<< Visi raksti

Cilvēka enerģija var kļūt bīstama paša dzīvībai. Kā?

0

1016

Jānis Bernāts @ 2017-02-26

Senas zināšanas vēsta, ka katrā no mums ir apslēpta dievišķa enerģija, kuru iespējams iedarbināt ar speciālām metodēm. Kad šī enerģija ir atmodināta un aizvadīta līdz galvas čakrai, mums atveras augstākā apziņa un mēs sasniedzam vērtīgāko, ko uz šīs zemes var sasniegt. Mēs sasniedzam apgaismību.

Vairāki mistiķi jau pauduši uzskatu, ka tieši kundalini enerģijas atmodināšanas tehnikas apgūšana tuvākajā nākotnē cilvēcei kļūs par būtiskāko sasniegumu. Tas būs daudz nozīmīgāks par visiem kultūras un zinātnes ieguvumiem, daudz pārāks par visiem mobilajiem sakariem, internetiem un kvantu datoriem. Tieši tas būs būtiskākais kāpums cilvēces evolūcijā, jo vislielākā vērtība ir pats cilvēks, kuram ir bezgalīgu iespēju potenciāls. Kā norāda jogas meistari, cilvēks ir daudz vērtīgāks par visattīstītākajām un vismodernākajām zinātnes tehnoloģijām. Viņuprāt, pāreja uz neocilvēku vai postcilvēku pasauli saistīta ne vien ar tehnoloģisku procesu, bet arī ar jaunu metaētikas un kultūras izveidi. Tāpēc paredzams, ka cilvēka dzīvē arvien vairāk tiks harmoniski integrēta garīgā prakse. Un šo grandiozo iespēju sākums jau ir saskatāms, jo cilvēce kā vienots organisms savā attīstībā sasniegusi līmeni, kad iespējams kvalitatīvs lēciens nākotnē. Un šo lēcienu veicinās kundalini enerģija, kas vistiešākajā veidā paredzēta cilvēces evolūcijai. 
  
Pērtiķis ar granātu 
Tomēr ir viena būtiska piebilde. Pirms kundalini enerģijas atmodināšanas cilvēkam jābūt piemērotam un sagatavotam. Nesagatavotam cilvēkam atmodināt kundalini enerģiju ir tāpat, kā zaporožecam pielikt raķešu dzinēju. Līdz ar enerģijas atmodināšanu tiek atmodināti cilvēka dēmoni. Nepieredzējis praktiķis ar atmodinātu kundalini enerģiju ir kā pērtiķis ar granātu, kas var uzspridzināt pats sevi. 
Vairākos aprakstos kundalini enerģija izpelnījusies dažādus apzīmējumus, piemēram, dievišķais potenciāls, svētā uguns, pirmsākuma avots, atbrīvojošais vulkāns. Tiek uzskatīts, ka kundalini enerģija ir cilvēka augstākais potenciāls, kas ietver sevī pilnīgi visu, kas mēs varētu būt, bet vēl neesam. Šī enerģija ietekmē visus cilvēciskās esības līmeņus. Brīdī, kad enerģija pamostas un sasniedz savu augstāko punktu, cilvēkam atveras augstākā apziņa un viņš sasniedz augstāko punktu, ko šeit uz zemes var sasniegt. Faktiski tā ir apgaismība. Kad tā ir sasniegta, cilvēks atrodas pilnīgā harmonijā ar sevi un Visumu. Bieži vien ar šo pieredzi viņam rodas paaugstināts enerģētiskais jūtīgums un uzrodas īpašas spējas, piemēram, gaišredzība, telepātija, auru redzēšana, intuīcijas pastiprināšanās, padziļināta garīgu tekstu izpratne, nākotnes paredzēšana, iepriekšējo dzīvju atcerēšanās. Var būt dažādas variācijas, tas nepavisam nav obligāts spēju komplekts. Turklāt ir milzīga vienotības sajūta. Tā ir skaidra apzināšanās, ka viss ir viens un viens ir viss. Cilvēks sevi apzinās kā daļu no dievišķā, un šī apzināšanās sniedz lielu baudu.

