvesma var arī parūkt līdzinoties dzinējam. Pievērsiet uzmanību pulkstenim un pēc tam noturiet šo pozu cik vien ilgi tas ir iespējams. Sagaidiet kamēr sāpes gurnos paliks neciešamas. Tad saskaitiet cik tad ilgi tā tika braukts.
Dažiem tās būs bijušas nieka 30 sekundes, jo tāpēc, kad kam gan jums tas? Jo tas taču ir stulbi un sāpīgi. Pēc minūtes mēs atgriezīsimies pie šī, taču tagad pieņemsim, kad jūs gribiet palīdzēt kādam ātri atmest smēķēt kā jums liekas kurš no zemāk nosauktajiem variantiem derēs labāk?

Rādīt smēķētājam atbaidošu sociālo reklāmu, teikt par to ka viņam jāatmet smēķēt, demonstrējot fotogrāfijas ar slimām plaušām, audzēju un tā tālāk.
Vai arī smēķētājam parādīt video ar labām rekomendācijām par to, kā ātri atmest smēķēt, pie tam video iekļaujot daudzus noderīgus padomus, no tiem kuri jau atmetuši.
Kā jums liekas kurš no variantiem nostrādās?
Jo pirmajā variantā ir vienkārši manipulācijas nieki, bet otrā variantā ir aktuāli un noderīgi zināšanas.

Tomēr jūs kļūdaties. Nesens pētījums parādija, ka reklāma, kurā tiek skaidrots kāpēc atmest smēķēšanu ļoti stipri atšķiras no reklāmas kurā izskaidrots kā to darīt. Sludinājumi, kas atbildēja uz jautājumu „kā atmest” izrādījās neiedarbīgi. Iemesls ļoti vienkāršs, kaut gan vairums mūsdienu ekonomistu cer, ka tu nekad līdz tam neaizdomāsies: neviens no tiem, kurš grib mainīt savus ieradumus nevar ciest sakāvi, jo nezina, kā tos mainīt. Neviens pats. Redziet, ja vien ir vēlme izdarīt visu slikti, vienkārši nav jāsper tālāk kā pirmo soli. Tā tas notiek visur un vairumā iesākuma gadījumos un metode te absolūti nav svarīga. Tādēļ arī dažādas izdomātas jancīgas diētas parādās un izzūd ik pēc pāris mēnešiem un mēs nekad neatradīsim to vienīgo burvju diētu, kura strādās labāk par citām. Metode – nav problēma, mēs pastāvīgi koncentrējamies uz to, un darām to, lai nevajadzētu atdzīt vienkāršu faktu, ka īstenībā mēs neko mainīt negribam.

„Es zinu puisi, kurš nometa 16 kilogramus ar Atkinsa diētas palīdzību!”. Nē. Jūs ziniet puisi, kurš vēlējās notievēt tik stipri, kad bija gatavs rūpīgi kontrolēt visu, ko viņš ēd katru dienu. Savukārt, ja šis puisis būtu izvēlējies vienkārši samazināt ikdienas patērējamo kaloriju daudzumu, tad tas nostrādātu „tik pat labi” cik Atkina diēta.

Ļaujiet man ilustrēt uz viena pagalam nejēdzīga piemēra: fitnes industrijas. Trenažieru iegādei ik gadu tiek tērēti aptuveni 4,5 miljardi dolāru gadā (tie ir skrejamie celiņi no labākiem ražotājiem).
Fitnesa klubu abonentiem tērējas 27 miljardu dolāru. Kā jums liekas, cik daudz cilvēku samaksājuši naudu par to visu, pirms tam sevi pārliecinot to – ka tā būs tieši tā lieta, kas beidzot liks tiem sekot savam ķermenim līdzi. Sakot priekšā divas trešdaļas cilvēku nopirkušo fitnesa klubu abonentu nekad tur nav parādījušies. Tie nav vienkārši meli, kurus cenšamies sev iestāstīt, tie ir smieklīgi meli. Tas saprotams pat mazam bērnam. Jūs paši taču lieliski saprotiet, ka lai tiktu pie labas fiziskas formas, nav nepieciešamas nekādas speciālas ierīces, vingrinājumus var veikt uz grīdas tulīt pat, ja vien jūs gribiet. Atceraties, kad sēdējāt uz „iedomājamā motocikla” un jūsu gurni burtiski kauca, lai jūs pārstājat visu šo, kaut vai uz minūti? To pašu dedzinošo sāpi jūs jutīsiet arī uz vairāku tūkstošu dolāru vērta trenažiera. Es vienkārši to devu bezmaksas.

