<< Visi raksti

Vai taisnība, ka ar jogu var sākt nodarboties jebkurā vecumā?

0

1859

TIJA KAZĀKA @ Yogi.lv @ 2014-10-05

Tā patiešām ir pilnīga taisnība. Lai arī joprojām bieži sastopams stereotips, ka jogu praktizē pārsvarā jauni, ļoti slaidi un ārkārtīgi lokani cilvēki, turklāt viņi visi ir nedaudz dīvaini, pilnīgi visi ir veģetārieši vai vegāni un šo pārliecību nikni aizstāv un mēģina uzspiest citiem. Ap jogu un jogas praktizētājiem vispār vijas visdažādākie mīti, kuru absurdumu atklāt varam, tikai paši praktizējot un sastopot līdzcilvēkus jogas grupās – mūsdienīgus, brīnišķīgus cilvēkus, visdažādāko profesiju pārstāvjus, kurus vieno kopīga aizraušanās – joga.

Jogas prakse ir ārkārtīgi plašs jēdziens. Visbiežāk iesākumā cilvēkiem vistuvākais un saprotamākais šķiet tieši jogas prakses fiziskais aspekts – iespēja izkustināt un uzturēt vingru un veselu savu fizisko ķermeni. Un regulāra jogas prakse šo iespēju cilvēkam patiešām sniedz – kā jaunam, tā pusmūžā, un tieši tāpat arī cilvēkam cienījamos gados.

Tas, kas jogas fiziskā ķermeņa praksi līdzās kādai citai vingrošanai padara tieši par jogu, ir mentālais aspekts nodarbību laikā. Vienlaikus ar ķermeņa praksi – dažādām jogas pozām un jogas pozu virknēm, nodarbību laikā nepārtraukti tiek praktizēta padziļināta apzināšanās jeb pilnīga esība tagadnes mirklī. Cilvēks tiek aicināts un apzināti vērš savu uzmanību uz iekšpusi, sevī, un mācās tur palikt visu prakses laiku, tā pakāpeniski apzinoties un pētot pats sevi – savu ķermeni, savu prātu un emocijas, kuras uzrodas nodarbības laikā. Un tā pakāpeniski pietuvojoties pats savas būtības kodolam, kurš slēpj dažreiz vēl neapjaustus dārgumus. Jogu no pārējās vingrošanas atšķir arī dažādās, specifiskās, citur reti sastopamās elpošanas tehnikas, kuras jogas nodarbību laikā praktizējam. Ja šāda prakse, kurā apvienota kustība, dziļā elpošana un notiekošā procesa un sevis paša apzināšanās un, ja tā tiek praktizēta ilglaicīgi, ieguvums, kuru cilvēks pats sev dāvā, ir nenovērtējams. Un to uzsākt un apgūt ir iespējams jebkurā vecumā.

Jogas praksē iekustinātā un regulāri attīstītā apzināšanās spēja jeb spēja atrasties „šeit un tagad”, pakāpeniski no jogas paklājiņa pārceļas uz cilvēka ikdienas dzīvi un izraisa visdažādākās pārmaiņas viņa dzīves uztverē. Piemēram, cilvēks sāk mierīgāk un pieņemošāk piedzīvot pats sevi, cilvēkus un pasauli sev apkārt. Cilvēks caur šādu praksi iemācās pēc iespējas konstruktīvāk apieties pats ar savām domām un emocijām – nekrist uzreiz par visu izmisumā, apzināti izvēlēties mainīt savu attieksmi dažādās dzīves situācijās, piemēram, kritizēšanas vietā izvēloties prieku par iespēju piedzīvot vēl vienu dienu šajā pasaulē. Apzināšanās un dziļas elpas caurvīta ķermeņa prakse atver cilvēka spēju just dziļāku baudu, prieku un pateicību – kvalitātes, kuras dažkārt palīdz atgūt zaudēto dzīves jēgas izjūtu. Regulāri praktizēta apzināšanās, – te mēs varētu teikt arī – meditācijas prakse, izraisa nozīmīgas, ļoti labvēlīgas izmaiņas cilvēka smadzenēs un līdz ar to visā viņa organismā. Turklāt šīs izmaiņas notiek arī tad, ja cilvēks ar jogu pirmo reizi sastopas pusmūžā vai vēl lielākā vecumā.

Mūsu smadzenes ir iekārtotas fantastiski – ikreiz, kad fiziski vai mentāli apgūstam ko jaunu, tās „būvē” jaunas nervu šūnas. Un šis process notiek visa mūža garumā, līdz pat cilvēka dzīves pēdējai stundai. Seniori, kuri ir atvērti, aktīvi, ieinteresēti un joprojām mācās ko jaunu, tādējādi uztur asu savu domāšanu, atmiņu un koncentrēšanās spējas. Tie visi ir fakti, kurus apstiprina ilgstoši un plaši veikti zinātniski pētījumi visā pasaulē.

Jogas dažādie – gan fiziskie, gan psihiskie aspekti tiek arvien dziļāk un pamatīgāk pētīti ar zinātniskām metodēm. Un cilvēki, kuri vēlas iegūt padziļinātu izpratni par to, kāpēc tiek izpildītas dažādas jogas tehnikas, kuras iesācējam no malas var izskatīties visai dīvaini, uz saviem jautājumiem var saņemt zinātniski pamatotas atbildes. Un vienmēr fantastisks ir tas brīdis, kad redzam, cik ļoti tās „saslēdzas” ar jogas senajos rakstos sniegto informāciju par to, kā funkcionē cilvēka ķermenis un prāts.

Lasītājiem, kuri jogu vēl nav iepazinuši, kā arī jogas praktizētājiem, kurus padziļināti interesē garīgo prakšu – tajā skaitā jogas un meditācijas labvēlīgā iedarbība uz cilvēka smadzeņu darbību un visu organismu, iespējams iepazīties ar Vācijā dzīvojošā doktora Heinca Hilbrehta (Heinz Hilbrecht) un pasaulē pazīstamā neiropsihologa, doktora Rika Hansona (Rick Hansosn) darbiem.

*Šis ir fragments no pilnās intervijas versija žurnālam "Ievas Veselība" par jogu un cilvēka novecošanu. Žurnāla 148. izdevumā pie īsās versijas redzamas Māras demonstrētās jogas pozas ar to veidošanas aprakstiem: http://www.manizurnali.lv/flash/461352/26

Avots:http://tija-yoga.1s.lv/

Foto:Roberts Stūrmans

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!