<< Visi raksti

Kāpēc vingrojumi un kaloriju sadedzināšana nepalīdz zaudēt svaru?

0

1367

Tara Stiles @ 2014-06-05

Pastāv daudz mītu par veselīgu ķermeni, skaistu, slaidu augumu un vispārējiem veselīga uztura ēšanas paradumiem. Neskaitāmi diētu veidi, vingrojumu kompleksi, uztura bagātinātāji un superfūdi.  Ko tik mēs neesam gatavi izmēģināt, lai iegūtu tik ļoti kārotās auguma aprises.  Ēdiena ierobežošana, kaloriju skaitīšana un sadedzināšana, vingrošana,  svaru cilāšana, svīšana, skriešana uz veloceliņa, sevis piespiešana un drastisks vingrošanas grafiks, vienalga sporta zālē vai jogas nodarbībā, nemaz nenodrošina svara zaudēšanu. Sevis piespiešana, sadedzināšana un svīšana patiesībā veicina svara pieaugumu.  

Papētīsim tuvāk to, ko tu praktizē un kas tajā brīdi notiek tavā ķermenī un prātā. Sevis piespiešana uz jebkuru darbību, rada spriedzi ķermenī, kopā ar saistīto stresa kokteili smadzenēs. Spriedze smadzenēs noved pie dažādiem nevēlamiem ieradumiem un darbībām.   Būsim atklāti, vai šis iekšējais dialogs jums nešķiet pazīstams?  „Ak, kungs, cik tas ir grūti. Es ienīstu savu ķermeni. Es negribu būt tur, kur šobrīd esmu. Kāpēc es vispār te atvilkos? Ja vien es varētu izpildīt šo vingrojumu ātrāk un labāk, es varētu sasniegt visus savus mērķus.” Šāda tipa iekšējas sarunas rada lielu spriedzi ne tikai ķermenī, bet arī prātā. Tu sāc aizturēt elpu un piedzīvo ne tik jaukas lietas  ķermeņa fizioloģijā. Neuztraucies.  Neuztver šo kā nosodījumu. Tas ir iekšējs dialogs, to neviens cits nevar sadzirdēt, tikai tu. Un tas ir normāli. Par to ir jārunā, jo ar to saskaras daudzi, bet par to neviens nerunā.  Ja mēs izgaismojam to, kas notiek mūsu prātā un ķermenī  brīdī, kad piedzīvojam  fiziskas grūtības jeb slodzi, mēs varam izvēlēties to kā jūtamies tādā veidā, ka tas rada to, ko mēs vēlamies.  Tas būs liels solis ceļā uz to, lai izvairītos no sevis nosodīšanas par neveselīgu uzvedību vai dezinformāciju, kas nāk līdzi informācijai par kaloriju sadedzināšanu un tauku likvidēšanu.

Mēs gūtam panākumus ar savu darbu. Ja mēs praktizējam atbildot uz stresu un agresiju – vienalga, vai tas ir sporta zālē, uz skrejceliņa vai jogas studijā, mums ir panākumi agresijā. Mūsu attieksme būs agresīva, mēs strādāsim agresīvi, ēdīsim agresīvi un patiesībā, mēs to pat nepamanīsim, jo mēs būsim to praktizējuši tik daudz. Mēs, iespējams, sadedzināsim kādas kalorijas, bet tas nekad nesasniegs to līmeni, ko mēs varam apēst un izdzert vēl ilgi līdz brīdim, kad sāksim ievērot kā mūsu ķermenis jūtas, un kas mums ir nepieciešams, lai būtu veseli.

Un te ir iemesls. Ja vingrošana nemaina mūsu ēšanas paradumus uz labo pusi, tad tā nekad nenovedīs mūs pie svara zaudējuma vai veselības.

Ja mūsu vingrošana būs agresīva un ar lielu piespiešanos, mēs tikai radīsim spriedzi savā ķermenī un nesīsim to cauri visām savas ikdienas situācijām. Mēs ēdīsim agresīvi, bez apzināšanās, bez saiknes pašiem ar sevi, kas ir vistiešākais veids kā sabojāt savu veselību. Un nav neviena svara samazināšanas programma vai tauku atsūkšanas tehnika, kas kaut mazliet pietuvinās tam, ko var panākt ar apzinātu ēšanu un nepareizo produktu izņemšanas no mūsu ēdienkartes.

Spriedze smadzenēs noved pie saspringtiem paradumiem. Ēšana kā balva, emocionāla ēšana un pārmērīga ēšana, lai tiktu pāri smagam treniņam; tas viss nāk no spriedzes mūsu ķermenī un prātā. Kad mēs praktizējam saspringumu, mēs atdzīvinām spriedzi. Ja tu mīli savu vingrošanas tehniku, vienalga, vai tā ir peldēšana, skriešana, joga, dejošana, nūjošana, vieglatlētika vai kas cits, bauda, kuru tu izjūti rada smadzenēs citu ķīmisku kokteili, kas noved tevi pie labas izturēšanās pašam pret sevi. Ja tu dari to, ko mīli, tad vienmēr esi laimīgs un vesels. Aktivitātes, kas var likt tev justies brīvam, saiknē pašam ar sevi un mierīgam, rada tādus pašus paradumus. Darbības, ka rada tevī nemieru un agresiju, rada paradumus, kas izraisa tādas pašas emocijas.  Darbība pati par sevi nav svarīga. Svarīgi ir tikai tas, kā tu jūties to darot. Tas, kā tu praktizē, ir vissvarīgākais.