„Tas taču bija tik nogurdinoši un sāpīgi!” „Es nevēlos katru dienu ko tādu darīt!” Tieši tā – es arī negribu. Tad nu beidziet sevi mānīt!

Tagad paprovējiet to vēlreiz: uzkāpiet mugurā iedomātam motociklam, šoreiz nolīdziet kādu svešinieku, kurš tēmēs jums ar pistoli tieši pierē un kuram būs dotas konkrētas instrukcijas sašķaidīt galvu, ja šoreiz jūs divreiz neuzlabosiet savu iepriekšējo uz moča pavadīto laiku.
Jūs uzlabosiet laiku bez problēmām, jūs iziesiet caur visiem „neiespējami”, un pat cietīsiet sāpes. Jo šoreiz jūs ļoti satrauc, kādēļ to visu darāt, lai nedabūtu lodi pierē.

Šeit arī slēpjas noslēpums kurš bija redzams jau pašā sākumā. Visi tie cilvēki padara lielas lietas, un strādā tā it kā diennaktī viņiem būtu 50 stundas – kā gan tas viņiem tā padodas? Viņi to dara, jo viņiem pie galvas ir pielikta pistole. Iedomājama pistole, kas piespiesta uz visu dienu. Tā katru dienu.

2.Cilvēks nedomā par to, kāda daļa no viņa nomirs.

Ko es neieredzu rakstos, kas līdzinās šitam, tas kad cilvēki vienmēr mēģina jūs padarīt labākus izsaucot vainas apziņu.”Ko dari? Gulšņā uz dīvāna un ēd saldējumu, sliņķi?”
Mudīgi kļūsti par supermenu, kurš spējīgs uz varoņdarbiem, jo tu to spēj!

Tas mani izved no pacietības, jo es konkrēti zinu, kādēļ es sēžu uz dīvāna un kādēļ ēdu saldējumu. Tas tādēļ, ka man bija smaga diena, bet saldējumus man palīdz sajusties labāk. Tā kā atšujieties! Pat tad, ja mana darbība ir nelietderīga laika tērēšana, es to daru vienkārši tāpat. Bet tieši šo vienkāršo lieti tik daudzi ignorē, kad mēģina kaut ko izmainīt savā dzīvē. Un tas katru reizi atgriežas, lai iedzeltu viņiem pašiem.

Mēģināsim pieturēties pie tēmas, ja jau mēs sākām par to, kā panākt labu fizisku sagatavotību (savukārt ja jau jūs esiet sportists – samainiet frāzi uz „kā iemācīties runāt japāņu valodā” vai ko citu). Pieņemsim jūs nolēmāt sākt skriet. Izlasījāt augstākminēto tekstu izvēlējāties vingrinājumus, kuri gandrīz neko nemaksā. Jūs pieļaujiet, kad skriesiet parkā katru rītu motivējot sevi ar to, ka tas jums palīdzēs nomest svaru, no tā jums parādīsies vairāk enerģijas, jūs sajutīsieties labāk un tas būs pilnīgi bez maksas.

