<< Visi raksti

Ūdra bērni

0

807

Yogi.lv @ 2016-12-26

Ūdrs atsteidzās pie karaļa, balsī raudādams:

“Mans kungs, tu esi karalis, kas gādā, lai valdītu taisnība un likums. Tu esi nodibinājis mieru visu radību starpā, tomēr miera nav!”

“Kurš ir vainīgais?” noprasīja karalis.

“Zebiekste!” kliedza ūdrs. “Es ieniru ūdenī, lai nomedītu ēdamo saviem bērniem, kurus biju atstājis zebiekstes uzraudzībā. Kamēr biju prom, manus bērnus nogalināja. Gudrā grāmatā teikts: “Aci pret aci!” Es pieprasu atriebību!” Karalis aizsūtīja pēc zebiekstes, kas drīz nostājās viņa priekšā.

“Tu tiec apsūdzēta ūdra bērnu nogalināšanā. Vai tev ir attaisnojums?”

“Ak vai, mans kungs!” raudāja zebiekste. “Esmu atbildīga par ūdra bērnu nāvi, bet tas bija negadījums. Kad dzirdēju dzeni ziņojam par briesmām, steidzos aizsargāt mūsu zemi un steigā sabradāju ūdrēnus.”

Karalis atsauca dzeni.

“Vai taisnība, ka, klaudzinot ar savu spēcīgo knābi, tu izziņoji trauksmi?” karalis noprasīja. 

“Taisnība, valdniek,” atbildēja dzenis. “Es izziņoju trauksmi, kad ieraudzīju skorpionu asinām savu dunci.”

Kad karaļa priekšā stājās skorpions, tam jautāja, vai tiešām asinājis dunci.

“Vai nesaproti, ka ieroča asināšana ir uz karu?” tincināja karalis.

“Saprotu,” paskaidroja skorpions, “bet es to darīju vienīgi tāpēc, ka redzēju bruņurupuci spodrinām savas bruņas.” Sevi attaisnodams, bruņurupucis neklusēja: “Es nespodrinātu bruņas, ja nebūtu ieraudzījis krabi paceļam zobenu.”

Arī krabim savs sakāmais: “Es pamanīju omāru vicinām savu šķēpu.”

Ieradies omārs paskaidroja: “Es savicināju šķēpu, kad ieraudzīju ūdru peldam pie maniem bērniem, lai tos aprītu.” Pagriezies pret ūdru, karalis paziņoja:

“Tu pats, nevis zebiekste, esi vainīgs savu bērnu nāvē. Tavu bērnu asinis ir uz tavas galvas! Kas nāvi sēj, tas nāvi pļauj!”

Photograph by Charlie Hamilton James
Mārgaretas Silfas ebreju tautas pasakas atstāsts

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!