<< Visi raksti

Joga nav tikai tievajiem un jaunajiem jeb pirmie šķēršli jogā

0

1777

Kristīne Somere @Yogi.lv @ 2014-03-19

Lielākā daļa no mums ir dzirdējuši par jogu, daļa no mums ir kaut ko lasījuši, redzējuši, darījuši. Taču ļoti daudzi gribētu pamēģināt, bet to nedara, jo viņus attur maldīgi priekšstati jeb mīti par jogu. Vai arī reizēm vienkārši pietrūkst kāda iekšēja dzinuļa, kas liktu saņemties un sākt. Pats grūtākais ir spert pirmo soli ceļā uz kaut ko. Ne tikai uz jogu, bet uz jebko jaunu. Ir tik grūti pirmo soli spert. Kāpēc? Gribu pamēģināt, bet...

Kādi ir pirmie šķēršļi jogas ceļā? Pirmkārt, tās ir bailes no neveiksmes. Bailes kļūdīties, izdarīt kaut ko nepareizi. Ko tad es? Es neko nevaru. Man nesanāks, man neizdosies, es kļūšu smieklīgs. Pazīstami, vai ne? Tās ir visizplatītākās frāzes, kas skan mūsu galvā. Neklausieties tajās. Neviens nesaka, ka būs viegli. Nē! Viegli ir tikai sēdēt uz dīvāna un neko nedarīt, taču bez grūtībām, nebūs arī rezultāta. Katrs no mums, arī skolotājs, kādreiz ir sācis visu no nulles. Pirmo reizi aizgājis uz nodarbību, pirmo reizi uzkāpis uz paklājiņa un pirmo reizi nostājies asanā. Jebkurš skolotājs kādreiz ir bijis iesācējs. Mēs visi savā ziņā tādi būsim vienmēr. Neviens vienas nodarbības laikā nenostājas uz galvas, un neapsēžas lotosa pozā. Katru reizi, kad mēs uzkāpjam uz jogas paklājiņa, pat, ja mēs katru reizi veicam vienas un tās pašas asanas jeb pozas, rezultāts ir citāds. Mūsu ķermenis mainās. Mainās mūsu fiziskā izturība, fiziskās sajūtas un arī emocionālais stāvoklis. Ar katru reizi mēs atklājam jogu no jauna. Ar katru reizi mēs virzāmies tālāk. Ar katru reizi mēs sasniedzam augstāku virsotni. Tāpēc ir svarīgi neapstāties. Ir ļoti svarīgi spert pirmo soli, lai tiktu uz priekšu. Tāpēc atceries – nekad nav par vēlu sākt! Dīkstāve ir tas, kas iznīcina. Kustība ir attīstība.


Es esmu par resnu vai par vecu jogai.
Muļķības! Jogai nav vecuma, nav tievu vai resnu cilvēku. Joga ir mācība ikvienam. Jā, jaunībā ķermenis ir lokanāks, organisms ir spēcīgāks un tieviem ir vieglāk fiziskā plānā, bet tas arī viss. Nav tādu cilvēku, kas nevarētu nodarboties ar jogu, jo tieši jogas nodarbības laikā sāksies pārmaiņas gan tavā ķermenī, gan prātā. Praktizējot jogu, automātiski atkrīt lietas, kuras ķermenim nav vajadzīgas vai ir kaitīgas. (ēšanas paradumi, kaitīgie ieradumi utt). tāpēc, lai sāktu nodarboties ar jogu, nav jānomet svars vai jāsāk ievērot diēta. Ir vienkārši jāatnāk uz nodarbību!


Kad jutīšos labāk, iešu uz jogu
Ļoti bieži cilvēki sev saka – šodien sliktu jūtos, neiešu uz jogu. Vai man ir tik daudz kaites, ka nevaru apmeklēt jogu. Kad būšu vesels, iešu uz jogu. Ko tad es tāds slims un vārgs darīšu jogā? Joga nav kaut kas, ko darīt tad, kad jūties labi. Vai kaut kas, ko dara tikai veselie. Tieši otrādi, joga liek tev justies labi! Joga dara tevi veselu, dziedina un ārstē tevi. Joga palīdz atbrīvoties no slimībām un kaitēm, tāpēc neatliec jogas nodarbību, ja gribi būt vesels.