Senos tekstos teikts, ka kundalini enerģija piemīt katram cilvēkam, tā saritinājusies guļ kā čūska pie mugurkaula sākuma, pie pirmā enerģētiskā centra – muladharas čakras. Šo enerģētisko centru un kundalini enerģijas ligzdu var salīdzināt ar mājas pamatu, muladharas čakra ir visas mūsu fiziskās un garīgās attīstības pamatā. Ne velti kundalini enerģiju pielīdzina čūskai. Kad tā atmostas, tā gluži kā kobra, ceļot savu galvu, virzās augšup pa enerģijas kanālu, kas izvietots pie mugurkaula un ko dēvē par sušumnu. Sušumna stiepjas cauri visiem septiņiem enerģētiskajiem centriem jeb čakrām – no pamata čakras līdz pat vainaga čakrai – sahasrarai, kas atrodas galvas augšpusē. Jo augstāk pa šušumnas kanālu paceļas kundalini enerģija, jo vairāk cilvēks pietuvojas savam apslēptajam potenciālam. Kundalini enerģijas atmodināšana izraisa iekšējās uguns pārdzīvojumu, kas aptver visu ķermeni. Visbiežāk tā ir dziļa apmierinājuma sajūta, bet reizēm ego pretestības dēļ var būt lielas sāpes un ciešanas. Šajā procesā iespējami arī negatīvi aspekti, piemēram, strauja garastāvokļu maiņa – no dievišķas sajūsmas līdz pat dziļai depresijai un suicidālām tieksmēm. Tāds praktiķis var līdzināties maniakāli depresīvās psihozes slimniekam. Iespējamas seksuālā temperamenta izmaiņas. Pilnīgs seksuālās intereses trūkums vai – tieši otrādi – liela aktivitāte. 
  
Enerģijas sprādziens 
Īpaši jāuzver, ka kundalini enerģijas atmodināšana pavisam noteikti nav ieteicama kā pašmērķīga prakse. Kundalini enerģijas atmodināšana bez vispārējas garīgās attīstības var būt postoša un kaitīga. Tas ir sarežģīts un atbildīgs process. Garīgajos tekstos teikts, ka ikviens var atmodināt savu kundalini enerģiju, bet tas prasa lielu darbu, pacietību un neatlaidību. Tomēr nekā neiespējama nav. Iesaistoties garīgās transformācijas procesā, jārēķinās, ka būs jāmaina visa dzīve. Tas prasīs dzīves radikālu pārmaiņu, būs daudz kas jāupurē, no daudz kā jāatsakās, jāsastopas ar saviem dēmoniem. Tas ir dziļš iekšējās attīrīšanās process, kas nepavisam nav viegls. 
Retos gadījumos kundalini enerģija var atmosties spontāni, tas var notikt brīdī, kad cilvēks nepavisam nav gatavs. Aprakstos teikts, ka tas var notikt spēcīga emocionāla pārdzīvojuma vai stresa mirklī. Pieminēti gadījumi, ka tas noticis ar cilvēkiem, kas jau iepriekšējā dzīvē praktizējuši jogu un mēģinājuši atmodināt kundalini enerģiju. Šāds spontāni piedzīvots kundalini enerģijas sprādziens var izraisīt cilvēkā ļoti spēcīgus fiziskus, emocionālus un garīgus pārdzīvojumus. 
Katram cilvēkam kundalini pieredze var izvērsties pavisam citāda. Ja cilvēks ir trauksmains un pārņemts ar negatīvām emocijām, tad visu slikto, ko viņš sevī satur, kundalini enerģija vēl vairāk pastiprinās. Psiholoģiski nestabilam cilvēkam dzīve var pārvērsties murgā. Šī enerģija izgaismo un pastiprina pilnīgi visu – gan labo, gan slikto. Tāpēc ne velti garīgo mācību skolotāji un meistari aicina nesteigties ar kundalini enerģijas atmodināšanu. Vispirms ikvienam praktiķim jāveic sevis attīrīšana. Viņam jāattīra sevi no greizsirdības, dusmām, skaudības, iedomības, iekāres. Turklāt jāattīsta sevī visaptveroša mīlestība un līdzcietība pret visiem dzīviem radījumiem. Vispirms jāsakārto savs enerģētiskais ķermenis un jālīdzsvaro enerģijas plūsma. Jāattīra pranas kanāli un jāsakārto čakras, lai enerģija cauri tām plūstu viegli un brīvi. Un tikai tad var nopietni pievērsties kundalini enerģijas atmodināšanas metodēm. 

