<< Visi raksti

Pranajāma un dziļā elpošana

0

1951

B.K.S. Ajengārs @ 2014-05-02

Pranajāms praktizēšana ne tikai noņem miglas plīvuru no sapratnes gaismas, bet arī padara prātu par piemērotu meditācijas instrumentu. 

„Kad jūs vēlaties piepildīt trauku ar ūdeni un turat to zem krāna, ūdens vispirms sasniedz trauka dibenu un tad virzās uz malām, jo atbrīvo vietu ūdenim, kas turpina plūst traukā. Līdz brīdim, kad pirmais ūdens, kas ieplūdis traukā, atrod sev virsmu, trauks nepiepildās; tajā ir gaisa kabatas. Ja jūs atverat krānu pārāk stipri, sākumā var šķist, ka ūdens jau ir piepildījis trauku līdz malām, bet, ja samazināt plūsmu, ūdens pazeminās līdz savam īstajam līmenim.Ja ūdens ar lielu spēku šļācās ārā no krāna, trauku nemaz nevar piepildīt līdz malām. Tas pats attiecas uz dziļo elpošanu. Lai arī šķiet, ka plaušas ir piepildītas ar gaisu, elpas trauks ir palicis tukšs. Turklāt, ja krāns ir vaļā līdz galam, ūdens spiediens no krāna liks traukam vibrēt un izkustinās to no vietas.  Tas pats notiek ķermeņa augšdaļā dziļas elpošanas laikā, un cilvēks nevar zināt, vai plaušas ir vai nav absorbējušas ievilkto gaisu.

Kad krāna atvērums tiek samazināts, ūdens pilēdams traukā, nerada nemieru, un ūdens līmenis vienmērīgi, ritmiski paaugstinās. Tāpat, kad jūs elpojat pranajāmā, mīkstās aukslējas ir jāatver tādā veidā, lai gaiss neplūstu iekšā pārāk platā straumē, bet gan plūstu pa šauru eju gar pusaizvērtām aukslējām.

Praktizētājs pats nosaka, cik daudz ir nepieciešams atvērt vai aizvērt aukslējas, lai gaiss rāmi ieplūstu caur rīkli, balseni, elpvadu un pēc tam piepildītu plaušas. Elpvads sazarojas divos galvenajos bronhos, kuri tālāk sazarojas vēl smalkāk. Pranajāmas elpošanai piemīt ārkārtīgi labas spējas ša sazarojumu piepildīt un izplest. Tādējādi ievilktā elpa iekļūst līdz tā tālākajām daļām un baro alveolu šūnas. Alveolu šūnas absorbē ievilkto elpu bez jebkādiem traucējumiem un vibrācijām. Ievilktā elpa nepamet ķermeni, līdz nav pabarojusi visas šīs ķermeņa daļas. Vienkārši dziļā elpošanā šī apgāde ir apgrūtināta, jo elpceļu sieniņas nocietinās. Starpribu muskuļi nedarbojas pietiekami labi, lai šāda elpošana piegādātu nepieciešamo enerģiju dziļākajām ķermeņa daļām.

Vērojot ezera vai jūras ūdeni, jūs varat redzēt, cik liegi, cik nemanāmi ūdens saslapina smiltis, tās pat neizkustinot. Arī mūsu ieelpai jāvirzās tādā veidā, lai enerģija, kas tiek ievilkta, „saslapina” gaisa molekulas tā, ka tās var absorbēt šo enerģiju. ”

Elpošana izpildot āsanas

„Ja jūs uzmanīgi novērosiet elpas saskarsmi ar ķermeni, tad pamanīsiet, ka tā dažādās āsanās pieskaras dažādām vietām ķermenī. Pat ja jūs dziļi ieelpojat vai izelpojat, katras elpas pieskāriens ķermeņa augšdaļā ikreiz būs atšķirīgs no citiem. Reizēm elpa pieskaras iekšējām daļām, bet citreiz ārējām daļām vai vidusdaļām. Dziļi ieelpojot un izelpojot, jūs, visticamāk, sajutīsiet tikai tās daļas, kurām elpa pieskaras, un nepievērsīsiet uzmanību pārējām daļām, atstājot tās sausas un nejūtīgas. Ja zeme ir sausa, tā saplaisā. Tas pats notiek šeit: jebkura vieta, kurai pieskaras elpa, tiek pabarota, bet vietas, kurām elpa nepieskaras, paliek pusbadā. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, notiek progress, bet, no otras puses, - regress. Izpildot āsanas, jācenšas panākt, lai ieelpa un izelpa pieskartos vienmērīgi visai ķermeņa augšdaļai. ”

 

Info avots: B.K.S. Ajengārs, "Jogas gudrība un prakse", Zvaigzne ABC

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!