<< Visi raksti

Kā joga ietekmē mūsu veselību?

0

2221

yogi.lv @ 2015-03-19

Joga ir spēcīgs līdzeklis, lai atveseļotos un saglabātu ne vien labu, bet izcilu veselību. Kur ir noslēpums?

Joga normalizē asinsspiedienu, uzlabo endokrīnās, kuņģa un zarnu trakta un izvadorgānu sistēmas darbību, normalizē svaru, uzlabo miegu, mazina trauksmi un depresiju, uzlabo acu un roku koordināciju, atmiņu un spēju mācīties, palielina balto asinsķermenīšu skaitu, samazina zema blīvuma lipopretīnu („slikto”) holesterīnu, kā arī mazina stresu un veic antioksidantu funkciju, kas ir nozīmīga deģeneratīvo slimību novēršanai. 

Kad esam veseli, joga palīdz optimizēt visu ķermeņa          sistēmu funkcijas. Kad esam slimi, tā palīdz mazināt tādus simptomus kā nogurums, sāpes un slikts noskaņojums. Tā var pat mazināt slimības sekas.

Joga ir vienkāršs paņēmiens, lai mazinātu stresu, kas var izraisīt un pasliktināt vairumu veselības problēmu. Bez terapeitiskajām priekšrocībām jogai piemīt arī labvēlīga iedarbība uz prātu.

Joga ir spēcīgākā sistēma fiziskās un garīgās veselības veicināšanai. Kāpēc? Tāpēc, ka ar tās palīdzību mēs iedarbojamies uz imūnsistēmu, nervu sistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, spēcinām smukuļus, attīstām lokanību, veicinām labsajūtu un tuvojamies savam dziļākajam mērķim – kāds ir mūsu uzdevums uz šīs planētas? Medicīna neiedarbojas uz tādiem aspektiem kā labsajūta, miers, mērķa un piepildījuma sajūta, tomēr tieši tie mums ir vissvarīgākie un ievērojami ietekmē veselību.

Jogai ir atšķirīgs skatījums attiecībā uz to, kas veido veselību, iespējams, tieši tāpēc tā ir tik iedarbīga. Rietumu medicīnā mēs izmeklējam cilvēku, kas ir slims, un cenšamies padarīt viņu mazāk slimu, turpretī jogā slimības simptomu neesamība vēl nenozīmē veselību. Veselības jēdziens sniedzas daudz tālāk, tas nozīmē optimizēt katras ķermeņa sistēmas funkciju.

Panākot ķermeņa līdzsvara, stājas un elpošanas uzlabošanos, gandrīz spontāni mazinās daudzi simptomi no muguras sāpēm līdz bezmiegam.

KĀ DARBOJAS JOGA?

Joga ir holistiska pieeja, kas izmanto dučiem sistēmu, kurām netieši var būt plaša un pakārtota iedarbība. Muskuļu stiepšana nomierina prātu un uzlabo elpošanu. Arī nervu sistēmas nomierināšana un spēcināšana ietekmē prātu, savukārt prāta miera vairošana ietekmē nervu sistēmu, imūnsistēmu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmu.

Joga –kā āsanas, tā prānājāma, filozofija un meditācija- ir plašas iedarbības paņēmiens  stresa mazināšanai, kas ir būtiski, jo stress ir viens no mūsdienu smagāko veselības problēmu faktoriem. Stress ietekmē daudzas slimības, ne vien migrēnu, bezmiegu un kairinātu zarnu sindromu, bet arī smagas slimības, kā II tipa diabētu, depresiju, sirdslēkmes, insultu un autoimūnās slimības, kā multiplo sklerozi un reimatoīdo artrītu.

Reizēm pietiek ar pozas maiņu, lai uzlabotu elpošanu, kam piemīt daudzpusīga stresu mazinoša ietekme. Diemžēl ārsti par to neko daudz nezina, uztver elpošanu vienīgi kā veidu, lai nogādātu ķermeņa šūnās vairāk skābekļa, nevis kā līdzekli, kas ietekmē garīgo veselību un nervu sistēmu.

Lai gan tāpat kā jogi, mēs zinām, ka elpošanas pārmaiņas ietekmē nervu sistēmu, satraukuma pakāpi, miegu, noskaņojumu un saskarsmi ar līdzcilvēkiem, joga ņem vērā cēloņsakarības, kas ir daudz sarežģītākas un plašākas, nekā ierobežotais faktori kopums, kam pievērš uzmanību ārsti.

KĀPĒC ELPOŠANA IR TIK SVARĪGA?