Un tad kad jūs esiet pilnībā gatavi izpildīt šo uzdevumu, kad sataisījušies nedaudz pasvīst, kad domājiet par to, ka vairāk neslimosiet, parādās lieta, kas spēj jūs izsist no līdzsvara un piespiest atmest savu paredzēto nodarbi. Un notiks tas noteikti tad, kad jūs aizdomāsieties par to, ko es zaudēju ja nodarbojos ar skriešanu? Jūs pazaudējiet to visu ko darījāt skriešanas vietā. Ziniet vai nē bet visas lietas ko jūs pašlaik veiciet piedāvā noteiktu vērtību priekš jums. „Bet es taču vakar divas stundas pavadīju vērojot griestus!” Jā. Taču jūs to darījāt kaut kāda iemesla pēc! Tieši tā apmierinot kādu savu vēlmi. Varbūt iespējams, es nezinu, jūs tā mazinājāt stresu, vai kā savādāk. Bet es zinu, ka jūs o darījāt tādēļ, kad tajā momentā negribējāt darīt neko citu!

Jūsu skrējējs saka: „Es skriešu pa rītiem pirms darba!” Labi tagad jūs celsieties divas stundas agrāk, nekā ierasts. Vai tad jums liekas pāris stundiņas miega nav vajadzīgas? Es atļaušu nepiekrist, ja jūs guliet, tad jums tad tas jums ir vajadzīgs!

Tieši tā tas strādā. „Es vienkārši iešu gulēt ātrāk!” Labi, a ko jūs darījāt parasti šo divu vakara stundu laikā? Pavadijāt laiku ar draugiem? Sēdējāt internetā? Skatījāties televizoru? Lasījāt grāmatu? Lai ko gan arī jūs tur darītu jūs to pazaudēsiet.

Tas ir acīmredzams, kā arī citas lietas, kuras saku. Cilvēks parasti saka: „Es esmu izlēmis, es mācīšos spēlēt saksafonu” īstenībā aiz šī stāv: „es izlēmu, ka mācīšos spēlēt saksofonu nevis vazāšos ar draudzeni”. Tagad pienāciet un atrodiet visveiksmīgāko cilvēku, kuru vien jūs ziniet. Aprunājieties par to, kā pagāja viņa nedēļa, un rūpīgi atzīmējiet kā tam cilvēkam nav. Vai nu tie ir draugi, vai nav bērnu, vai nav hobija. Viņa diennaktī ir tikai 24 stundas tāpat kā jums. Viņš nav spējīgs pievienot ko jaunu tam kas jau viņam pieder. Viņš var tikai upurēt kādu no esošā citas dēļ. Tieši tādēļ nekad nestrādās šī metode: „pietiek pa tukšo tērēt laiku, ej uzlabo savu dzīvi, dīkdieni!”

Jūs vienkārši sevi māniet, ja uzskatiet, ka atradīsiet kaudzi papildus laika. Nekāda papildus laika neeksistē. Un jums būs jāveic aukstasinīgs aprēķins un jāizlemj ko no tā visa jūs darīsiet: „es gatavojos pabeigt savu apmācību, tā vietā lai tērētu laiku ar sarunām ar draugiem”. „es gatavojos vairāk laika pavadīt ar mīļoto un tērēt mazāk laika uz darbu, saprotot, ka tas mani padarīs vēl nabagāku”. „es taisos uzkāpt kalnā un tāpēc ģimeni atstāšu novārtā kamēr trenējos”. Citādi tas nekādi neatšķirsies no vienkārša budžeta plānošanas. Ja jūs gribiet kļūt cits cilvēks, tad daļa no šī kļūst lēmuma pieņemšana kurai daļai no jūs ir jāmirst.

3. Pārliecība par to, ka jūs brīnumainā kārtā kļūsiet par kādu citu

Nesen es pildīju 60 sekunžu testu, un pat uzaicinātu visus to aizpildīt kuri vēl to nav izdarījuši. Ja vien jums nepatīk klīst pa linkiem, es pateikšu priekšā – daudzi cilvēki ir pārliecināti par to, ka ilgā laika perspektīvā viņi kļūs pavisam citi.

