<< Visi raksti

Rabija el-Adavīja

0

570

yogi.lv @ 2017-08-25

Hasans kādu dienu ieraudzīja Rābiju, kas tobrīd sēdēja starp apcerē iegrimušiem cilvēkiem, un uzrunāja viņu:

- Es spēju staigāt pa ūdens virsu. Nāc, noiesim abi pie ūdens un, sēdēdami uz tā, risināsim garīgu sarunu,

Rābija atbildēja:

- Ja vēlies nošķirties no šīs cildenās sabiedrības, tad labāk nāc līdzi man - pacelsimies abi gaisā un sarunāsimies, sēdēdami tur!

Hasans sacīja:

- To es nespēju izdarīt, jo prasmi, kuru tu minēji, neesmu apguvis.

Rābija teica:

- Tava spēja palikt nekustīgam ūdenī piemīt arī zivīm. Lidot gaisā, kā protu es, spēj arī muša. Šīm prasmēm nav nekā kopēja ar patiesību - tās drīzāk var kļūt par pamatu pašlepnumam un sacensības tieksmei, nevis garīgumam.

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!