<< Visi raksti

Vai joga var būt terapija?

0

1243

B.K.S. Ajengārs @ 2014-05-07

Terapija ir dziedniecības māksla, ko izmanto ne tikai slimību ārstēšanā, bet arī, lai palīdzētu tiem, kuri sastopas ar fiziskām, garīgām un sociālām problēmām. Vai joga, lietota kā terapija, var atvieglot ciešanas un izārstēt, lai cilvēks dzīvotu veselā ķermenī un ar priecīgu prātu?Senajai jogas dziedniecības mākslai gadsimtu garumā nav bijis un nebūs līdzīgas terapijas. Patiesību sakot, joga nav terapija, lai arī dziedināšana ir tās blakusparādība. Joga galvenokārt ir garīgās dziedināšanas zinātne un māksla savienot ķermeni, prātu un dvēseli, lai tad cilvēks spētu savienoties ar Universālo dvēseli. Saskaņā ar hatha jogu cilvēks pats rada savas slimības, uzaicinot tās savā ķermenī, vai arī tās rodas no apkārtējās vides iedarbības un dabiskā līdzsvara izjaukšanas. Saskaņā ar Sāmkhju, ajūrvēdu un jogu līdzsvara traucējumi un slimības ķermenī rodas tad, kad dvēsele attālinās no dabas. Līdzsvara traucējumu pazīmes var būt slimības, vārgums, slinkums, neizlēmīgums, vienaldzība, bezdarbība, nepastāvība, ilūzijas, neapmierinātība, nestabilitāte, ciešanas, ķermeņa vājums un apgrūtināta elpošana. Mūsdienās stress, pārpūle un dzīves ātrums saasina šos simptomus, un cilvēka fiziskā un garīgā veselība cieš vēl vairāk. Tādēļ Patandžali savulaik piedāvāja aštanga jogu, kas ļauj dzīvot ar veselības prieku un mierīgu prātu.

Zinātne ir attīstījusies strauji un turpina attīstīties aizvien straujāk, tomēr to pašu dara arī dažādas slimības. Modernās ērtības ir atvieglojušas dzīvi tiktāl, ka mūsu ķermenis ir kļuvis slinks; locītavas un muskuļi ir zaudējuši kustību amplitūdu, spēku un attīstību; dažādas ķermeņa sistēmas, piemēram, elpošanas, asinsrites, gremošanas, hormonālā un urīnizvades sistēma, strādā nepilnīgi, bet tās ir būtiski nepieciešamas Sevis paša mieram un harmonijai.

Āsanas kā ar arklu uzar iekšējo ķermeni, stimulējot tam nepieciešamo bioenerģijas un asiņu piegādi, lai apskalotu ikvienu ķermeņa daļu tās maksimāli efektīvai darbībai. Vēl āsanas stimulē vājas vai saslimušās vietas, liekot katrai šūnai, pirms tā iet bojā, izpildīt savu funkciju. Prānājāmapalīdz uzglabāt daudz vitālās enerģijas, lai būtu enerģijas rezerves un spēks darboties, kad nepieciešams. Dhāranā un dhjāna uztur prātu mierīgu un rāmu.

Tādējādi joga nav tikai ārstnieciska terapija, tā ir arī profilaktikas māksla, lai uzturētu spēcīgu un veselu ķermeni, skaidru un nepiesārņotu prātu un emocionālo stabilitāti – tā, lai sādhaka būtu vesels gan iekšēji, gan ārēji. Patandžali nav piemirsis par sociālo veselību. Viņš saka, ka sociālās veselības sastāvdaļas ir draudzīgums, līdzjūtība, priekš un iecietība pret apkārtējo priekiem, bēdām, tikumiem un netikumiem.

Tātad joga aptver gan iekšējās, gan ārējās sfēras, ļaujot cilvēkam dzīvot labāku, veselīgāku, laimīgāku un garāku dzīvi, lai gan jogas īstais mērķis ir sasniegt brīvību un svētlaimi (mokša)."

B.K.S. Ajengārs, "Jogas gudrība un prakse", Zvaigzne ABC

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!