<< Visi raksti

Kā joga uzlabo sportistu sniegumu?

0

1205

Viktorija Vudhola, Džonatans Setins @ 2015-04-01

Tā ir dinamiska jogas nodarbība, kuras pamatā ir biomehānika, sporta psiholoģija un filozofija, kas uzlabo sportistu snieguma kā fiziski, tā garīgi, kā arī palīdz jogas praktizētājiem sasniegt augstāku atlētisko potenciālu. .

Jogas filozofija māca ieklausīties ķermenī un būt labam pret to. Joga māca ieklausīties ķermenī, lai izlemtu vai strādāt smagāk vai atslābt, kā arī, koncentrējoties uz elpošanu, būt modram šajā mirklī, lai izkliedētu visas negatīvās domas, iekams tās ir atņēmušas drosmi.

Maratona laikā sportisti bieži domā par to, cik vēl atlicis skriet, sacīdami sev, ka nekādā gadījumā nepabeigs sacensības šādā tempā, tāpēc tikpat labi var padoties un pāriet soļos.  Kad tie sāk nodarboties ar jogu, viņi uzzina, ka tad, ja turēsies pie esošā mirkļa un domās tikai par to kā spert soli aiz solim, tad drīz atgūs spēku, jo nogurums nāk viļņveidīgi.  Ir svarīgi sev atgādināt, ka tās ir tikai mana prāta svārstības, ko var pārvarēt. Tāpēc ir svarīgi sacīt sev : „Tu atrodies vietā, kur tev jābūt, - koncentrējies uz to, ko dari pašlaik.”

Joga uzlabo kustīgumu, spēku un stāju, lai novērstu ievainojumus un palielinātu skriešanas efektivitāti.

Sevis pieņemšana, pacietība un turēšanās pie esošā mirkļa palīdz arī sporta veidos, kur ir jāgūst punkti pret pretinieku. Piemēram, tenisistiem joga palīdz nekoncentrēties uz iznākumu, bet gan būt savaldīgam konkrētajam mirklim. Tas nozīmē neļaut prātam padoties, pirms padevies ķermenis, vien tāpēc, ka pretinieks ir vadībā. Joga palīdz atbrīvoties no traucējošā sašutuma par tiesneša lēmumiem un turpināt spēli ar skaidru prātu. Ar jogu nodarbojas daudzi labākie tenisisti, piemēram Endijs Marejs, Marija Šarapova un Rafaels Nadals.

JOGA ATTĪSTA ĶERMENI DAUDZPUSĪGI

Daudzi sportisti nodarbojas ar jogu, lai stieptos, tomēr tas, protams, nav vienīgais jogas ieguvums. Bez filozofiskajiem aspektiem jogas uzdevums ir arī līdzsvarot ķermeņa stiprās un vājās puses.

Daudzi sporta veidi, piemēram, teniss vai beisbols, ietver atkārtotās kustības vienā ķermeņa pusē, tāpēc joga palīdz rast simetriju. Citi, piemēram, skriešana un braukšana ar velosipēdu, sastāv no vienveidīgas kustības.  Jogā tiek izmantota daudzveidība – liekšanās uz priekšu, uz sāniem un atpakaļ, rotācija, stiepšanās, izstiepšanās un sakļaušanās, turklāt tas tiek veikts sēdus, stāvus, guļus, ar galvu uz leju. Šāda dažādība vērojama nedaudzos sporta veidos. Jogā mēs aktivizējam muskuļus, kas ikdienā netiek izmantoti.  Varam atpūtināt vai stiept muskuļus, kas ir pārpūlēti vai saspringti, piemēram, pleci un paceles cīpslas. Ja tiecamies pēc lokanības, reizēm tā vietā, lai līdz nelabumam stieptu vienu muskuļu grupu, mēs spēcinām citus muskuļus, kas var darīt šo darbu kopā. Vāji sēžas muskuļi vai kvadricepsi var būt saspringtu paceles cīpslu iemesls.

JOGA NAV SACENSĪBA, BET TĀ PALĪDZ BŪT KONKURĒTSPĒJĪGAM

Joga palīdz attīstīt garīgo spēku, lai varētu strādāt ar maksimālu atdevi, un māca elpot par spīti diskomfortam, bet vienlaikus arī neignorēt īstās sāpes vai slimību īslaicīgu rezultātu dēļ. Jogas paņēmieni, piemēram, elpas skaitīšana vai vienkārši mantras atkārtošana („Jā!” vai „Turpini!”) var palīdzēt saglabāt koncentrēšanos un apņēmību, kas nepieciešama, lai sacenstos un gūtu labāku rezultātu.

