<< Visi raksti

Jogas astoņas ziedlapiņas un citu terminu skaidrojumi

0

1872

B.K.S. Ajengārs @ 2014-05-07

Indijas gudrie uzskaitīja  četrus cilvēka evolūcijas ceļus: džnāna (zināšanas), bhakti (mīlestība vai pielūgsme), karma (darbība) un joga (apziņas kontrole). Pārpratumi un neskaidrības ar nosaukumu sāka rasties tad, kad katru no šiem ceļiem sāka dēvēt par jogu : džnāna joga, bhakti joga un karmas joga. Tā kā pēdējo no ceļiem nevarēja nosaukt par jogas jogu, tad šī mācība tika sadalīta sīkāk, katrai sadaļai piešķirot atsevišķu nosaukumu.

Tādējādi pastāv mantras joga (dompilnu lūgšanu joga), laija joga (mīlestības joga, saplūšana ar pielūgsmes objektu), hatha joga (noteiktas un skaidras disciplīnas joga) un rādža joga (jogas karaliskais ceļš). Ja uzmanīgi izpēta šīs tā sauktās atsevišķās jogas sadaļas, kļūst redzams, ka tās tiek mācītas gandrīz identiskos veidos, tikai katrā uzsvars likts uz kādu no temata aspektiem atkarībā no autora izvēlētās ievirzes.

Cilvēks ir intelekta (vidjā), saprāta (budhi), emociju, rīcības un apņēmīga gribasspēka kopprodukts. Intelekta atrašanās vieta ir galva, emociju atrašanās vieta ir prāts. Rokas un kājas ir radītas, lai rīkotos. Ja cilvēks vēlas būt šķīsts savā rīcībā, mīlestībā (emocionālā dzīvē, kas brīva no iekāres) vai intelektuālās nodarbībās, tam visam pamatā ir jogas ceļš. Patandžali, jogas šifrētājs, ir nosaucis savu zinātnisko darbu nevis par rādža jogu, bet gan par aštanga jogu (astoņu ziedlapiņu joga).

Pirmā no šīm ziedlapiņām ir jama (sociālā disciplīna) – uzvedības likumi, kas ir universāli neatkarīgi no rases, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, izcelsmes, vecuma un laika. Šie likumi ir: ahimsā (nevardarbība), satja (patiesība), asteija (nezagšana), brahmačarja (mērenība, atturība) un aparigraha (neiekārošana).

Otrā ziedlapiņa ir nijama (individuāla disciplīna); tajā iekļauta sauča (tīrība, šķīstums), santoša (apmierinātība), tapas (degsme un askētisms), svādjāja (sevis izzināšana) un īšvara prānidhāna (Dieva pielūgsme).

Trešā ziedlapiņa ir āsana (poza), kas sniedz gan fizisko veselību, gan prāta nosvērtību un mieru.

Ceturtā ziedlapiņa ir pranājāma (elpošanas pārvaldīšana), kas padara ķermeni un prātu par koncentrēšanās spēju attīstīšanas instrumentiem.

Piektā ziedlapiņa, prathjāhāra, liek prātam pilnībā valdīt pār visiem maņu orgāniem.

Nākamā, sestā ziedlapiņa ir dhāranā (apziņas pilnīga koncentrēšana vienā punktā vai vienam uzdevumam).

Septītā ziedlapiņa ir dhjāna jeb meditēšana – nepārtrauktas koncentrēšanās plūsma. Samādhi ir astotā ziedlapiņa, kurā ķermenis un maņu orgāni atpūšas kā miegā, bet prāts un saprāts ir modri – cilvēks ir nomodā, taču ārpus individuālas apziņas robežām.

Šie jogas aspekti ir kā milzīgs mango koks, kas izaug no sēklas; no tās rodas saknes, no saknēm – stumbrs. No stumbra – zari. Zaros izplaukst lapas, kas veic nepieciešamo gāzu apmaiņu un sniedz enerģiju visam kokam mizā cirkulējošas sulas veidā. Vēlāk izplaukst ziedpumpuri, koks zied un visbeidzot pildās ar gariem augļiem. 

Info: B.K.S.Ajengārs "Jogas gudrība un prakse", Zvaigzne ABC

Foto: Roberts Stūrmans

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!