<< Visi raksti

Joga un menopauze + joga karstuma viļņu mazināšanai

0

1749

Viktorija Vudhola, Džonatans Setins @ 2015-04-07

Lai gan menopauze tehniski noris 12 mēnešus pēc pēdējām menstruācijām, daudzas sievietes izjūt nepatīkamos simptomus arī vairākus gadus pirms tam un pēc tam. Vidējais menopauzes vecums ir 51 gads, bet simptomi var sākties pat desmit gadus iepriekš (perimenopauze) un turpināties pat piecus gadus pēc tam. Sievietes var izjust pastiprinātu hormonu estrogēna, progesterona un testosterona veidošanos, kas var izraisīt karstuma viļņus, bezmiegu, nogurumu, depresiju, aizkaitināmību un trauksmi. Menopauze bieži iestājas līdz ar saspringtām attiecībām ģimenē, piemēram, slimību, vecāku novecošanu, protestējošiem pusaudžiem vai bērnu aiziešanu patstāvīgā dzīvē. Stresa līmenim ir ievērojama ietekme uz ķermeni, un tas var noteikt menopauzes simptomus, to spēku un ilgumu.

Joga šajā dzīves posmā var būt īstena glābēja, jo mazina stresu, stabilizē asins temperatūru, uzlabo noskaņojumu un palīdz atgūt pozitīvu paštēlu pārmaiņu lakā. Arvien plašāku atbalstu gūst uzskats, ka dzīves garīgā puse ietekmē mūsu prieku un veselību. Jogas prakse ved mūs līdz esības dziļākajam kodolam un pārliecībai, ka šajā kodolā esam atklātas, mīlošas un brīvas. Apjautušas šo potenciālu, kļūstam atvērtākas, lai pozitīvi uzņemtu pārmaiņas par pozitīvo.

NOGURUMS

Nogurums ir vēl viens izplatīts menopauzes simptoms. Pat sievietes, kurām nav citu simptomu, bieži jūtas izsmeltas. To var izraisīt pasliktināta virsnieru dziedzera darbība , kas ir stresa pilna dzīvesveida un menopauzes hormonālo pārmaiņu rezultāts.

Izmēģiniet: sāciet praksi ar guļus pozām ar atbalstu un noliekšanos uz priekšu, lai nomierinātu virsnieru dziedzeri un mazinātu simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti. Tad veiciet pilna spektra jogas nodarbību, kas iekļauj stāvus, atliekšanās un vērpes pozas, kuras masē un stimulē virsnieru dziedzeri un dod enerģiju.

TRAUKSME, DEPRESIJA UN GARASTĀVOKĻA MAIŅA

Progesterona un estrogēna līmeņa pārmaiņas nereti ir garastāvokļu svārstību izraisītas, kas notiek pubertātes laikā. Parasti augsts estrogēna līmenis var izraisīt trauksmi, bet paaugstināts progesterona līmenis veicina depresiju.

Izmēģiniet:  atliekšanās, īpaši ar atbalstu, piemēram, apvērstā nūjas poza (viparīta dandāsana) uz krēsla, piešķir ķermenim vieglumu, uzlabo elpošanu un asinsriti, kas palīdz mazināt depresiju. No apvērstajām pozām izmantojiet apvērsto pozu (viparīta karāni), lai nomierinātu nervu sistēmu un rastu stabilitāti, kad šķiet, ka zaudējat kontroli pār apkārtējo vidi. Kā iepriekš turpiniet spēcīgas apvērstās pozas, ja tās regulāri veiktas jau iepriekš.

ESIET KLĀTESOŠAS UN PRIEKŠPILNAS

Tas, kā jūtaties attiecībā uz menopauzi un novecošanu kopumā, ietekmē, arī jūsu noskaņojumu. Estrogēns ir hormons, kas padara mūs „sievišķīgākas”, ar bieziem matiem, maigu ādu un smalku balsi, tomēr ir jāatzīst šīs dzīves daļas aiziešana, ai ar prieku uzņemtu nākamo posmu. Joga palīdz būt tuvu  saistītam ar sevī šajā brīdī notiekošajiem procesiem, lai sajustu kāda patiesībā esat, kādu sabiedrība jūs uzskata. Tā vietā, lai sērotu pēc aizgājušās jaunības, uztveriet to kā aicinājumu smelties šīs dzīves posma bagātību, spēku un brīvību.

NOVECOŠANA

Joga palīdz mazināt novecošanās fiziskās izpausmes – palīdz locītavām un muskuļiem brīvāk kustēties, balsta orgānus un veicina asins piegādi, kā arī kopumā ļauj ilgāk saglabāt veiklību un pašpaļāvību. Jogas prakse var mazināt artrīta un osteoporozes simptomus. Artrīta gadījumā veiciet pozas, kurās maigi un bez izturības pārbaudes tiek izkustinātas locītavas, lai uzlabotu asinsriti, veicinātu kustīgumu, spēcinātu saites un audus ap locītavām. Osteoporozes gadījumā veiciet pozas ar svara turēšanu, lai palielinātu kaulu blīvumu, tā novēršot slimības sākšanos vai mazinātu sekas, ja slimība jau izpaužas. Īpaši noderīgas pozas ir suņa stiepšanās poza, vairums stāvus pozu un dažos gadījumos pat stāja uz galvas un augšup vērstā loka poza, ja spējat tās veikt (varat izmantot palīglīdzekļus).