Puisis kuram ir bezperspektīvs darbs klientu apkalpošanas sfērā, vienreiz teica, kad vēlētos strādāt IT jomā, taču tajā pašā laikā viņš nebija iztērējis nevienu minūti tam, lai kautko uzzinātu par datoriem, ne vakar ne aizvakar. Viņš neapmeklē nekādus kursus un pat neplāno to darīt. Viņam ir neskaidrs priekšstats par to, ka pēc 10 gadiem viņš strādās pie galda un darīs labi atalgotu darbu uz datora, ar neizteiktu pieņēmumu par to, ka kaut kādā šīs desmitgades brīdī viņš pēkšņi pārvētīsies par jaunā tipa cilvēku, kurš tērēs daudz laika un enerģijas, lai izpētītu dažādas datora lietas.

Aprakstītais puisis ir protams, ka es, 1998.gadā.

Katrs resnis iedomājas, kad pēc 10 gadiem kļūs tievs, katrs gļēvulis iedomājas, ka kļūs par drošsirdi, kopumā jūs sapratāt ideju.

Pie tam plāns kā nokļūt no punkta A līdz punktam B nekad netiek noteikts. Kā arī netiek atdzīta pavisam neizturama patiesība, par to, ka cilvēks par kuru jūs vēlaties kļūt pēc 10 gadiem, būs tāds pats, kāds esat jūs šodien. Ja šodien jūs tērējiet lielāko daļu laika tam, lai spēlētu spēles uz iPhone, tad pēc 10 gadiem jūs kļūsiet par cilvēku, kurš ir labs spēļu spēlētājs uz iPhone. Tā nemaz nav nosodīšana. Ir lietas daudz ļaunākas. Visa lieta slēpjas tajā, ja šodien jūs esiet atraisīts un ne visai enerģisks cilvēks, tad jūs negaidīti nākamajā gadā nekļūsiet par „dinamo-cilvēku”, ja vien nesāksiet lietot amfetamīnus vai ko tādu. Ja jums ir problēmas ar dusmu kontroli šodien, jums tās būs arī pēc 10 gadiem. Ja neziniet kungfu šodien, jūs nezināsiet arī 2035. Gadā, bet ja studējat kung-fu šodien, tad iespējams kaut kas var sanākt.

Nē nu es patiešām vēlos izstudēt kung-fu, tikai man vienkārši nav laika. Nē-a. Stop! Nevajag atgriezties pie tā kur sākām. Ja galvai pieliktu pistoli, jūs ātri vien izbrīvētu laiku, velns parāvis! Bet ja jūs nespējat sevi piespiest ko darīt tuvāko 24 stundu laikā, jūs to nespēsiet pat ja jums būs 24 dzīves.

4. Koncentrēšanās uz kopumu, nākošā soļa vietā

Jūs ejiet pie ārsta un viņš jums saka, ka jums ir bakteriālā infekcija, kura nekad nepāries. Tā burtiski saēdīs kopā daļu no jūsu zarnu trakta, ja vien jūs neveiksiet divreiz dienā šīs ķermeņa daļas ķīmisko apstrādi un katru pusgadu vajadzēs iet samērā sāpīgās vizītēs pie sava ārsta ... visu atlikušo dzīvi. Protams tas nav nāves spriedums, bet kad iedomājieties to kopumā, jums vārētu būt vēlme padoties, tādēļ kad apjaušat kādi laiki nāks uz mūžu pār jūsu kaklu. Kaut gan es jums tikai aprakstīju pavisam parastu procesu – zobu tīrīšanu.

Jūs taču ne skatāt rūpes par zobiem kā smagu nastu, tāpēc kad nesēžiet katru dienu bez darbībā aplūkojot ārprātīgu kalnu ar zobubirstēm, kuras jums nāksies izlietot pirms nomirstiet.

