<< Visi raksti

Tējkarote eļļas

0

1220

Paulu Koelju @ 2016-09-08

Veikala īpašnieks sūtīja dēlu uzzināt laimes formulu no visgudrākā cilvēka pasaulē. Puisis četrdesmit dienas klīda pa tuksnesi un beidzot nonāca pie skaistas pils augsta kalna virsotnē, kur dzīvoja svēts vīrs.

Tomēr mūsu stāsta varonis kavējās uzmeklēt gudrinieku, jo, iegājis pils zālē, sastapās ar lielu drūzmu: tirgotāji nāca un gāja, daudzi, sapulcējušies grupās un pagājuši nostāk, dzīvi diskutēja, neliels orķestris atskaņoja klusu mūziku, un pašā zāles vidū stāvēja liels galds, kas vai lūza no visgardāko ēdienu pārpilnības. Gudrais vīrs sarunājās ar ikvienu, un zēnam nācās gaidīt divas stundas, līdz pienāca viņa kārta pievērst sev gudrinieka uzmanību.

Svētais vīrs uzmanīgi noklausījās zēna stāstu, kāpēc šurp nācis, bet tad atzinās, ka tieši tobrīd viņam neesot laika paskaidrot laimes formulas noslēpumu, un ieteica pastaigāties pa pili, visu apskatīt un atgriezties pēc divām stundām.

“Tikmēr palūgšu tevi ko izdarīt,” piebilda gudrais vīrs un iedeva zēnam tējkaroti, kurā bija divi pilieni eļļas. “Kamēr klejosi apkārt, nes šo karoti līdzi un uzmani, lai ne piliens nenopil!”

Nenovēršot acis no tējkarotes, zēns kāpa augšā un lejā pa neskaitāmām pils kāpnēm. Pēc divām stundām viņš atgriezās zālē pie gudrā.

“Stāsti” vecais vīrs sacīja. “Vai redzēji persiešu gobelēnus, kas karājās ēdamistabā pie sienas? Vai apskatīji parku, kas dārzniekam paņēma desmit gadus, lai to izveidotu? Vai pamanīji brīnišķīgos pergamentus bibliotēkā?”

Zēns samulsis atzinās, ka neko neesot ievērojis. Viņa vienīgās rūpes bijušas neizlaistīt eļļu, kas viņam uzticēta.

“Tad ej atpakaļ un apskati manus pasaules brīnumus,” rosināja gudrais. “Tu nevari uzticēties cilvēkam, ja neesi iepazinis viņa mājokli.”

Zēns pacēla karoti un atgriezās pie pils apskates, šoreiz aplūkodams visus mākslas darbus un gleznojumus uz griestiem un sienām. Viņš redzēja dārzu, kalnus visapkārt, apbrīnoja ziedu skaistumu un nogaršoja izmeklētos ēdienus. Atnācis pie gudrā, viņš sīki aprakstīja visu, ko bija redzējis. “Bet kur ir eļļas pilieni, ko tev uzticēju?”

Paskatījies uz karoti, kuru joprojām turēja rokā, zēns ieraudzīja, ka tā ir tukša.

“Ir tikai viens padoms, ko es tev varu dot,” sacīja gudrākais no gudrākajiem. “Laimes noslēpums ir redzēt visus pasaules brīnumus un nekad neaizmirst par eļļas pilieniem tējkarotē.”

Paulu Koelju

Foto: www.pinterest.com

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!