Elpošana, iespējams, ir svarīgākais jogas elements. Senie jogi atklāja, ka apzināti kontrolējot elpu, kas parasti ir automātiska darbība, iespējams iedarboties uz nervu sistēmu, lai veicinātu aktivitāti vai, tieši pretēji, atslābināšanos.

Elpa ir durvis uz veģetatīvo nervu sistēmu (VNS) un tādām automātiskām funkcijām kā sirds ritms, asinsspiediena, orgānu funkciju utt. kontrolēšana, ko ķermenis veic pats. Vienīgā no šīm funkcijām, ko ikviens spēj apzināti kontrolēt, ir elpošana. Mainot elpošanas ritmu, tiek ietekmēta VNS. Senie jogi spēja kaili sēdēt salā, palēnināt sirds ritmu, tikpat kā apturēt elpošanu un veikt citus brīnumdarbus tieši tāpēc, ka prata kontrolēt nervu sistēmu. Kad elpošana kļūst dziļa un vienmērīga, VNS to uztver kā signālu atpūsties un atslābināties, nevis saspringt un aizsargāt iekšējos orgānus, asinsriti, gremošanu, reproduktīvo sistēmu utt. Elpas palēnināšana un ritmizēšana spēj pāris sekunžu laikā mazināt stresu. Jogas mācība stāsta, ka elpas svārstību kontrolēšana palīdz mazināt arī prāta svārstības.

KĀ JOGU IZMANTOT ĀRSTĒŠANĀ?

Joga tās pirmsākumos nebija paredzēta veselības uzlabošanai vai atveseļošanās veicināšanai. Tā bija garīgs ceļš, kurā slimības tika uzskatītas par šķērsli. Tomēr mūsdienās ir arvien vairāk zinātnisku pierādījumu, ka jogai piemīt būtiska terapeitiska vērtība. Pētījumi liecina, ka tā var labvēlīgi iedarboties dažādu veselības problēmu gadījumā, cita starpā bezmiega, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes, multiplās sklerozes, hronisku sāpju, sirds slimības, depresijas un trauksmes, reimatoīdā artrīta, HIV un AIDS, alkoholisma un narkotiku lietošanas pārtraukšanas un daudzu citu traucējumu gadījumā. Izmantojot jogu terapeitiski, mēs ne vien vēršamies pret fizisko problēmu, kas nomāc ķermeni, bet arī ietekmējam vispārējo situāciju, stresa līmeni, stāju, elpošanu un pēc iespējas cenšamies vadīt saslimušo pareizajā virzienā.  

Joga palīdz palielināt kaulu masa blīvumu, bet tā arī uzlabo mūsu līdzsvaru un modrību, lai mazinātu kritienu un kaulu lūzumu risku, bet, ja tomēr gadās zaudēt līdzsvaru, mugurkaula spēks palīdz to atgūt.

Joga var mazināt arī kortizola ražošanas apjomu – kortizols ir galvenais ķermeņa stresa hormons, kas traucē kalcija uzkrāšanos kaulos.

VAI VISI JOGAS VEIDI UZLABO VESELĪBU?

Ir svarīgi uzsvērt atšķirību starp jogu un jogas terapiju. Piemēram, attiecībā uz muguras sāpēm ir veikti pieci atsevišķi pētījumi, kuros secināts, ka joga šajā ziņā ir efektīva (vienlaikus nepastāv pētījumi, kas pierādītu muguras operāciju efektivitāti), tomēr, ja dosities uz vispārīgu jogas nodarbību, muguras sāpes var pastiprināties vai mazināties atkarībā no pasniegšanas veida un muguras sāpju specifikas. Ja muguras sāpes izraisa nepareizs muguras lejas daļas izliekums, un nodarbībā jāveic daudz atliekšanās pozu uz aizmuguri, esot neuzmanīgam, sāpes tikai pastiprināsies.

Ja ciešat no nopietnas traumas vai slimības, pārdomājiet vai doties uz parastu jogas nodarbību, īpaši, ja jums nav pieredzes. Parunājiet ar pasniedzēju, pastāstiet par problēmām un jautājiet, vai to ir iespējams risināt nodarbībā. Esiet piesardzīgi un ieklausieties savā ķermenī. Ja sajūtat asas sāpes, tūlīt pārtrauciet pozu. Ķermenis jūs brīdina. Diemžēl mūsu pēc sasniegumiem slāpstošā kultūra ir izraisījusi to, ka cilvēki uzskata par nepieciešamu ignorēt ķermeņa brīdinājumus. Atcerieties, ka jogā sāpes nav ieguvums.

 

Avots: Joga Ikvienam.

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!