<< Visi raksti

Ko joga māca sportistiem?

0

1126

B.K.S. Ajengārs @ 2014-04-13

Vieglatlētika un citi sporta veidi prasa smagu fizisko slodzi, lai attīstītu ātrumu, spēku, izturību, precizitāti un izveicību. Bieži gadās, ka cilvēka muskuļotais ķermenis ir labi attīstīts, bet iekšējie orgāni palikuši vāji vai neattīstīti, un arī prāts bieži vien ir nomākts. Sportisti nespēj ilgi saglabāt savu labāko formu, ja enerģijas patēriņš ir maksimāls, bet atjaunošanās spējas nav attīstītas. Šeit joga sportistiem var palīdzēt.

„Jogas tehnikas iemāca, kā ātri atbrīvoties no stīvuma, smaguma, uztveres truluma un noguruma.”

Jogiem ir daudz smalkāka ķermeņa izpratne un piemīt lielāka spēja to pārvaldīt nekā sportistiem. Jogi izšķir piecus cilvēka ķermeņa līmeņus: anatomisko, kas sastāv no kauliem un muskuļiem; fizioloģisko, kas sastāv no elpošanas, nervu, asinsrites un gremošanas sistēmām; psiholoģisko jeb emocionālo; garīgo jeb intelektuālo; un visbeidzot, svētlaimīgo esības līmeni. Nav radīta neviena cita sistēma, kas ar tādu precizitāti būtu nodefinējusi dažādos cilvēka slāņus.

Parastais sportista fiziskās trenēšanas repertuārs sastāv no muskuļu kontrakciju un izstiepšanās vingrinājumiem. Svaru celšana, skriešana, peldēšana un sporta spēles attīsta ķermeņa anatomisko struktūru, taču pilnīgi nekāda uzmanība netiek veltīta fizioloģiskajam jeb orgānu līmenim. Bieži gadās, ka masīvi muskuļi tiek „uzkabināti” ķermenim ar sīkiem, vāji attīstītiem iekšējiem orgāniem. Joga nesamierinās tikai ar skeleta muskulatūras attīrīšanu. Joga uzskata, ka ir nepieciešama efektīva komunikācija starp iekšējiem orgāniem un ķermeņa anatomisko struktūru. Liesai, aizkuņģa dziedzerim, aknām , sirdij, nierēm un visiem citiem orgāniem tiek dota brīvība un spēks, liekot tiem veikt tādu pašu kontrakciju un izstiepšanās procesu, kādu parasti izmanto, attīstot muskuļus.

Turklāt apgrieztajās āsanās (piemēram, stāvot uz pleciem vai galvas) iekšējie orgāni tiek novietoti pretēji parastajam gravitācijas spēka iedarbības virzienam, un tas revitalizē orgānus, jo tiek uzlabota asins cirkulācija un piegāde.

Visbeidzot jogas praksē tiek pievērsta uzmanība iekšējo orgānu atbildes reakcijai uz muskuļu darbību, kā arī tam, ali iekšējie orgāni tiktu nevis sasprindzināti, bet atbrīvoti. Tādējādi tie spēj daudz ātrāk relaksēties un uzlādēties ar enerģiju, kas tiek saražota, izpildot āsanas. Savukārt prānājāmas vingrinājumi uzlabo starpribu muskuļu, ribu locītavu, mugurkaula un plaušu elastību un paaugstina elpošanas kapacitāti. 

Info: B.K.S.Ajengārs: "Jogas gudrība un prakse", Zvaigzne ABC

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!