Ko par mani padomās citi?
Un, ja man nesanāks, ko par to teiks kaimiņš? Ja nu par mani smiesies? Lai cik skumji arī tas nebūtu, neskatoties uz mūsu vecumu, mūs tomēr ļoti uztrauc tas, ko par mums nodomās apkārtējie. Tieši tāpēc, mēs tik bieži neuzdrošināmies pamēģināt kaut ko jaunu. Svarīgi ir atcerēties, ka joga ir individuāla prakse un tas, kas notiek apkārt, mūs neietekmē. Mūs uztrauc tikai tas, kas notiek uz mūsu paklājiņa, ko dara mans ķermenis, ko dara man prāts? Kā es jūtos? Nav svarīgi, cik tālu var noliekties kaimiņš, nav svarīgi, ka es varu vairāk vai mazāk. Man patīk vārdi, ko bieži vien saka V.S. Dalai Lama: „Neļauj ārējiem apstākļiem un tam, ko par tevi saka vai domā citi, ietekmēt to, kā tu jūties!”
Joga nav sacensības par to, kurš augstāk uzcels kāju vai ilgāk nosēdēs špagatā. Joga ir veids kā sastapties ar savu patieso ES un iemīlēt to!

Man garšo gaļa!
Jā, arī tas ir viens no aizspriedumiem pret jogu. Ko tad es ēdīšu? Cilvēki automātiski iedomājas, ka tad, ja sāks nodarboties ar jogu, viņiem būs aizliegts ēst gaļu un būs jāpārtiek tikai no pieneņu lapām un rīsiem. Tā nav! Vēl daļa uzskata, ka, uzsākot jogas nodarbības, fakts par gaļas neēšanu ir svarīgākais, ar ko būtu jālepojas vai jādižojas. Arī tā nav tiesa. Būt vai nebūt veģetārietim, ir katra paša individuāla izvēle, kuru vada konkrēta motivācija un neviens jogas skolotājs nekad neuzstādīs šādus noteikumus vai nosacījumus. Protams, ir svarīgi zināt, kādu iespaidu gaļas ēšana atstāj uz mūsu organismu un jogas praksi, taču būtībā nav svarīgi, kāda ir tava ēdienkarte, svarīgi ir tikai tas, kas notiek tavā galvā! Joga ir veids, kā sakārtot tur notiekošos procesus un pakāpeniski pašam nonākt līdz stāvoklim, kad organisms jūt, kas tam ir vajadzīgs un kas tam dara pāri.

Kā lai zinu, ka man tas der?
Jogas vēsture ir ļoti pretrunīga, taču viens ir pavisam droši, mūsu modernajā pasaulē, pastāv neskaitāmi jogas veidi, virzieni un skolas. Citi ir ātrāki un atlētiskāki, citi maigāki un vieglāki, citi izmanto mākslīgo karstumu, citi koncentrējas uz garīgām praksēm. Jo lielāks piedāvājums, jo grūtāk tajā orientēties, it īpaši, ja jogas nosaukums pats par sev neko neizsaka, tāpēc svarīgi ir mēģināt. Jebkurš var atrast sev piemērotāko. Kā zināt, kurš ir vispiemērotākais? Pats svarīgākais, lai to saprastu, ir jāzina, kāds ir tavs mērķis. Vai tu gribi tikt pie skaista ķermeņa vai uzlabot veselību, bet varbūt gribi attīstīt savu garīgo potenciālu? Ir cilvēki, kuri grib iegūt skaistus muskuļus vai spēt nosēsties špagatā. Ar jogas palīdzību to, protams, var izdarīt, taču tas nebūt nav jogas mērķis. Lai arī šķiet, ka visiem jogas veidiem ir daudz atšķirīgā, būtībā mērķis visiem jogas veidiem ir viens. Izzināt sava prāta dabu un strādāt ar mūsu ķermeņa smalkajām enerģijām. Atšķirīgs ir tikai ceļš, pa kuru ejam. Mērķis visiem ir viens. Tad nu šie divi aspekti ir tie, kas tev jāņem vērā. Mērķis un veids, kā to sasniegt.
Manuprāt, vienīgais veids, kā atrast savu jogas stilu, ir vienkārši mēģināt. Iet un meklēt. Tad, kad būsi sastapis to īsto, tu vienkārši to zināsi. Tas ir tāpat kā ar mīlestību, tu vienkārši jūti, ka viņš ir īstais! Un, kas ir pats labākais –jogai tu vienmēr būsi pirmais un vienīgais. Pat pēc 10 gadiem.