Joga nav brīnumlīdzeklis jeb noslēpumainā zālīte, un es neesmu jogas aģents. Es esmu, lai palīdzētu ikvienam atklāt veidus kā savienoties ar sevi un atrast to vietu, kur radīt vislabāko dzīvi sev. Es redzu ļoti daudz cilvēku, kuri ienāk manā jogas studijā un visu nodarbību griež zobus, tā it kā tas būtu viens no uzdevumiem, kas viņiem obligāti jāveic. Tas nav vajadzīgs.  Tu vari darīt grūtas lietas ļoti viegli. Tas ir iespējams, un ikviens var to darīt. Dzīvei nav jābūt tik saspringtai. Jogai nav jābūt tik saspringtai. Kad darbojies ar vieglumu, vienalga vai tu veic galvasstāju vai noskrien 10 jūdzes, apspried biznesa darījumu vai sarunājies ar draugu, tavām smadzenēm ir vieta, lai attīstītu radošumu un intuīciju. Izklausās kā meditācija? Kad tu eksistē vieglumā un mierā, ikviens tavas dzīves mirklis kļūst par meditāciju. Tev ir vieta, kur ieelpot, atbrīvoties no spiedzes, vieta, kura būt laimīgam un veselam. Kad tu esi šajā vietā, tu paplašini savu redzesloku un skaties pāri visām situācijām.  Tu kļūsti par sevi. Tu spēj pieņemt labus lēmumus. Tava dzīve virzās pareizajā virzienā, kad tu dod tai iespēju. Kad tu esi pilns ar spriedzi, tas viss tiek izšķaidīts. Tātad, kas notiek, kad lietas nav tik labas? Kad tu ej cauri dzīvei ar spriedzi, smadzenēm nav vietas. Tu darbojies, taču nesaprotot, nesajūtot, nesaskatot pats sevi. Tu iesaisties tikai tajās situācijās, kas rada vēl vairāk spriedzes, kā, piemēram, pārēšanās, alkohols vai kliegšana uz taksometra šoferi. Ir daudz patīkamāk būt saiknē pašam ar sevi. Kad tu dzīvo bez spriedzes, tu esi pietuvojies savam dabiskajam stāvoklim, laimīgs un brīvs. Izklausās jauki, vai ne? Tu to vari! Mēs visi varam dzīvot laimē un justies labi. Tā ir miera kultivēšanas prakse.  

Tu vari praktizēt ar spriedzi vai tu vari praktizēt ar mieru. Praktizē mieru gan izaicinošās situācijās, gan mierīgās. Ja tu praktizē spriedzi, teiksim ielecot roku stājā vai piespiežot sevi veikt pozas, kuras tavs ķermenis nav gatavs veikt (šī spēja nāk ar laiku), tu būsi daudz saspringtāks un nervozāks nekā pirms tam. Tas noved pie ēšanas traucējumiem, lielākoties tā ir ēšana kā atalgojums vai pārēšanās. Protams, tā ir prakse. Dzīvošana mierā arī ir prakse un nebūt tā vieglākā.  Ar jogu un citām dzīves aktivitātēm, mums ir iespēja palūkoties uz jebkuru situāciju bez nosodījuma un tad darīt kaut ko lietas labā.

Protams, fiziskie vingrinājumi nāk tev par labu. Tie var uzlabot tavu noskaņojumu, palielināt enerģiju, emociju gammu, tava ķermeņa formu, elpošanas spējas utt. , tāpēc turpini vingrot! Taču saproti, ka neskatoties uz lielo informācijas daudzumu par šo tēmu, vingrinājumi vien, paši par sevi ļoti maz ietekmē mūsu svaru. Tas, kā tu tiec galā ar stresu, kā tu praktizē mierīgi saikni pats ar sevi lielā mērā ir saistīts ar to kādu dzīvi un veselību sev tu esi spējīgs radīt.

Tu esi tas, ko tu ēd. Esam nonākuši līdz tam, ar ko mēs piepildām savus ķermeņus. Ēšanas noteikumi. Ēdiens ir degviela. Tas formē mūsu ķermeni, nosaka mūsu veselību, enerģijas līmeni un dzīvīgumu.  Ja tava fiziskā prakse neliek tev mainīt ēšanas paradumus un pieturēties pie svaiga, vienkārša, dabīga, krāsains ēdiena, kuru papildina liels daudzums ūdens un atturēties no liela alkohola un kofeīna patēriņa, tad iespējams tev vajadzētu pārskatīt savas ikdienas nodarbības plānu.

Vai tu veic jogu, skriešanu, vingrošanu, dejošanu utt., lai sadedzinātu kalorijas, vai tu to dari, lai tavs ķermenis justos lieliski, lai uzlabotos tavs noskaņojums un tu atkal sajustos dzīvības pilns? Vai tu to dari tāpēc ka mīli to darīt? Kad tu atrodi to īsto lieto, kas tev liek justies dzīvam un laimīgam, un attiecīgi piedāvā arī jaunus atklājumus un baudas, paliec pie tās. Tas radīs ļoti pozitīvu ietekmi ne tikai uz tavu vispārējo veselību, bet arī uz tavu vidukļa līniju. 

Foto:youtube.com

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!