Tiesa, joga māca arī ieklausīties savā ķermenī, lai nodrošinātu, ka tas nekļūst par mūsu mērķa upuri. Būt labam sportistam nozīmē neuztvert sāncensību personīgi.

Profesionāliem atlētiem reizēm ir sevi jāuzkurina pret pretinieku, tomēr grūtākais ir neļaut tam iznīcināt tavu dvēseli. Andre Agasī autobiogrāfijā Open stāsta par sacensību fizisko un garīgo cenu. Kā tenisa meistars viņš juta pienākumu uzvarēt, turklāt baidījās, ka nevienā citā profesijā nebūs tik prasmīgs. Viņš bija slazdā – spieda savu  ķermeni gūt uzvaras, lai gan klusībā ienīda, ka agrāk priecējošā nodarbe nu kļuva par slogu.  Tas viss liecina par vajadzību pēc garīgas atelpas, piemēram, nodarbošanās ar jogu.

AIZMIRSTIET PAR BALVU

Jogas mērķis skrējējiem un sportistiem ir rosināt ķermeņa apzināšanos vidē, kurā dalībnieki pārmaiņas pēc netiecas pēc rezultāta. Piemēram, sēdus noliecoties pie ceļgaliem uz mērķi orientēts cilvēks centīsies salīkušu muguru piespiest galvu pie ceļiem tikai, lai sasniegtu maksimālo rezultātu, nevis sākumā stiepsies mazāk vai pieņems paliktņa vai siksnas palīdzību.

NODARBĪBAS SATURS

Parasti nodarbībā iesildās no pēdām (piemēram, tupus pret grīdu atspiežot pirkstgalus, sēdus uz papēžiem), tad veic saules sveicināšanu, kareivja un trīsstūra pozu, kā līdzsvara pozu stāvus. Tas piešķir veiklību, kas nepieciešama straujai virziena maiņai un skriešanai pret kalnu vai nelīdzenu virsmu. Dinamiska plūsma un stāvus pozas, īpaši izklupieni, uzlabo kāju (īpaši ceļgalu, kas ir visvairāk pakļauti traumu riskam) spēku un stabilitāti. Ceļi ir pēdu un iegurņa vergi, jo spēj teicami darboties tikai, ja ķermeņa daļas virs un zem tiem ir stabilas.  Ja skrienot nepareizi liekam pēdas, t.i., liekam pārāk daudz svara uz pēdu iekšpusi vai ārpusi, vai mūsu iegurnis ir asimetrisks, celis tiek savērsts. Vienkāršas pozas, kā kalna vai koka poza, palīdz konstatēt un novērst šādas nepilnības.

Atlētiem ir nepieciešams, lai muskuļi ap potītēm, ceļiem un gurniem spētu ātri darboties. Jogā to panākam, pārnesot svaru no vienas kājas uz otru, piemēram,  no stāvus pozas paceļot saliektu kāju un strauji vēzējot to atpakaļ izklupienā. Sprinteri bieži veic polimerijas vingrojumus –kustības, kas ietver ātrus lēcienus. Joga piedāvā mazāk noslogošu šo vingrojumu variāciju, veicot kustības, kurās pēda neatraujas no zemes. Tā ir laba alternatīva, ka gūta ceļa vai potītes trauma.

NEIGNORĒJIET RUMPI

Spēcīgi vēdera, muguras un iegurņa pamatnes muskuļi veido stabilu centru, no kura kustēties locekļiem. Ja muguras lejasdaļas un gurnu muskuļi patstāvīgi kompresē rumpja muskuļu nepilnības, ķermenis ātrāk nogurst un rodas traumas.

ARĪ VĒRPES POZAS IR SVARĪGAS

Kad skrienam, kāja virzās uz priekšu vienu iegurņa pusi vienlaikus ar pretējo plecu. Pasīva muguras vērpes jogā palīdz atbrīvot šai kustībai vajadzīgos muskuļus, savukārt, sarežģītākās vērpes pozas veicina spēku un tonusu, lai kontrolētu ķermeņa rotāciju skrienot.

Avots: Joga Ikvienam. 

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!