Biju, nepatika, vairs negribu!
Svarīgi ir apmeklēt savam fiziskajam līmenim vispiemērotākās nodarbības. Ja nekad dzīvē neesi nodarbojies ar jogu, tad neej uz nodarbībām cilvēkiem ar pieredzi. Tieši tāpēc nodarbības ir sadalītas pa līmeņiem. Ir ļoti daudz dažādi jogas veidu un tikpat daudz skolotāju! Tāpēc, ja nesanāca ar pirmo reizi, nemet plinti krūmos, bet turpini meklēt! Turklāt, neviens skolotājs neuzminēs, kā tu jūties, ja tu viņam to nepastāstīsi. Ja ir pozas, kuras tev nepatīk vai nepados, tad neklusē. Svarīgi ir runāt. Ja tev ir bijuši kādi savainojumi vai traumas, ja ir sāpes ķermenī vai nepatīkamas sajūtas, arī par tām vajag stāstīt. Jogas nodarbības mērķis ir palīdzēt tev justies labāk, iedot tev zināšanas, lai ar laiku tu spētu praktizēt arī pats bez skolotāja vadības. Mēs jogu dēvējam par praksi, un patstāvīga prakse ir galvenais atslēgas vārds. Arī atkārtošana un regularitāte. Tāpat kā ar visu citu dzīvē, jo vairāk tu praktizē, jo vieglāk kļūst. Tavs ķermenis atpazīst šīs pozas fiziski, tavs prāts savienojas ar tām saprāta līmenī, atceroties visus pozas pamatprincipus un nosaukumus. Pēc kāda laika tev jau izstrādājas noteiktas emocijas katras pozas laikā, un tavs gars atbrīvojas. Viss kas tev jādara –jāturpina nākt.


Es nekad nevarēšu nostāties uz galvas!
Un arī nevajag! Tas nav nodarbību mērķis! Joga, protams, ir spēcīgs fizisko asanu komplekts, taču uzsvars nekad netiek likts uz fizisko ķermeni un tā spējām. Ķermenis ir tikai mūsu instruments. Joga sniedz daudz brīnišķīgu iespēju, par kurām mēs pat nenojaušam. Spēja izpildīt asanas ir tikai viena no tām. Un pat, ja mēs nespējam nostāvēt uz galvas vai sēdēt lotosa pozā, tas nenozīmē, ka mēs nevaram izbaudīt visu to, ko sniedz joga.


Tas man ir par grūtu
Pirmo reizi atnākot uz jogu, viss šķiet tik nesaprotams. Jauni termini, nosaukumi, teorijas. Ieelpa, elpas, aizture, izelpa, nolieciens, atlieciens utt. Informācijas ir ļoti daudz, un kādā brīdī šķiet, ka ir grūti sekot līdzi. Kurā brīdī kreisā kāja, kurā brīdī labā kāja, kad ieelpo, kad izelpo? Esi iejūtīgs pret sevi! Negaidi, ka pirmajā nodarbībā spēsi izdarīt visas asanas un izpildīt visus vingrojumus vai nosēsties lotosa pozā. Pieredze nāk ar laiku. Dod laiku skolotājam, lai iepazītu tevi un saprastu, kas tev būtu visnepieciešamākais un dod laiku pats sev, lai spētu sadzirdēt savu ķermeni un tā raidītos signālus. Bieži vien grupā, kurā praktizē dažāda līmeņa cilvēki, mēs mēdzam pārāk daudz salīdzināt sevi ar citiem. Ja citi var, tātad man arī ir jāvar! Nekādā gadījumā! Joga nekad nav par piespiešanos, par piespiedu darīšanu! Viena no kļūdām, ko pieļauj iesācēji, ir pārmērīga slodze un lēkšana advancētās asanās. Katrai jogas asanai ir vairāki līmeņi, ja tu jūties labi pirmajā līmeni, tad paliec tur, pat, ja kaimiņš ir salocījies 3 stāvos un stāv uz ausīm. Klausies skolotājā un uzticies sev. Nekad nedari neko tikai tāpēc, ka citi to dara. Paliec tajā līmenī, kurā tu jūties labi!


Nemāku meditēt
Joga ir ne tikai asanas, bet arī prāta prakse. Meditācija ir neiztrūkstoša šī procesa sastāvdaļa. Katra asana, kuru mēs veicam, ir meditācija. Nepārtraukta koncentrēšanās. Nepārtraukta prāta un ķermeņa mijiedarbība. Mūsu prātam, ķermenim un elpai ir jāstrādā kopā, vienotā plūsmā, vienotā ritmā, vienotā līmenī. Tika tad mēs spēsim sasniegt savas esības patieso būtību un palikt tajā. Joga ir mīlestības ceļš. Ceļš, kurā mēs iemācāmies mīlēt sevi un apkārtējos.

Foto: yogi-moni.tumblr.com

 

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!