 

Saplūšana ar dievišķo 
Tiek uzskatīts, ka garīgajā praksē sakarst muladharas čakra un atmostas kundalini enerģija. Pēc tam prasmīgs praktiķis liek šai enerģijai doties augšup pa centrālo enerģētisko kanālu. Kad tā sasniedz smadzenes un beidzamo sahasraras čakru, iestājas apgaismības spožums. Kad enerģija plūst no čakras uz čakru, cits pēc cita atklājas visi prāta slāņi un cilvēks apjauš Visumu tā smalkajā un cēloniskajā formā. Visuma cēloņi – gan kā sajūtas, gan kā reakcijas – tiek izzināti paši sevī, kādi tie patiesībā ir. Kad cēloņi ir izzināti, notiek seku izzināšana. Tādējādi tiek norādīts, ka kundalini atmodināšana ir ceļš, lai sasniegtu dievišķu viedumu, pārjuteklisku apjautu un gara realizāciju. 
Jogas praktiķi, kas pieredzējuši kundalini enerģijas atmošanos, to salīdzina teju ar elektrizētas strāvas plūsmu cauri ķermenim no muguras lejasdaļas līdz pat galvai. Pielīdzina varenam vulkānam, kas traucas augšup. To visu var pavadīt ķermeņa tirpoņa, krampji, nieze, raustīšanās, trīcēšana, liels karstums. Turklāt karstums var mīties ar aukstumu. Iespējamas halucinācijas, lieli emocionāli pārdzīvojumi, slēptāko baiļu parādīšanās, liels mīlestības un līdzjūtības pieplūdums, milzīga eiforija, radošs pacēlums, saplūšana ar dievišķo. Sajūta, ka Dievs un cilvēks – viens nedalāms vesels. 
Jogas praktiķis Šrī Ramakrišna savos tekstos uzsvēra, ka īstas garīgās atmodas nebūs tik ilgi, kamēr kundalini enerģija atradīsies muladharas čakrā vai arī kustēsies starp muladharas un manipuras čakrām. Tikmēr cilvēkā valdīs barošanās, gulēšanas un dzimumtieksmes instinkti.

Viņš rakstīja: “Lai cik uzmanīgs kāds arī būtu un liktu lietā savas spējas atšķirt reālo un nemainīgo no iluzorā un mainīgā, tomēr prātu vienalga pievilks un piesaistīs šīs trīs lietas. Tādā cilvēkā Dharma Buddhi (patiess taisnprātīgums) nevaldīs. Kad kundalini enerģija pacelsies augstākajos plānos jeb čakrās, piesaistīšanās šīm trim lietām pazudīs un cilvēks kļūst uzticīgs patiesībai un augstākiem dzīves ideāliem.” Vedantas un jogas filozofs Svami Vivekanda norādīja, ka cilvēkam ar garīgo praksi iespējams veikt ļoti radikālas pārmaiņas. “Prāts ir radījis šo nervu sistēmas tīklu, tam pašam no tā arī jāatbrīvojas. Ja mēs varam piespiest nervu strāvas plūst caur sušumnu (centrālo kanālu), nevis caur idu un pingalu (malējiem kanāliem), tad mums šis tīkls vairs nav vajadzīgs.” 