Protams, fiziskais aspekts ir tikai daļa no jogas prakses ieguvumiem. Tradicionālajā Ķīnas medicīnā pastāv uzskats, ka vesela sieviete pēc menopauzes piedzīvo „otro pavasari”. Ja viņa par sevi rūpējas un nodarbojas ar atbilstošām fiziskajām aktivitātēm, tuvojoties sešdesmit gadu vecumam un vairāk, viņā rodas dzīvesprieks, skaidrība, enerģija un pieredzējis skatījums uz dzīvi.

Diemžēl mūsdienās augstāk vērtējam jaunību nekā gudrību un dzīves pieredzi. Kad esam jaunas, mūsos ir vairāk enerģijas un spējam labāk tikt galā ar stresu, bet tam ir iemesls. Mēs esam spēcīgas, bet mums trūkst zināšanu – ir vajadzīga enerģija, lai kļūdītos, mācītos un augtu. Kad kļūstam vecākas, uzkrātā gudrība ļauj izmantot nelielās atlikušas enerģijas rezerves daudz prātīgāk un efektīvāk.

Varat iesākt jogas ceļojumu, mācoties, kā novietot ķermeni konkrētajā pozā, tomēr uztvere, kas veidojas ķermenī, ar laiku augs un izplatīsies arī uz sirdi un prātu. Šī uztvere pavisam noteikti būs bagātāka nekā jaunības bezmērķīgā plūsma. Kad mūsu kultūra beidzot atzīs vecuma gudrību esam vērtīgāku par jaunību, mēs atbrīvosimies arī no bailēm mainīties – vairs nebūs iemesla veikt plastikās operācijas, lai izskatītos jaunākas vai pēc ķeizargrieziena izskatītos, it kā nekad nebūtu dzemdējušas. Tā vietā mēs atvērti gaidīsim pārmaiņas, arī novecošanu kā lieliskāko ceļvedi uz patiesu pārveidošanos un izaugsmi.

KARSTUMA VIĻŅI

Gandrīz 70 procenti sieviešu menopauzes laikā izjūt karstuma viļņus. Svīšana miegā var būt tik spēcīga, ka pamodina. Daļēji vainojama estrogēna un citu reproduktīvo hormonu līmeņa pazemināšanās, tomēr karstuma viļņus var pastiprināt arī stress, nogurums un pastiprināta aktivitāte. Šajā laikā noder nomierinoša un atjaunojoša jogas prakse, kurā tiek uzsvērta elpošana.

JOGA KARSTUMA VIĻŅU MAZINĀŠANAI

1.DZIĻA ELPOŠANA

Iespējams, svarīgākais, un visvieglāk pieejamais līdzeklis ir dziļa elpošana. Pētījumi liecina, ka dziļa lēna ieelpa, kas piepilda vēderu, un ilga, vienmērīga, nesteidzīga izelpa, var apturēt karstuma viļņus un mazināt to biežumu par 50-60 procentiem. Vēl viens noderīgs elpošanas paņēmiens ir attīrošā elpa, kas veicina smadzeņu pusložu līdzsvaru, nomierina ķermeni un prātu.

2.NOLIEKŠANĀS UZ PRIEKŠU AR ATBALSTU

Šīs stāvus un sēdus pozas, kurās galva balstīta uz krēsla vai spilvena, palīdz atvēsināt ķermeni un nomierināt nervu sistēmu.

3.GUĻUS POZAS AR ATBALSTU

Guļošā tauriņu poza un guļošā varoņa poza, ļauj atslābināt vēderu un atvērt krūškurvi, lai elpošana kļūtu efektīvāka.

4.APVĒRSTĀS POZAS

Tās uzlabo neiroendokrīno sistēmu, ļaujot svaigām, ar skābekli bagātām asinīm pieplūst galvai un kaklam, kā arī uzmundrina kūtru organismu vai nomierina pārāk aktīvu. Ja regulāri veicat stāju uz galvas un stāju uz pleciem, tupiniet, izņemot, ja jūtat sasprindzinājumu. Dažas sievietes veic stāju uz galvas, atbalstoties pret sienu vai karājoties virvēs pie zāles sienām, ar pēdām kopā vai plati. Tāpat stāju uz pleciem var veikt, atbalstoties pret spilveniem vai krēslu. Ja šīs pozas līdz šim nav iekļautas jūs regulārajā prakse, laba alternatīva ir tilta poza ar atbalstu, guļot virs spilveniem. 

Avots: Joga Ikvienam

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!