<< Visi raksti

Desmit iemesli, kāpēc sportistiem vajadzētu nodarboties ar jogu

0

1845

Ališa Alvīne Raituma @ 2015-01-29

Esot ne tikai jogas trenerei, bet ari profesionāla sportists sievai, mans ikdienas lauciņš ir cieši saistīts ar jogu un profesionālo sportu. Privātu klienti lokā arvien vairāk ir sportisti. Lai gan pasaulē Profesionāla sportā jau ir pat komandām savi jogas treneri, piemēram, New York Giants, Philadelphia Eagls futbola komandām,  Latvijā tikai retais atlēts nojauš, ko no jogas var iegūt profesionāls sportists.

1. BALANSAM

 Īpaši jogas balansa pozas, tādas kā koks (sanskrita  nosaukums - Vriksasana) , ērglis (sanskrita nosaukums - garudasana), dejotāja poza (Natarajasana), vārnas poza (kakasana). Nav svarīgi kurā sporta veidā Tu trenējies, balanss ir nozīmīgs  visos sporta veidos. Tas dod iespēju labāk pārvaldīt pašam savu ķermeni. Fiziskais balanss ir ļoti saistīts ar “iekšējo balansu" - Tavā dzīves mentālā, garīgā  un emocionālajā jomā. Tieši cenšoties saglabāt balansu kādā no balansa pozām, pie mums var atnākt atbilde - kas ir tas, kas šobrīd traucē, man nostāvēt rāmi, piemēram, koka pozā. Mūsu ārējā pasaule ir iekšējās pasaules atspulgs. Jo attīstītāks ir balanss, jo emocionālāk un fiziskāk stabili mēs esam.  Tas dod iespēju attīstīt  savu stabilāku tehniku, kura sportā ir gana svarīga.


 2. LOKANĪBAI

 Jogas āsanas palīdz attīstīt lokanību. Lielākā daļa atlētu, ar kuriem esmu strādājusi ir fiziski spēcīgi, ar muskuļotu ķermeni, taču lielākoties ne viens no viņiem nav  lokans. Tas ir diezgan liels mīnus mūsdienu sportā. Protams, jo profesionālākā līmenī atlēts trenējas, jo vairāk tiek pievērta uzmanība ne tikai sportista spēkam, muskuļu  attīstībai, bet atlēta ķermeņa lokanībai. Joga attīsta - muskuļu un locītavu elastību. Atlēts, kura muskuļu elastība ir ierobežota, daudzos sporta veidos nespēs iegūt  savu 100% rezultātu. Mūsdienās, kur katrs milimetrs, sekundes simtdaļa ir tik svarīga, tas ir gana nozīmīgs aspekts.  Jo ierobežotāka ir lokanība, jo ierobežotākas ir kustības, kas līdz ar to paver lielākas traumu iespējas.

 3. SPĒKA ATTĪSTĪBA

Bieži vien saskaramies ar to, ka pat atlētiem ir nevienmērīgi attīstīti muskuļi. Joga nodrošina vienmērīgu ķermeņa muskuļu attīstību, kā arī īpaši uzmanība tiek pievērsta "sīko" un dziļo (paravertebrālo) muskuļu attīstībai. Cilvēka ķermenī ir vairāk nekā tūkstotis dažāda veida muskuļu. Tie darbojas tikai slodzē – sasprindzinoties un atslābstot. Ja muskuļi aktīvi strādā, labi funkcionē arī asinsrites sistēma. Tiek uzskatīts, ka cilvēka anatomiskā attīstība beidzas aptuveni 22 gadu vecumā. Ja pēc ķermeņa fizioloģiskās nostabilizēšanās visi muskuļi netiek pietiekami noslogoti, jau gada laikā viens procents to masas var zust – zaudēt garumu, elastību, apjomu.  Jebkuras locītavas, arī mugurkaula,  veselība ir atkarīga no muskuļu (īpaši dziļo) un saišu stāvokļa, kuri par šo locītavu atbildīgi.  Lielākā daļa no mūsu ikdienas aktivitātēm, pat sporta veidiem, noslogo tikai dažas muskuļu grupas - dziļos muskuļus atstājot novārtā. No kā savukārt visbiežāk cieš muguras un lielo locītavu veselība.  Ar jogas palīdzību tiek attīstīti arī dziļie muskuļi, kas
 savukārt samazina traumu iespējas.


