<< Visi raksti

Kas ir mūsdienīga jogas prakse?

0

2029

Samitri Rāmaiahs @ 2014-10-28

Divi  galvenie „mūsdienu jogas” mērķi ir: iegūt ķermeņa un prāta vingrumu, lai mazinātu nelabvēlīgās ikdienas stresa ietekmes un izvairīties no stresa radītajiem traucējumiem un novērst tos.

Modernās jogas attīstību sekmējis pieprasījums pēc fiziskās un garīgās veselības saglabāšanas, spītējot mūsdienu dzīves izaicinājumiem un stresam. Pirms saprast, kā joga spēj apmierināt šo pieprasījumu, ir jāizprot tradicionālās jogas filozofija.

Joga pieņem, ka pastāv divas noturīgas un mūžīgas pasaules pieredzes realitātes:

  • Prakriti, kas ir izpausmes un radīšanas māte,
  • Neskaitāmas dvēseles, ko sauc par purusha jeb drashta.

Prakriti ir nejūtīga, materiāla un nepārtraukti mainīga. Turpretī dvēsele ir jūtīga. Tā ir dvēseles pieredze (bhokta), garīgais princips, kas nekad nav pakļauts pārmaiņām vai pārveidojumiem.

Ciešanas ir dzīves sastāvdaļa. To galvenais iemesls ir neziņa (avidya), kurai nav sākuma (anadi). Brīvību var iegūt, kliedējot neziņu. To var panākt, nodarbojoties ar jogu, jo joga attīra prātu.

Šāds attīrīts prāts darbojas kā spogulis. Tas parāda dvēseli (jiva) tās patiesajā gaismā. Rezultātā neziņa tiek kliedēta un dvēsele atklājas tās patiesajā būtībā. Tas ir atmadarshana jeb kaivalaya stāvoklis.

Tādejādi, tradicionāli joga ir bijis veids jā atbrīvoties no ciešanām. Tai bija savs skatījums uz dzīvi un sava filozofija. Mūsdienās  šos jogas aspektus bieži uzskata par otršķirīgiem.

Tradicionālā ideālā mukti jeb kaivalaya vietā tagad galvenais uzsvars tiek likts uz vingrumu un veselību ikdienā. Citiem vārdiem, mūsdienās joga ir kļuvusi par fiziskās un garīgās labsajūtas mākslu un zinātni.

Kāda ir jogas loma fiziskās un garīgās labsajūtas iegūšanā? Mūsdienās jogas praktiķus var iedalīt trīs grupās.

  • Pie mazākās grupas pieskaitāmi tie, kuri jogu uztver ļoti nopietni – kā dzīvesveidu, kā atsacīšanās un atbrīvošanās filozofiju. Šie cilvēki dzīvo klosteros un ašramos.
  • Pie otrās grupas pieder cilvēki, kurus nesajūsmina mūsdienu zinātnes un tehnoloģijas progresa pārpilnības radīta turība. Viņi meklē jaunu pieeju dzīvei, pametot mājas, bieži vien iesaistoties kādā jaunā kustībā, mainot savas ēšanas un ģērbšanās paradumus, meditējot, dziedot lūgšanu dziesmas un cenšoties atrast jaunu mērķi un nozīmi savam visādi citādi ļoti modernajam dzīvesveidam.
  • Trešo un arī lielāko grupu veido cilvēki, kurus neaizrauj jogas dziļā filozofiskā un ezotēriskā būtība vai jauns dzīvesveids. Tā vietā viņi vēlas pārvarēt kādu specifisku veselības problēmu, kas parasti radusies no stresa vai psihosomatiskas nelīdzsvarotības. Ja viņiem izdodas uzveikt šīs veselības problēmas, dzīve var sākties no jauna. Daudzi no šīs grupas cilvēkiem sagaida ātru un vieglu risinājumu savām problēmām. Daži ir pievērsušies jogai pēc tam, kad nesekmīgi ir izmēģinājuši citas metodes un terapijas. Šādu jogas entuziastu skaits aug ļoti ātri. Tieši viņu dēļ jogas vēsturē ir sākusies jauna nodaļa.

