<< Visi raksti

Vārdi bez domām ir kā labība bez graudiem

0

1241

yogi.lv @ 2015-05-18

Reiz kāds valdnieks gribēja izlemt, kuram no trim dēliem atstāt savu karaļvalsti. Tas bija grūts uzdevums, jo viņi visi bija ļoti gudri un drosmīgi. Karalis lūdza padomu kādam viedajam, un tas viņam ieteica kādu ideju.

Valdnieks pasauca pie sevis savus dēlus, un teica: „Es dodos svētceļojumā, kurš ilgs vairākus gadus. Esmu sagatavojis jums pārbaudījumu. Lūk, ziedu sēklas. Jūsu uzdevums ir saglabāt tās, lai varētu tās atdot man, kad atgriezīšos. Kurš vislabāk izpildīs šo uzdevumu, arī kļūs par manu mantinieku.”

Valdnieks devās svētceļojumā, bet mājās palikušie dēli domāja, ko iesākt ar sēklām. Pirmais tās ieslēdza dzelzs seifā un pie sevi nodomāja: „Kad tēvs atgriezīsies tās būs tieši tādas pašas kā tagad...”

Otrais brālis to ieraugot nodomāja: ja es uzglabāšu sēklas tā kā mans brālis, tās aizies bojā. Bet mirušās sēklas vispār nav sēklas. Viņš aizgāja uz tirgu un sēklas pārdeva pie sevis nodomājot, ka tēvam atgriežoties, atkal dosies uz tirgu un iegādāsies sēklas no kāda cita pārdevēja. Tad tās būs vēl labākas kā šīs.

Trešais dēls aizgāja uz dārzu un iesēja sēklas visur , kur vien bija brīvas vietas.

Pēc trim gadiem, kad tēvs atgriezās no svētceļojuma, pirmais dēls atvēra seifu un izņēma sēklas. Tās bija pilnībā izžuvušas un beigtas. Tēvs jautāja: „Kas tas? Vai tad es tev iedevu šīs sēklas? Tām ir jābūt dzīvām un spējīgām dīgt, bet šīs jau sen ir izžuvušas. Tās nav manas sēklas!” Dēls mēģināja iebilst, ka tās ir tieši tās pašas sēklas, kuras tēvs viņam iedeva, bet tēvs viņu nosauca par materiālistu.

Otrais dēls skriešus metās uz tirgu un iegādājās jaunas sēklas, kuras atgriežoties mājās, sniedza tēvam. Karalis atbildēja: „Tās nav tās pašas sēklas, kuras es tev iedevu! Tava doma ir labāka, bet tomēr, attapība nav tā īpašība, kuru es vēlos tevī izkopt. Tu esi pārāk viltīgs.”

Karalis ar bailēm un bažām devās pie trešā  dēla pie sevis domājot: „Ko gan viņš ir izdarījis ar sēklām?”

Be trešais dēls aizveda tēvu uz dārzu, kurā ziedēja miljoniem puķu un teica: „Lūk, sēklas, kuras tu man iedevi. Tiklīdz tās nobriedīs un nogatavosies, es tās novākšu un atdošu tev.”

Karalis to ieraugot atplauka smaidā un teica: ”Tu esi mans mantinieks! Tieši tas arī ir jādara ar sēklām!”

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!