 4. MENTĀLĀS KONTROLES SPĒJAS

 Kad satiekas divi vienlīdz talantīgi atlēti, tad ļoti izšķiroši būs tas, cik mentāli spēcīgs esi Tu. Ne tikai meditācija, bet arī jogas āsanas (pozas) attīsta mentālās spējas. Vēlētos izcelt jogas pozu -  Šavasanu, kura latviski saucas  „mirušo poza". Šai pozai latviešu valodā ir spēcīgs nosaukums.  Jogi iemācas nebaidīties no nāves. Tiek uzskatīts, ka nāve nav
 beigas, bet gan kaut kā atkal jauna sākums. Gluži tā pat Šavasanā mums
 ir iespēja atbrīvoties, atstāt visu lieko…...Jo tieši šī asana ir tā, kuras laikā mēs vispirms mentāli atbrīvojamies no uzkrātā stresa, raizēm, šaubām, bailēm, nepārliecības. Un tad piecelties no tās un it kā piedzimt no jauna…Tieši tā arī mēs parasti jūtamies, pieceļoties no šavasanas, ar kuru parasti tiek beigta katra jogas nodarbība.

 Kad uz starta līnijas satiekas divi atlēti-  uzvarēs tas, kurš domās neklīdīs kaut kur citur... Kura prāts būs fokusēts -šeit un tagad.  Mūsdienu sportā tiek teikts, ka 50 %- 80% tas ir mentālais faktors, kas nosaka, kurš šoreiz uzvarēs. Nepietiek tikai ar pozitīvo domāšanu spēles dienā. Svarīgs ir regulārs darbs ar sevi - sevis realizācija, kas ir joga.

 Joga dod iespēju atlētam,  ar dažādiem koncentrēšanās spēju attīstošiem vingrinājumiem - momentā būt šeit un tagad. Ja mēs  esam šeit un tagad - tad bailes un šaubas pazūd. Tās ir tikai raizēs par to, kas bijis vai par to, kas varētu būt. Bet joga nav brīnumlīdzeklis, kuru var vienreiz pamēģināt un cerēt, ka rītdienas sacensības nesīs uzreiz augļus (lai gan manā praksē ir arī šādi piemēri).

 Joga tas vispirms ir darbs ar sevi. Kad sakārtojam sevi, sakārtojas arī pasaule ap mums. Vai tas būtu profesionālajā sportā vai ik dienā. Lielajā sportā vesela treneru grupa, kas nav tiešie komandas treneri, bet komanda, kura strādā ar atlētu, lai tas būtu mentāli gatavs. Lai palīdzētu ieraudzīt tās lietas, kuras Tev varētu traucēt sasniegt lielāku potenciālu sportā.  Nodarbojoties ar jogu, Tu pats sev kļūsti par šādu personīgo mentālo treneri. Patiesībā arī mentālā kontrole palīdz samazināt traumu iespēju.


 5.INTUĪCIJAS ATTĪSTĪŠANA

 Joga attīsta intuīciju. Īpaši jogas poza " Tadasana"  ir tā poza, kura ir slavena ar to, ka tā attīsta intuīciju, palīdz sadzirdēt iekšējo balsti, attīsta pašdisciplīnu un spēju ieklausīties savā iekšējā Skolotājā. Runājot ar profesionāliem sportistiem - bieži dzirdu tādus vārdus kā - " nolasīt spēli, sajust kādu manevru veiks pretinieks, sajust, kur būs ripa" u.c. Tas ir saistīts ne tikai ar pretinieka "nolasīšanu', bet vispirms ar sevis.  Jo kā jau minēju - viss sākas ar mums. Sajust, kas ir tas, kas man  šobrīd vajadzīgs. Kāds treniņu plāns, kāda kustība, pat kāda maltīte.  Lielajā sportā pat maltītes un ekipējuma izvēle var būt  noteicošā. Tadasana ir tā jogas poza, kurai es savā Jogas studijā pievēršu īpašu uzmanību. Pirmkārt jau tāpēc, ka tā ir no fiziskā aspekta šķietami viss vieglāk izpildāmā jogas poza, taču, kā jau visam arī tai ir monētas otra puse. Patiesībā, tas prasa laiku un dziļāku izpratni par to, kas ir joga, lai spētu šo jogas pozu pareizi izpildīt un sākt sajust tās fizisko, mentālo, emocionālo un garīgo iedarbību.Alisha Yogas studijās mēs šo jogas pozu izpildām ar afirmāciju: “ Es esmu gatavs ieklausīties savā iekšējā balsī. Esmu gatavs sadzirdēt savu iekšējo Skolotāju.” (tās autors Svami Kirjananda).