Joga vingrumam un veselībai sastāv no 5 galvenajām metožu kategorijām. Katrai no tām ir sava īpašā nozīme un pielietojums. Tās ir:

  • Pozas jeb āsanas;
  • Elpošanas kontrole jeb paranajāma ar muskuļu sasprindzināšanu slēdzējpozā jeb bandha;
  • Attīrīšanās metodes jeb shuddhikriyas;
  • Relaksācija
  • Meditācija.

Visas piecas kategorijas kopā veido integrētu sistēmu, kas dziedē visus orgānus un ķermeņa funkcijas, ieskaitot prānu.

Āsanas

Āsanas ir dažādas pozas, kas uzlabo muskuļu vingrumu un locītavu lokanumu. Cilvēki, kuri ir nepietiekami informēti par dažādiem jogas aspektiem, parasti domā, ka joga sastāv galvenokārt tikai no āsanām. Iespējams, tas ir tādēļ, ka liela daļa jogas skolotāju ir āsanu pasniedzēji un lietpratēji. Daudzās grāmatās par jogu ir aprakstītas vienīgi dažādas āsanu tehnikas; neskaitāmās diskusijās, izstādēs un demonstrējumos tiek parādītas vienīgi āsanas.

Ir divas galvenās āsanu kategorijas:

  • Meditācijas pozas,
  • Fizisko vingrinājumu pozas.

Meditācijas pozas

Tās ir piemērotas, lai ērti un rāmi sēdētu ilgu laiku, lai kontrolētu elpošanu vai meditētu. Tās iedarbojās galvenokārt trīs veidos:

  • Atbrīvo ķermeņa un prāta sasprindzinājumu,
  • Uzlabo gremošanas un izvades orgānu darbību
  • Labo stājas defektus.

Meditācijai biežāk izmanto sešas pozas.

Fizisko vingrojumu pozas

Tās ietver sevī stiepšanos, liekšanos un sastiepšanu, kā arī locekļu sakārtošanu sēdošā, stāvošā, gulošā , apgrieztā vai līdzsvara noturēšanas pozā.  Var iemācīties un pildīt simtiem šādu pozu, un katrai no tām ir sava pozitīvā iedarbība.

Prānajāma

  • Tā ir elpošanas kontroles tehnika.
  • Tā ietver sēdēšanu ērtā, nekustīgā, relaksētā pozā, elpojot dziļi, palēnināti, vienmērīgi un pilnībā ieelpojot un izelpojot.
  • Pēc tam kad kādu laiku ir trenēta elpošana, var trenēt arī elpas aizturēšanu pēc ieelpas un izelpas.
  • Prānajāma uzlabo tādas organisma funkcijas kā elpošana, asinsrite, gremošana, izvadfunkcija, sekrēcija un muskuļu tonuss, novēršot vēnu aizsprostošanos un veicinot sasprindzinājuma mazināšanos.
  • Tā ievērojami nomierina satrauktu un nemierīgu prātu un padara to rāmu.
  • Bandhas paredz enerģisku noteiktu muskuļu sasprindzināšanu, tāpēc palielina prānajāmas pozitīvo iedarbību.
  • Pēc vairāku prānajāmas ciklu izpildīšanas ir viegli meditēt.

Shuddhikriyas

Shuddhikriyas ir paņēmieni, kas attīra vairākus ķermeņa iekšējos orgānus. Tā kā pēc skaita tās ir sešas, tad tās mēdz saukt arī par shatkriyas jeb shatkarma. Turpmāk tās ir īsi raksturotas.

Neti

To izmanto deguna dobuma attīrīšanai ar ūdeni, lina diegu vai gumijas katetru.

Dhauti

To izmanto kuņģa attīrīšanai ar ūdeni vai aptuveni sešus ar pusi metrus garu auduma strēmeli

Basti

Tehnika resnās zarnas attīrīšanai.

Trataka

Tehnika acu un prātu attīrīšanai.

Nauli

Galvenā attīrīšanās tehnika, ko izmanto visu vēdera dobuma orgānu un dziedzeru attīrīšanai un stiprināšanai.

Kapalabhati

Diafragmālās elpošanas vingrinājums, kas attīra prātu un galvu un liek ai mirdzēt.

Relaksācija

Nedzīvā poza, ko sauc par Šavāsanu, ir īpaša jogas tehnika, kuru izmanto dziļai relaksācijai un negatīvā stresa iedarbības mazināšanai. Arī meditācijas pozas un prānajāma ir iedarbīgs līdzeklis stresa radīto negatīvo seku mazināšanai.