Tekstos teikts, ka nav ne dievišķas pašrealizācijas, ne īstas brīvības, kamēr kundalini enerģija atrodas zemākajā čakrā – muladharā. Apgaismība var notikt vienīgi tad, kad kundalini enerģiju izdodas iedzīt sušumnas kanālā un aizvirzīt to līdz sahasraras čakrai. Tomēr šo procesu nevajag sasteigt. Indiešu jogas meistars Svami Šivananda Sarasvati brīdināja: “Pirms kundalini modināšanas pilnībā jāatbrīvojas no vēlmēm un jāpiepildās ar vairagju – nepieķeršanos. To var pamodināt, paceļoties virs kaislībām, dusmām, pieķeršanās un jutekļu vēlmēm. Tikai jogs ar tīru sirdi un prātu, tāds jogs, kas brīvs no kaislībām un vēlmēm, gūs labumu no kundalini atmodināšanas. Ja cilvēks, kuram prātā daudz netīrumu, ar varu – ar asanām un mudrām (jogas fiksētām pozām) un pranajamu (elpošanas vingrinājumiem) un citādām mākslīgām metodēm – modinās šo spēku, viņš lauzīs kaklu un klups, un nebūs spējīgs uzkāpt pa jogas kāpnēm. Kundalini atmodināt nav grūti, bet izvest to cauri visām čakrām līdz galamērķim – sahasraras čakrai – ir ļoti grūti. Kas to izdara, ir īsts Meistars.” 
  
Draudi dzīvībai 
Internetā atrodami dažnedažādi sludinājumi, kas piedāvā interesentiem apgūt kundalini atmodināšanas metodes. Protams, ne jau par velti, bet par konkrētu samaksu. Dažos sludinājumos tas tiek pasniegts kā ļoti vienkāršs un patīkams process. Turklāt tiek apgalvots, ka to var izdarīt bez jebkāda riska. Protams, nodarboties ar jogu ir apsveicami. Tā ne tikai stabilizē psihi un līdzsvaro nervu sistēmu, bet arī stiprina fizisko ķermeni – nostiprina stāju, attīsta lokanību, veicina gremošanas orgānu darbību, spēcina imūnsistēmu. Praktizējot jogu, uzlabojas vispārēja veselība un dzīves kvalitāte kopumā – prāts kļūst skaidrāks un možāks, uzlabojas koncentrēšanās spējas, pastiprinās intuīcija, paaugstinās spēja relaksēties, atjaunot ķermeņa, prāta un dvēseles resursus. Tomēr, kā norāda jogas meistari, nav prātīgi cilvēkus mānīt ar neapdomīgām reklāmām par kundalini enerģijas atmodināšanu, kas tiek pasniegta kā patīkama pastaiga zaļumos. Tas nepavisam nav vienkāršs process, tas ir ļoti riskants. 
Indiešu jogam un mistiķim Gopi Krišnam, kam izdevās atmodināt kundalini enerģiju, tās aizvadīšana līdz sahasraras čakrai prasīja daudzus gadus. Viņa pieredze bija diezgan šaušalīga. Jau vēlāk, atceroties kundalini enerģijas atmodināšanas procesu, viņš rakstīja: “Karstums pastiprinājās ar katru sekundi, tas izsauca neciešamas sāpes. Guļot gultā, es raustījos un griezos no vieniem sāniem uz otriem. No sejas visu laiku pilēja auksti sviedri. Karstums kļuva arvien nepanesamāks. Ciešot elles mokas, es lauzīju rokas un kodīju lūpas, lai nesāktu skaļā balsī kliegt. Sirds sitieni kļuva arvien spēcīgāki, tie kļuva tik jaudīgi, ka likās – sirds tūlīt pārsprāgs vai apstāsies. Ķermenis vairs nespēja izturēt tādu spriegumu. Es jutu, ka mirstu. Man sirds nebija spējīga ilgi izturēt tādu slodzi. Mans kakls bija apsvilis, katra ķermeņa daļa bija sakarsusi. Es neko nespēju izdarīt, lai mazinātu savas ciešanas. Ja blakus būtu bijusi aka vai upe, es bez apdomāšanās būtu meties iekšā, dodot priekšroku nāvei.” 
Viņš atzinās, ka pirms tam viņam nebija ne mazākā priekšstata par šīs varenās enerģijas izpausmēm un viņš nezināja, kā to vadīt. “Es sapratu, ka esmu aizracies līdz savas būtības saknēm un tagad visa mana dzīve ir likta uz kārts. Agrāk nevarēju iedomāties, ka sistēma, kas paredzēta apslēpto un cēlo spēju attīstīšanai, var slēpt sevī tik lielus draudus gan psihiskai veselībai, gan pašai dzīvībai. Es nešaubījos, ka manī pilnībā atmodināta kundalini enerģija, taču sevī nejutu ne fiziska un psihiska rakstura brīnumainu spēju, kas parasti tiek saistītas ar kundalini atmodināšanu. Tieši otrādi, mans fiziskais stāvoklis nepavisam nebija izcils, turklāt arī apziņa bija nestabila. Es nespēju koncentrēties uz lasīšanu, nespēju vērst uzmanību uz kaut ko konkrētu. Ikviens tāds mēģinājums radīja gaismas iemirdzēšanos manā galvā, strauji paplašināja apziņu un radīja izbīli.” 

