<< Visi raksti

Vecais vīrs un pieķeršanās ...

0

1396

Jongejs Mingjurs Rinpoče @ Yogi.lv @ 2014-06-13

Protams, atrazdamies slimnīcā, vīrs nezināja par savu veiksmi, taču viņa bērni un sieva visu noskaidroja un devās uz slimnīcu izklāstīt vīram jaunumus. Pa ceļam uz slimnīcas palātu viņi satika ārstu un pastāstīja viņam par vecā cilvēka veiksmi. Tiklīdz viņi bija beiguši stāstīt, ārsts lūdza neko neizpaust slimniekam. "Viņš var kļūt tik satraukts," ārsts paskaidroja, "ka var nomirt no infarkta." Taču sieva un bērni iebilda, ticēdami, ka labā vēsts varētu uzlabot vīra veselību. Bet beigās viņi piekrita, lai ārsts izstāsta jaunumus lēni un uzmanīgi, tā, lai vecajam vīram nerastos lieks uztraukums.
Kamēr sieva un bērni sēdēja uzgaidāmajā telpā, ārsts iegāja pie slimnieka. Viņš sāka vīram uzdot visdažādākos jautājumus par slimības simptomiem, pašsajūtu utt., pēc brīža viņš starp otu iejautājās: -Vai esat kādreiz iegādājies loterijas biļeti?» Veca, virs atbildēja, ka nopircis biļeti tieši pirms nākšanas uz slimnīcu Ja jūs laimētu loteriju," ārsts vaicāja, "kā jūs justos?"
«Ja es laimētu, būtu ļoti labi Ja nelaimēšu, nav liela bēda. Esmu vecs virs, man nav daudz laika atlicis dzīvot. Patiesību sakot, veiksmei vai neveiksmei nav īpašas nozīmes."
«Tā nevar būt," ārsts turpināja, it kā runātu tīri teorētiski, "ja jūs laimētu, jūs taču justos saviļņots, vai ne?"

Bet vecais vīrs atbildēja: "Domāju, ka ne. Patiesību sakot, es ar prieku atdotu jums pusi laimesta, ja jūs atrastu veidu, kā mani izdziedināt."
Ārsts iesmējās. "Nedomājiet par tādām lietām," viņš teica, "es tikai gribēju uzzināt jūsu viedokli."

Bet pacients nepiekāpās: "Nē, es runāju, ko domāju. Ja laimēšu loterijā, es patiešām jums atdošu pusi laimesta, ja jūs mani izdziedināsiet."
Ārsts atkal iesmējās. "Uzrakstiet vēstuli," viņš jokoja, "apstiprinot, ka dosiet man pusi laimesta."
"Protams, kāpēc gan ne!" vecais vīrs piekrita, pārliecās pār gultu, lai sasniegtu galdu, un paņēma rakstāmpapīru. Lēni, nespēcīgi viņš uzrakstīja vēstuli, kurā piekrita ārstam atdot pusi no loterijā iespējamās laimesta summas, parakstīja dokumentu un pasniedza ārstam. Kad ārsts izlasīja uzrakstīto un ieraudzīja parakstu, iespēja saņemt lielo naudas summu viņu tā satrauca, ka viņš uz vietas nokrita miris.

Līdzko ārsts nokrita, vecais vīrs sāka kliegt. Izdzirdējuši troksni, sieva un bērni, nobijušies, ka ārsta aizdomas bijušas pamatotas: jaunumi bijuši pārāk satraucoši un vecais vīrs nomiris no sirdslēkmes, ieskrēja palātā, bet ieraudzīja veco vīru sēžam gultā un ārstu sagumušu guļam uz grīdas. Kamēr medmāsas un pārējie slimnīcas darbinieki centās atdzīvināt ārstu, vecā vīra ģimenes locekļi viņam mierīgi pastāstīja par laimestu. Viņiem par pārsteigumu, vīrs nebūt nelikās īpaši saviļņots, uzzinot, ka laimējis miljoniem dolāru, tāpēc jaunumi viņam neko jaunu nenodarīja. Pēc pāris nedēļām viņa veselība uzlabojās, un viņš tika izrakstīts no slimnīcas. Protams, vīrs priecājās par bagātību, bet nebija tai Pieķēries. Ārsts, tieši otrādi, tik ļoti pieķērās domai par iespēju saņemt lielo naudas summu, ka sirds neizturēja tādu spriedzi un viņš nomira.

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!