<< Visi raksti

Joga pret stresu un garīgajam līdzsvaram

0

1736

B.K.S. Ajengārs @ 2014-04-11

Veselība ir stāvoklis, kad ķermenis, prāts un dvēsele ir ideālā līdzsvarā, viss organisms ir brīvs no slimībām, dzīvās šūnas ir aizsargātas, tiek uzturētas un stiprinātas, nodrošinot pozitīvu, konstruktīvu un radošu dzīvi. Dzīve ir apziņas plūsma, prāta, uztveres, sajūtu un darbības kombinācija. Prāts ir kā spogulis, kas saņem signālus no dvēseles un darbojas caur sajūtām prieka un citu ieguvumu dēļ. Prātam ir dubulta loma, jo tas darbojas abās frontēs. 

Tas ietekmējas no dvēseles un atstāj pēdas apziņā, kā arī darbojas gūto iespaidu rezultātā. Ja prātam nepiemīt izšķiršanas spēja, ķermenī un dvēselē iemitinās ciešanas. Taču jogas prakse iztīra sārņus no ķermeņa, atnesot skaistumu, spēku, izturību, mieru un skaidrību, atklājot noslieci uz prieka, laimes izjūtu, turklāt neradot nekādu sašķeltību starp ķermeni, prātu un dvēseli.

Joga pret stresu

Rūpniecības attīstība un urbanizācija, bez šaubām, ir paātrinājusi dzīves tempu. Zinātne un tehnoloģijas sniedz lieliskas fiziska komforta un brīvā laika ieguves iespējas. Tomēr mēs neļaujam prātam apstāties un padomāt. Mēs bezprātīgi metamies no vienas nodarbes pie citas, ticēdami, ka dzīve nav nekas cits kā ātrums un kustība.

Kur gan ir laiks apstāties, padomāt, pārdomāt un apcerēt dzīves procesu. austrumu puslodē situācija ir nedaudz labāka. Rietumos pastāv paradoksāla realitāte, ka komunikācijas tehnoloģiju uzplaukums iet roku rokā ar katastrofāliem komunikācijas pārrāvumiem. Vīram un sievai nav laika parunāt vienam ar otru, vecākiem nav laika komunicēt ar bērniem. Iznākums ir atsvešināšanās no tuvajiem un mīļajiem un arī no visas sabiedrības. Tas rada agresiju (vispirms sīkumos), dažādu veidu izvirtības un neizlādētu spriedzi, bet rezultātā ceļas noziedzības līmenis. Izlabot šo situāciju spēj Patandžali jogas sūtra: jogah čita vritti nirodhah – māksla kontrolēt apziņas svārstības un palikt mierīga nekustīguma stāvoklī.

Kāda ir izeja?

Senie gudrie, Indijas riši , literatūra un senie raksti bieži uzsver, ka tas, ko cilvēks dara šajā dzīvē ir saistīts ar viņa iepriekšējām dzīvēm un karmu. Šie avoti sniedz padomus, kā būvēt ceļus un radīt līdzekļus labākais dzīvei. Tās sasniegšanai mums tiek ieteikts dzīvot saskaņā ar jogas principiem. Rietumu psihoterapeitu pieeja un tā sauktā „ austrumu gudrība” fundamentāli atšķiras. Rietumu metode sniedz tikai fizisku relaksāciju un ārēju virspusēju mieru.

Jogas metodes pamatā ir prāta kustību kontrole. Prāts ir vainojams  pie ļoti daudzām likstām. Paškontrolē var izglābt no daudzām nepatīkamām situācijām, ja indivīds spēj nezaudēt savaldību, saglabāt vēsu prātu un turpināt sādhanā ceļu, neļaujoties nemieram vai satraukumam. Ja ir izdarīts viss, kas bija iespējams, cilvēks ir gatavs pacietīgi gaidīt savas darbības sekas un rezultātu. Jogas ceļa gājēji tic, ka cilvēka esību iespējams veidot kā stipru audumu, lai tā izturētu svārstības, kāpumus un kritumus, baudas un sāpes, izmisumu un cerības, vilšanos, neveiksmes, uzvaras utt.

Joga ir dabisks nomierinošs līdzeklis pret mūsu iekšējo dzinuļu – „man patīk”, „man nepatīk” – viļņiem.  Neapmierinātība, vilšanās, apjukums, cerības, panākumi, alkatība, ambīcijas, sekss un vajadzība tikt mīlētam – viss ietekmē to, ko mēs sagaidām no dzīves. Šīs situācijas ir normālas ikdienas dzīves sastāvdaļas ar tās nenovēršamajiem konfliktiem, pretrunām, interešu un uzskatu sadursmēm, personiskajām nesaskaņām, ierobežotu spēju vai pilnīgu nespēju izprast citu viedokli. Ikdienas steigā, stresa vai satraukuma laikā cilvēku pamatvērtības mainās un apslēptās dziņas liek sevi manīt. Cilvēkā samilst un kā lavīna pieaug iekšējais konflikts, dodot ceļu psihosomatiskajām slimībām.