 6. RELAKSĀCIJA

 Profesionālā sportā - stress tā ir ik dienišķa parādība. Mēs varam būt ārēji mierīgi, bet bieži vien tur arī var būt problēma. Sportisti mēdz uzkrāt stresu sevī. 21. gs. piedāvā milzu relaksācijas iespējas, tomēr lielākā daļa no tām sniedz  īslaicīgu relaksācijas sajūtu, kurai seko enerģijas zudums. Kas savukārt sportistam ne pavisam nav piemērots. Joga dod iespēju atbrīvoties no stresa, uzkrājot jaunu enerģiju.


 7. ENERĢIJAS IEGŪŠANA

 Joga palīdz atjaunot enerģiju. Tas ir pirmais, ko parasti minu sarunā ar atlētiem. Joga - nevis iztukšo, bet piepilda. Savā praksē, esmu redzējusi daudzus atlētus, kuru enerģijas rezerves ir praktiski izsmeltas. Joga palīdz izprast, kas ir enerģija, kur to iegūt, kā to nezaudēt, noturēt un atjaunot. Bez tradicionālām jogas āsanām "Alisha Yoga" studijās piedāvāju apgūt speciālu Enerģizējošo vingrojumu kompleksu, ar kuru varam paši ļoti īsā laikā piepildīt savu ķermeni ar enerģiju.

 

8. JOGA DOD IESPĒJU ATTĪSTĪT SPĒJU IZMANTOT VISU ELPOŠANAS KAPACITĀTI

 Elpošanai ir divas fāzes – ieelpa un izelpa, tad seko pauze. Elpošanas procesā piedalās gan krūškurvis, gan vēders. Ieelpa – ir aktīva darbība, ko nosaka elpošanas muskuļu saraušanās. Ieelpu sekmē diafragmālā elpošana. Elpojot diafragma palīdz efektīvi veikt arī izelpu. Jo kvalitatīvāka ir ieelpa, jo pilnvērtīgāka ir izelpa, jo labāka ir organisma apgāde ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšana no tā. Galvenie elpošanas muskuļi ir diafragma un starpribu muskuļi. Ir arī elpošanas palīgmuskuļi, tie iesaistās elpošanas aktā, nepareizi elpojot. Pareiza attiecība starp ieelpas un izelpas garumu  ir 1:2 Pareizi elpojot, gaiss ieelpas laikā caur degunu nonāks elpceļos (deguna dobumā sasils, attīrīsies, tiks mitrināts). Sportā - ir dzirdami teicieni - " man pietrūka elpa" ,"grūti elpot".  Joga piedāvā apgūt elpošanas vingrinājumus jeb pranājamu, kura sportistam nodrošinās elpošanas sistēmas darbības uzlabošanu.


 9. VISPĀRĒJĀ IZTURĪBA

Esmu saskārusies ar atlētiem, kuri nevar  izturēt slodzi jogas nodarbībā. Man bieži vien rodas jautājums, kā viņi/ viņas spēj izturēt slodzi savā profesionālā sporta lauciņā. Joga attīsta ķermeņa vispārējo izturību. Šeit parādās jauns termins" iekšējais spēks". Dažkārt sportisti spēj cilāt smagas stangas, tomēr nespēj izpildīt jogas vingrinājumus, kas prasa noturēt pozu kādu ilgāku laiku, darbā tikai ar savu svaru. Jogas āsanu izpildē ilgāk par 30 sekundēm, palīdz attīstīt šādu vispārējo izturību. Kā arī regulāra jogas vingrinājumu prakse kā tāda nodrošina cilvēka fiziskās izturības izaugsmi. Bieži vien tas ir saistīts ar gribasspēka attīstīšanu.


 10. GRIBASSSPĒKA ATTĪSTĪŠANA

 Joga attīsta gribasspēku.

 "Jo spēcīgāks gribasspēks, jo spēcīgāka enerģijas plūsma"
 (Parmahansa Jogananda)


Bez gribasspēka sportā nu ne kā! Atlētam papildus komentāri šeit nav vajadzīgi!


Rakstu sagatavoja: Sertificēta Jogas pasniedzēja Alisha Alvīne Raituma.

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!