 

Iztukšots un noguris 
Nākamās dienas pēc enerģijas atmodināšanas Gopi Krišna aizvadījis lielā trauksmē un nav spējis nomierināties. “Kad pēc negulētas nakts es tomēr pievērsos meditācijai, ar šausmām konstatēju, ka esmu zaudējis spējas pat uz īsu brīdi koncentrēties. Visas nākamās dienas man izvērtās lielā murgā. Man bija sajūta, ka esmu iemests trakā ūdens virpulī. Mana dabiskā vēlme apsēsties piemērotā pozā un sākt meditāciju pilnībā izzuda, uzradās bailes no pārdabiskā. Es centos izvairīties pat no domas par to. Es sāku izjust lielu riebumu pret darbu un ikdienišķām sarunām. Nespējot atrast nevienu piemērotu nodarbošanos, es dīkā aizvadīju laiku un jutos depresīvi. Naktīs man klājās vēl grūtāk – es nespēju izturēt gaismu. Tikko mana galva skāra spilvenu, spēcīga liesma cēlās augšup pa mugurkaulu un ielauzās manā galvā. Uguns straume īpaši spēcīga kļuva nakts stundās. Kā aizvēru acis, manā priekšā parādījās dīvains aplis, kurā griezās un virpuļoja mirdzošas gaismas. Vīzija bija gan aizraujoša, gan baisa.” 
Naktīs viņš stundām ilgi grozījies no vieniem sāniem uz otriem un nekādi nav spējis nomierināt savas satrauktās smadzenes. “Reizēm likās, ka pa mugurkaulu augšup plūst izkausēts metāls, līdz tas atsitas pret galvas augšdaļu un izšķīst neskaitāmās dzirkstelēs, kas nobirst ap mani. Vīzija bija biedējoša.” 
Tā kā pirms notikušā Gopi Krišna nav bijis pazīstams ar kundalini ezoterisko mācību, visi piedzīvotie notikumi viņam likušies anomāli un nedabiski. “Katru minūti es atrados galējas trauksmes un satraukuma stāvoklī, es nesapratu, kas ar mani ir noticis un kāpēc mana nervu sistēma vairs nespēj normāli funkcionēt. Es jutos iztukšots un noguris. Es zaudēju apetīti, ēdiens bija bezgaršīgs, mēle kļuva balta, acis – sarkanas. Gremošanas un izvadu orgānos parādījās nepatīkamas un asas sajūtas. Iepriekšējā kārtība bija zudusi, es atrados kāda nezināma spēka varā. Šķita, ka esmu nejauši parāvis nezināma mehānisma rokturi, kas bija noslēpts sarežģītajā un nekontrolētajā nervu sistēmā. Es devu vaļu enerģijai, kas ietekmēja manus redzes un dzirdes centrus. Es sāku dzirdēt rēcīgas skaņas un redzēt mirgojošas ugunis, bet visas manas domas un darbības ieguva tādu kā nereālu un anomālu raksturu. Vairākas dienas es domāju, ka mani piemeklējušas halucinācijas un cerēju, ka ar laiku atgriezīšos normālā stāvoklī. Taču dienas gāja, bet simptomi nepazuda, tieši otrādi – kļuva spēcīgāki. Mirgojošas ainas kļuva arvien fantastiskākas, skaņas – arvien skaļākas un dīvainākas. Un manā prātā iezagās šausmīga doma: man šķita, kas es traucos pretī katastrofai un esmu bezspēcīgs to novērst.” 
  