Joga kā glābiņš

Pirmais jogas atzars (jama) ir kodekss uzvedībai sabiedrībā, kas jāievēro dzīves laikā, kontaktējoties ar apkārtējiem. Otrais (nijama) ir individuālās uzvedības kodekss, kas uzlabo indivīda raksturu un attieksmi pret dzīvi. Trešais (āsana) ir nepieciešamas veselības un prāta stabilitātes uzturēšanai. Veselība ir stāvoklis, kad ķermenis, prāts un dvēsele ir ideālā līdzsvarā, viss organisms ir brīvs no slimībām, dzīvās šūnas ir aizsargātas, tiek uzturētas un stiprinātas, nodrošinot pozitīvu, konstruktīvu un radošu dzīvi. Dzīve ir apziņas plūsma, prāta, uztveres, sajūtu un darbības kombinācija. Prāts ir kā spogulis, kas saņem signālus no dvēseles un darbojas caur sajūtām prieka un citu ieguvumu dēļ. Prātam ir dubulta loma, jo tas darbojas abās frontēs. Tas ietekmējas no dvēseles un atstāj pēdas apziņā, kā arī darbojas gūto iespaidu rezultātā. Ja prātam nepiemīt izšķiršanas spēja, ķermenī un dvēselē iemitinās ciešanas. Taču jogas prakse iztīra sārņus no ķermeņa, atnesot skaistumu, spēku, izturību, mieru un skaidrību, atklājot noslieci uz prieka, laimes izjūtu, turklāt neradot nekādu sašķeltību starp ķermeni, prātu un dvēseli.

Ceturtais atzars (pranajāma) ir vitālās enerģijas un apziņas izplešana, pagarināšana, izstiepšana un izplatīšanās ķermenī un prātā. Saka, ka tur, kur ir elpa, ir arī apziņa. Tātad pareiza pranajāmas prakse regulē cilvēka pieradumus, vēlmes un darbības, kalpojot par savienotāju – tiltu starp ķermeni, prātu un dvēseli.

Piektais atzars (pratjāhāra) kontrolē maņu orgānus un prātu. Tas pārtrauc prāta sašķeltību, liekot tam novērsties no baudas meklējumiem, lai tas varētu savienoties ar cilvēka „es”, viņa dvēseli. Pēdējiem trim atzariem (dhāranā, dhjāna un samādhi) ir vienojošs nosaukums – samjama, tas nozīmē „integrācija”.

Jautājums: jūs esat teicis, ka diafragma ir dvēseles logs.

Nē! Es teicu, ka diafragma ir medijs starp fiziski fizioloģisko un psiholoģiski garīgo ķermeni. Es sacīju, ja acis ir galvas – smadzeņu logi, tad ausis ir sirds – prāta logi. Ja rodas jebkādas emocionāla vai intelektuāla spriedze, pirmā reakcija ir jūtama diafragmā.

Kāpēc?

Kāpēc? Pieņemsim, jūs pēkšņi no kaut kā sabīstaties. Kas notiek ar jūsu diafragmu? Kādu formu tā ieņem? Tā saraujas. Tagad pieņemsim, ka jūs esat par kaut ko sajūsmā; kā tad kustas diafragma? Krūškurvis ceļas uz augšu. Vai tad jūs nepaceļat diafragmu? Vai nejūtat diafragmā uzmundrinošu sajūtu, turpretī, kad esat skumjš vai nomākts, vai nejūtat depresiju arī diafragmā?

Kad cilvēkam no kaut kā ir bail, viņš bieži saka, ka no bailēm vēders raujas čokurā. Bet tas nav vēders, kas ir sarāvies. Tā ir diafragma, kas spēji sarāvusies, palielina spiedienu uz saules pinumu, kad jūs baidāties vai nervozējat.

Kāpēc jogiem vienmēr ir mierīgs prāts? Tādēļ, ka viņi neļauj diafragmai pārāk stipri sarauties, saspringt vai pārlieku sarauties, saspringt vai pārlieku izstiepties. Viņi strādā pie tā, lai diafragma vienmēr būtu elastīga.

(Gurudžī izdara māņu kustību, it kā atvēzētos pret žurnālistu.) Redzi, es tikai pacēlu roku, un kas notika ar tavu diafragmu? Tu instinktīvi sabijies un tava diafragma sarāvās.

