<< Visi raksti

Vai ir kādas kontrindikācijas jogai senioru gados? Kam joga nebūtu ieteicama?

0

1740

TIJA KAZĀKA @ Yogi.lv @ 2014-10-07

Runājot par kontrindikācijām jogas praksē, mēs atkal nonākam pie sevis paša padziļinātas apzināšanās tēmas. Ir kāds brīnišķīgs teiciens – vislabākais jogas skolotājs cilvēkam ir viņa paša ķermenis. Ja cilvēks ir kontaktā pats ar sevi, viņa ķermenis un arī psihe nekļūdīgi uzrādīs lietas, kuras viņam nav ieteicamas jeb ir nepiemērotas. Tās tad arī būs kontrindikācijas konkrētam cilvēkam. Prakse bieži vien parāda to, ka kādas tehnikas, kuras cilvēkam it kā nevajadzētu pildīt, sagādā viņam prieku, labsajūtu, veicina izaugsmi un pat atveseļošanos. Tāpat prakse uzrādīs to, ka tad, ja cilvēks ir zaudējis kontaktu pats ar sevi, ja nav klātesošs un klausās jeb skatās tikai to, ko dara vai saka kāds cits, viņš var piedzīvot traumas. Tieši tāpat kā tas notiek dzīvē.

Cilvēkiem senioru vecumā, kuri ar jogu sastopas pirmo reizi, par konkrētām kontrindikācijām jeb iespējamiem riskiem vislabāk pastāstīs jogas skolotājs klātienē. Jo tās ļoti atšķirsies. Piemēram, kādam, kurš cieš no hroniskas hipertensijas, skolotājs iesākumā neieteiks pārmēru ilgi uzkavēties jogas pozās, kurās galva karājas uz leju. Vai cilvēkam ar artrozēm vai osteoporozi kontrindikācijas būs saistītas ar jogas pozām, kurās tiek izteikti noslogotas locītavas. Taču arī pēc ieteikumiem no malas, jogas prakse galējo atbildību par savu ķermeni, tāpat kā par visu savu dzīvi, ieliek cilvēka paša rokās. Ieklausīšanās sevī kļūst daudz būtiskāka par klausīšanos tajā, ko stāsta kāds cits, lai arī tas būtu jogas skolotājs. Jogas prakse pati par sevi ir skolotājs.

Saprotams, ka joga un citas fiziskā ķermeņa kustināšanas prakses – nūjošana, skriešana, pastaigas, peldēšana, dažāda vingrošana mūža otrajā pusē ļoti atšķirsies atkarībā no tā, vai cilvēks to darījis visu savu dzīvi, vai arī uzsācis tikai seniora vecumā, kad ķermenis nepārprotami signalizē ar dažādām un bieži vien - nepatīkamam pārmaiņām. Mēs zinām, ka tā sauktajos padomju gados joga pie mums nebija sastopama, vēl vairāk – tā bija aizliegta. Cilvēki ar to nodarbojās slepus – vienatnē vai mazās grupās aiz slēgtām durvīm. Šodien joga ir ienākusi Latvijas un visas Eiropas sabiedrībā plaši, dažādi un uz palikšanu. Cilvēki, kuri apjautuši – cik ļoti labvēlīgi regulāra jogas prakse spēj transformēt viņus pašus un viņu dzīves, sasniedzot senioru vecumu, būs aktīvi jogotāji. Un viņu joga būtiski atšķirsies no senioru- iesācēju jogas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka seniors – jogas iesācējs jebkādā veidā būtu sliktāks, vai, ka joga uz viņu vairs „nepaspēs iedarboties”!

Kontrindikācijas jeb prakses, kuras mūža nogalē vairs nederēs, katram – kā senam, tā nesenam jogotājam „atkritīs” dabiskā ceļā un paliks tā jogas daļa, kura cilvēkam ļauj mierīgi un dabiski pavadīt sava mūža nogali un ar pateicību atvadīties un aiziet no šīs pasaules.

Ir grūti iedomāties cilvēku, kuram kāds no jogas aspektiem vispār nebūtu ieteicams. Reizēm parādās atšķirīgi zinātnieku viedokļi par to – vai atsevišķu, smagu psihisku saslimšanu gadījumā būtu ieteicama meditācija. Taču nav vienotas atbildes arī uz šo jautājumu. Viens jautājums vienmēr paliek atklāts – vai joga cilvēku pa īstam uzrunā? Ja tas ir noticis, cilvēks pats jogu vienmēr meklēs un vēlēsies tajā nokļūt tikpat ļoti kā tad, kad viņš vēlas, piemēram, paēst.

*Šis ir fragments no pilnās intervijas versija žurnālam "Ievas Veselība" par jogu un cilvēka novecošanu. Žurnāla 148. izdevumā pie īsās versijas redzamas Māras demonstrētās jogas pozas ar to veidošanas aprakstiem: http://www.manizurnali.lv/flash/461352/26

Avots:http://tija-yoga.1s.lv/

Foto: Robert Sturman

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!