Meditācija

Tā ir iedarbīga metode prāta līdzsvara un stabilitātes uzlabošanai. Savienojumā ar citām jogas tehnikām dažādu veselības problēmu ārstēšanai meditācijas dziednieciskā iedarbība palielinās.

Vai joga palīdz ikvienam?

Jā! Tomēr šis pozitīvai efekts nav iespējams, ja jūs jogas metodes pielietojiet neprecīzi vai pildāt tās neregulāri. Kā jau iepriekš minēts, joga ietver dažādas metodes, un ir nepieciešams izvēlēties tās, kas noderīgas un piemērotas tieši jums.

Kādi ieguvumi var būt no jogas?

Ja jogu salīdzina ar citām veselības saglabāšanas metodēm, piemēram vingrošanu, atlētiku, aerobiku, sporta spēlēm un citām nodarbībām, tad jāatzīst, ka tai ir daudzas priekšrocības.

  • Jogai nevajag dārgu aprīkojumu un sporta laukumus, peldbaseinus, vingrošanas zāles utt.
  • Ar jogu var nodarboties visu gadu
  • To var praktizēt gan telpās, gan ārā, gan vienatnē, gan grupā.
  • Nodarbībām ir nepieciešams vienīgi paklājiņš, kas pārklāts ar tīru audumu.
  • Lai praktizētu jogu, vajag būt tukšam kuņģim. Ar to var nodarboties jebkurā diennakts laikā.
  • Neatkarīgi no tā, vai esat jauns vai vecs, tievs vai korpulents, augsti izglītots vai neizglītots, bagāts vai nabadzīgs, no augstākā vai zemākā sabiedrības slāņa, strādājat rūpnīcā vai zinātnes nozarē, joga jums palīdzēs.
  • Bieži vien to raksturo kā labāko veselības saglabāšanas veidu ikvienam no septiņu līdz pat septiņdesmit septiņu un vairāk gadu vecumam.
  • Divi galvenie jogas pozitīvie efekti ir slimību novēršana un veselības un vingruma saglabāšana ikdienā.
  • Citi pozitīvie ieguvumi ir vingri muskuļi, lokanas locītavas, relaksēts un no spriedzes atbrīvots prāts, laba svarīgo iekšējo orgānu, piemēram, sirds, plaušu, aknu, smadzeņu un endokrīno dziedzeru, darbība.
  • Regulāri praktizējot jogu, jūs varat iegūt labu fizisko sagatavotību, apetīti, gremošanu, prieku, līdzsvarotu dažādu organisma sistēmu funkcionēšanu u.c.

Vai jogas tehnikas var izmantot jebkurā vecumā?

Lai arī ar jogu var nodarboties jebkurā vecumā, dažas tehnikas ir piemērotākas un vēlamākas konkrētām vecuma grupām. Piemēram, dažādas āsanas, kurās jāveic noliekšanās un atliekšanās, ir īpaši piemērotas bērniem vecumā no pieciem līdz 10 gadiem. Aptuveni desmit gadu vecumā var sākt pildīt apgrieztās pozas un dziļo elpošanu.

Shuddhikriyas nedrīkst praktizēt katru dienu. Tās nepieciešams praktizēt pēc norādījuma, lai atbrīvotos no ķermeņa piesārņojuma. Tomēr Kalabhati un Nauli var izpildīt katru dienu. Īpaši piemērotas tās ir cilvēkiem vecumā no 20-60 gadiem. Relaksācija ir nepieciešama visiem, neatkarīgi no vecuma. Tādēļ cilvēki jebkurā vecumā var praktizēt meditāciju. Vēlams lai vecāki cilvēki izvairītos no āsanām, kurš pārmērīgi jāstiepjas, piemēram, arkla poza jeb halāsana.

Sarežģītas pozas, tādas kā skorpions un uz galvas stāvēšana nav piemērotas vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Ja joga tiek izmantota terapeitiskiem mērķiem, lai ārstētu saslimšanas, ir nepieciešami vēl citi ierobežojumi. Tādēļ, ja neesat apguvis pareizu jogas tehniku pie lietpratēja, jums to nevajadzētu praktizēt.

 Materiāla tapšanā izmantota Savitri Rāmaiahs, "Jogas Veselība", Zvaiznes ABC, 2012

 

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!