Lai gan diafragma ir fizisks orgāns, tā atrodas tiešā sasaitē ar prātu, apziņu un dvēseli. Ja diafragma ir līdzsvarotā un stabilizētā stāvoklī, tā sniedz prātam, apziņai un dvēselei zināmu brīvību. Patandžali piemin pranajāmu tāpēc, ka caur elpas un enerģijas kontroli tiek īstenota arī kontrole pār diafragmu. Un tad, kad jums piemīt vara pār diafragmu, jūs iegūstat varu arī pār prātu.

Joga garīgajam līdzsvaram

Tā kā ķermenis un prāts ir savstarpēji integrēti, tie ietekmē viens otru. Tādēļ āsanu praktizēšana ietekmē ne tikai ķermeni, bet arī prātu, un tie abi savukārt ietekmē cilvēka „es” jeb patību. Prāts, kas ir kustīgs kā dzīvsudrabs, pieķeras visam – bēdām, priekam, emocijām un garastāvokļiem. Āsanām piemīt spēks iedarboties tādā veidā, ka tās var izmainīt ķermeņa, prāta, apziņas un ego attiecības, saudzīgi liekot notikt pārmaiņām, kuru rezultātā viss iepriekš minētais priekā un ekstāzē savienojas, ali satiktos ar dvēseli.

Āsanu daudzveidība palīdz izmainīties kaulu-muskuļu ķermenim, un šīs izmaiņas veicina arī prāts. Piemēram, ja lāpstiņas ir izvērstas uz āru, cilvēkam būs uzkampusi mugura; tas ir neliels strukturāls defekts, kas spēj sabojāt garastāvokli un attieksmi. Iekritis krūškurvis neļauj notikt pilnvērtīgai elpošanai. Izgāzies vēders ierobežo kustības un padara cilvēku slinku. Tādēļ ir nepieciešama āsanu daudzveidība, lai izmainītu ķermeņa struktūru.

Līdzīgi, ja kāds no iekšējiem orgāniem nefunkcionē pilnvērtīgi, tas ietekmē prātu. Ņemsim par piemēru sekrēcijas dziedzeru sistēmu. Ja vairogdziedzerim trūkst joda, cilvēkam var attīstīties kākslis un rasties dabiski garīgā līdzsvara traucējumi. Ķermeni u prātu ietekmē gan pastiprināta, gan nepietiekama vairogdziedzera darbība. Virsnieru dziedzeri var izmanīt cilvēka personību. Augsts asinsspiediens rada satraukumu un baiļu sajūtu. Tādēļ seni jogi atklāja un mācīja ļoti daudz āsanu, lai cilvēks spētu iegūt patstāvīgu fizisko un garīgo veselību, mieru un harmoniju.

Garīgai veselībai nepieciešama gan intelektuālā, gan emocionālā stabilitāte.  Cilvēka intelektam ir divi zari. Viens zars sniedzas uz galvu, bet otrs - uz sirdi.

Ja cilvēks ir depresijā, aizkavējās augšupejošā enerģijas plūsma, kas virzās uz smadzenēm. Aizkavētā enerģija liek cilvēkam justies nomāktam, un gremdē garīgo sirdi. Dažas āsanas veicina emocionālo mieru, stabilizējot cilvēka emocionālo centru. Citas āsanas palīdz attīstīt intelektuālo asumu, modrību, gudrību un spēju izturēt jebkādu fizisku slodzi; vēl citas palīdz prātam virzīties uz iekšu un iekļūt iekšējā sapratnē. Īpaši nozīmīgas ir apgrieztās āsanas. Tās rada ne tikai intelektuālu skaidrību, bet arī emocionālu stabilitāti. Apgrieztajās āsanās galvas enerģija ir pieklusināta , bet sirds enerģija aktivizēta. Dzīves enerģija brīvi plūst šajos rajonos, radot prieku un neradot nekādas raizes.

Āsanu praktizēšana stimulē dziļu bioķīmisku pārmaiņu rašanos. Smadzenes un dziedzeru sistēma piedzīvo transformāciju. Ķermeņa metabolisms tiek pielāgots un koriģēts atbilstoši nepieciešamībai. Praktizētājs saprot, kurā vietā ķermenis jāaktivizē un kurā ne, kas ir jādara un kas nav jādara. Parādās domāšanas un rīcības izšķirtspēja, un šāda domāšana un rīcība uzlabo praktizētāja izredzes iegūt garīgo līdzsvaru. 

 Informācijas avots: B.K.S. Ajengārs, „Jogas gudrība un prakse”, Zvaigzne ABC, Fotodollarphotoclub.com

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!