Jūs domājiet kā par lietu ko vienkārši vajag no rīta izdarīt, jo negribiet, lai jūsu zobu izkrīt. Jums padomā ilgtermiņa mērķis (saglabāt zobus), domājot vien par viegli sasniedzamu ikdienas mērķi (iztīrīt zobus).

Nav grūti saprast, ja spēsiet šo tehniku pielietot arī saistībā ar citām lietām, jūs spēsiet iekarot visu pasauli.

Jebkurš ilgtermiņa mērķis, kas lielākai daļai cilvēku liekas neiespējams, no mājas celtniecības līdz pārvēršanos par nindzju, ir izpildāms vienīgi tāpēc, ka cilvēki, kas to pilda vienkārši nekoncentrējās uz gala rezultātu. Viņi dara to, kas viņiem jādara šodien. Nepārprotiet. Es nesaku ka šie cilvēki ignorē mērķi, vienkārši viņi ir pieraduši dalīt to ko viņi dara šodien un to ko viņi darīs pēc vairākiem gadu desmitiem. Nākotne priekš viņiem nav brīnumaina vēlme, bet gan garas ķēdes loģisks iznākums, kas sastāv no neskaitāmām „šodienām”. To ko viņi dara šodien un tas ko viņi grib saņemt ilgtermiņa perspektīvā – priekš viņiem ir viens un tas pats. Ja apgūsiet šo pieeju, ilgtermiņa mērķi jūs nebiedēs. Jums vienkārši būs jāizdara nelielu daļu, kas saplānotu šodien. Bet rīt būs cita daļa.

Dienas ritēs līdz beidzot lieta būs padarīta. Ja piemēram jūsu mērķis ir kļūt par ģitāristu metāla grupā, vienkārši pievienojiet veicamo darbu sarakstā punktu „ģitārspēles prakse” un praktizējieties uz ģitāras. Tas ir lēni. Garlaicīgi. Tāpat kā zobu tīrīšana. Starp citu ne es izdomāju šo ideju. Daudzas programmas alkoholiķiem nodarbojas ar to pašu. Šajās programmās jums teiks, kad jums nav jāatmet dzeršana uz visiem laikiem. Jums vienkārši jāpacenšas nedzert šodien.

 5. Meli sev pašam par to ko jūs patiesībā vēlaties

Pasakiet pirmo kas jums ienāk prātā no tā ko jums vienmēr ir gribējies izdarīt. Un tagad paskaidrojiet kādēļ jūs to vēl neesat izdarījuši? Varbūt jūs teiktu: „es vienmēr esmu vēlējies sākt savu mazu keksu tirdzniecības biznesu! Bet es pat nezinu ar ko sākt!”

Aaaaa ... 90% no jums vienkārši meloja.

Es zinu, ka tas ir tā, jo ja jūs to paīstam vēlētos izdarīt – tad nevieni šķēršļi jums to nevarētu pamaisīt.

Tā piemēra pēc ja cilvēks patiešām vēlas sākt tirgot kēksus, viņš nestipri uztrauktos, kā uzsākt darbu. Viņš kļūtu par staigājošu enciklopēdiju ar informāciju par to kā sākt šādu biznesu, jo viņš tērētu katru dienu laiku lasīšanai un pasauktu citus keksu veikalu īpašniekus, lai pakonsultētos. Bet cilvēki nedara to, jo patiesībā viņi to negrib. Viņu galvām nav pielikta neredzama pistole.

Tas ir par iemeslu, katrai jūsu dzīves neizpildītajai lietai. Mēs esam pieraduši lietot vienu un to pašu vārdu „gribu” – lai apzīmētu divas pavisam atšķirīgas lietas un patstāvīgais skaidrojumu pineklis ir par iemeslu tam ka cilvēku masa galu galā piedzīvo vilšanos dzīvē.