Ar dziļu redzējumu 
Gopi Krišna jau bija kritis izmisumā. “Cik ilgi varēja turpināties šī cīņa? Cik ilgi es varēju pretoties šim neprātam, kas mani palēnām aprija? Mans izmocītais ķermenis ar katru dienu kļuva arvien vājāks – veicot pastaigas, manas kājas drebēja un ieliecās. Arī mana atmiņa strauji pavājinājās, tāpēc jebkuras sarunas laikā es varēju ātri saputroties, meklējot nepieciešamos vārdus. Bija grūti raksturot mana prāta stāvokli. Varu vienīgi pateikt, ka mana uztvere transformējās un prāts it kā izpletās. Taču mani biedēja tas, ka mana apziņa nav stabila kā agrāk. Tā izpletās un sarāvās – atkarībā no gaismas plūsmas, kas cēlās pa mugurkaula kanālu. Apziņas izplešanos un saraušanos es pavadīju ar neslēptām šausmām.” 
Jau daudz vēlāk viņš rezumēja: ja viņam nebūtu stipra organisma un dažu rakstura īpašību, ko ieaudzinājuši vecāki, viņš to visu nebūtu izturējis. Ar laiku viņš piemērojies jauniem apstākļiem un atguvis aukstasinību. Pēc visa pārdzīvotā viņš ievērojis stingru diētu, atguvis spējas meditēt. Neaizsargātība varenās enerģija priekšā iznīcinājusi viņā jebkādu lepnību. Turklāt viņš ieguvis paplašinātu apziņas stāvokli. “Es konstatēju, ka mans psihofizioloģiskais aparāts ieguvis spējas pārkāpt līnijas, kas agrāk ierobežoja manu prāta darbību. Mans prāts spēja uztvert daudz smalkākas vibrācijas nekā agrāk, manī attīstījās daudz dziļāks redzējums.”

Kaut kundalini enerģijas atmodināšana viņam notikusi momentāni, tās aizvadīšana līdz sahasraras čakrai prasījusi daudzus gadus. Tās brīnumaino pieredzi viņš pauda aprakstā: “Gaisma kļuva arvien spožāka un spožāka, rēkoņa – arvien skaļāka. Es izjutu šūpošanās sajūtu un to, kā izslīdu pats no sava ķermeņa un mani pilnībā apņem gaismas oreols. Es biju visa apziņa, bez jebkādām kontūrām, bez jebkādas domas par ķermenisku esību, bez sajūtām vai maņām, tomēr vienlaikus esot pie samaņas un visu apzinoties. Biju izpleties visos virzienos, bez jebkādām barjerām vai materiāliem šķēršļiem. Es biju nomazgājies gaismā un atrados sajūsmas un laimes stāvoklī, ko nav iespējams raksturot.” 
  
Avots: Andris Bernāts, žurnāls „Patiesā Dzīve” / Foto: www.flickr.com

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!