Atkarībā no konteksta es gribu var būt:

Paredzētās darbības apgalvojums („Gribu nopļaut mauriņu ātrāk nekā sāks līt”)

Kopējās preferences  apgalvojums („gribu, lai visi dzīvotu ilgu un laimīgu dzīvi”)

Izskatās diezgan vienkārši, taču pīšanās ar apzīmējumiem visu maina. Dažreiz mēs varam pārslēgties starp apzīmējumiem, pie tam pat vienā piedāvājumā. No rīta es braucu uz kafejnīcu, jo sagribējās hanburgeru un kartupeļu frī. Es satiku puisi kurš skrēja krosu, viņam nebija uzvilkta krekla un viņa ķermenis bija kā Metjū Makkonahi

 

Es sev teicu: „es gribu tādu ķermeni”. Ja es būtu uzprasījis tam puisim kāpēc viņš skrien, viņš būtu atbildējis to pašu: „Tādēļ ka es gribu tādu ķermeni”. Viens un tas pats izteikums nozīmē pavisam dažādas lietas. Es izmantoju „gribu” kopējā kontekstā, tāpat kā piemērs: „gribu mieru visā pasaulē”. Tas būt apgalvojums par kautko tādu pār ko man patiesībā nav nekādas kontroles. Turpretim puisis izmantoja „gribu” lai apzīmētu gaidāmo darbību: viņš grib dienā noskriet 3 kilometrus. Tāpēc ka viņš „grib” būt vesels. Bet tagad palūkojieties apkārt uz visiem tiem cilvēkiem ar mazām algām, kuri vēlas būt bagāti vai slaveni, reiz nokļūstot kaut kādā realitātes šovā vai atklājot sevī kautkādu talantu, par kura eksistenci viņi visus šo gadus nav nojautuši.

Bet tagad pavērojiet tos, kuri strādā 100 stundas nedēļā, tādēļ ka viņi vēlas kļūt bagāti. Atšķirība starp šīm grupām ir milzīga, pirmā grupa bieži pat to neapzinās. Viņi vienkārši turpina būt nabadzīgi, tajā pašā laikā, kad otrā grupa pērk sev jaunus auto. Un te es domāju, ka pasaule tiešām dalās tajos, kuriem ir skaidrs priekšstats par to, ko nozīmē kautko gribēt, tajā skaitā upurēšanas maksu, uz kuru būs jāiet, lai saņemtu, un uz tiem kuriem pietiekami lai to visu atstātu fantāzijas līmenī.

Pirmie tiešām grib un iet un maina pasauli sev apkārt. Otrie skatās uz pirmajiem parausta plecus un jautā: „Kā tad viņi to dara?” Nē. Es nesaku ka visiem jākļūst par biržas mākleriem, kas strādā pa 100 stundām nedēļā. Es runāju par to momentu, kad daži no jums bez nodarbes sēž kafejnīcā, stāstot par to kā viņi ”grib”, lai viss mainītos, kāds cits klusībā pelna naudu. Tādēļ, ja kautko viņš „grib” viņš par to nečīkst. Un kad viņam būs bērni, viņs tos mācīs ka ar vienu pliku „gribu” ir nepietiekami lai ko sasniegtu. Jums baida tādi cilvēki? Jūs iedomājaties viņus kā aukstasinīgus biržas māklerus, blēžus lobētājus un Volstrītas vilkus kuri saēd šo pasauli līdzīgi vēzim? Jūs esiet pārliecināti, kad Stīvs Džobs bija sasodīts psihopāts?

Ja tā tad nākošo reizi, kad jums uzjautās, vai jūs gribiet kļūt bagāts, apstājieties un labi padomājiet. Padomājiet ko tas var jums maksāt. Padomājiet par to, par kādu cilvēku jums būs jākļūst. Un tajā ir visa jēga: visi ar laiku saņem tieši to, ko vēlas. Ne to, par ko viņi runā, lai izskatītos labāki citu priekšā. Bet to, ko viņi patiesībā vēlas. Un lai saprastu ko viņi vēlas patiesībā, jums nav viņiem tas jāprasa. Jums vienkārši vajag paskatīties ar ko viņi nodarbojas šodien.

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!