<< Visi raksti

B.K.S. Ajengārs par āsanām

0

1610

B.K.S. Ajengārs @ 2014-04-03

Ikvienai āsanai piemīt apbrīnojama forma, grācija un elegance, kas praktizētājam dāvā spēku un padara to izturīgu kā dimants un vienlaikus arī maigu kā zieds. 

Āsana tulkojumā no sanskrita nozīmē gan „poza”, gan „sēdeklis”. Vārds āsana radies no saknes āsa, kas nozīmē „sēdēt” vai „apgulties”. Tas nozīmē pieņemt un noturēt noteiktu pozu, iedzīvinot gan tās saturu, gan formu. Vēl tas nozīmē eksistēt, būt klāt, būt iekšā, dzīvot iekšā.

Āsana ir stāvoklis, kad praktizētājs ieņem speciālu pozu vai formu un tad,  pašizzinot sevi (svādhjāja), veic nepieciešamās korekcijas, lai to pilnveidotu. Ķermeņa novietošana pozā nozīmē fizisku darbību. Izlabošana nozīmē reflektīvu darbību. Tātad pēc fiziskās darbības praktizētājam jānovēro, jāpārdomā un jāizprot, kuras ķermeņa daļas strādā un kuras nestrādā. Tāpat praktizētājam jānovēro, kurās ķermeņa daļās prāts iedziļinās un kurās – ne. Vēl viņam jāredz un jānovēro ķermeņa izstiepšanās un saraušanās, kā arī tas, vai prāts un intelekts vienmērīgi un vienlaicīgi aizņem ķermeni, kad tas izstiepjas, izplešas un saraujas. Tā ir refleksīva reakcija.

Ir nepieciešama patstāvīga izpēte un vingrināšanās, lai ķermenis locekļus izglītotu un veidotu tā, ka tie spēj pieņemt formu, kas nepieciešama katras āsanas pareizai izpildei.

Šī atspoguļošanas un reaģēšanas spēja ļauj praktizētājam precīzi un jutīgi koriģēt savu intelektu, pilnībā aptverot katru ķermeņa locekli. Ja viņš iemācās izplatīt šo intelekta jūtīgumu vienmērīgi visās ķermeņa daļās, sevis paša būtībā, āsana pārvēršas meditācijā. Tam vajadzētu būt katra sādhakas mērķim – mēģināt iedzīvināt šo konkrēto un maksimālo stāvokli visās āsanās. Tad prakse kļūst dievišķa.

 

„Garīgajā sirdī jābūt sajūtai, ka „es neesmu atšķirts no āsanas un āsana nav atšķirta no manis, es esmu āsana un āsana ir es”.”

 

Es esmu āsana

Jautājums: Sthira sukham āsanam parasti tiek tulkots kā „komfortabli sēdēt pozā”, bet jūs no savas pieredzes un zināšanām piedāvājat mums āsanu praktizēšanas garīgo aspektu. Jūs interpretējat šo sūtru šādi: „Es esmu āsana un āsana ir es.” Paskaidrojiet, lūdzu, nedaudz tuvāk.

„Es esmu āsana, un āsana ir es”- tā ir mana pieredze ikvienā āsanā, bet kā gan es varu nodot jums šīs izjūtas? Tām jāatklājas kvalitatīvā pieredzē jogas praksē. Jums pašiem jāatrod šis aktīvais saprāta un apziņas stāvoklis, un neviens cits nespēs iedvest jums šīs izjūtas. Jums jānovēro sevi un jāiegrimst sevī. To darot, esmu pārliecināts, jūs pats būtu atbildējis uz saviem jautājumiem, nevis klausītos manī. (Gurudži pasmaida un pēkšņi saka „lūdzu piemērs!” Viņš paņem grāmatu un noliek to vertikāli uz galda.)

Skatieties: šī ir pirmā lapa, tā ir pēdējā lapa. Iedomājaties, ka pēdējā lapa ir apakšstilba mugurējo muskuļu aizmugure, bet pirmā lapa ir to priekšdaļa. Vai tad pirmā lapa nav paralēla pēdējai? Jums ir arī jāievēro aizmugurējā muskuļa garums un izjūtas tajā un jāsajūt, kā tas vienmērīgi saskaras ar ādu. Tad jāpielāgo priekšējā muskuļa garums attiecībā pret kaulu tā, lai saskarsme būtu vienmērīga. Šādi jāveic pētnieciskais darbs. Tagad pievērsieties liela platumam. Vai jūsu apziņa plūst pa liela iekšējo vai ārējo malu? Ja apziņa skar abas puses, tad muskuļa apziņa un novērotāja apziņa ir perfekti saskaņotas. Tad jūs esiet āsanā un jūs esat āsana. Tas ir sthira sukham āsanam. Tas nozīmē, ka šādi jāpielāgo ikviena ķermeņa daļa, lai tās būtu paralēlas cita citai, un tad novērotājs ir komfortabli iekārtojies katrā šūnā, katrā ķermeņa daļā.”

 

Āsana kā lūgšana

„Perfekti izpildītā āsanā apziņa tiecas uz iekšu. Tas ir centrtieces stāvokļa dēļ. Šajā brīdī mūsu pūlēm pienāk gals un apziņa sāk izplesties visapkārt līdzīgi tam, kā izliets ūdens vienmērīgi izplūst pa grīdu. Tas ir apziņas centrbēdzes stāvoklis. Praktizējot āsanas, cilvēkam jāizjūt īsi šīs izjūtas uzplaiksnījumi, tuvinot ķermeņa ārējo apvalku centram un otrādi. Centrtieces stāvoklis ir dharanā, centrbēdzes stāvoklis ir dhjāna. Tādēļ, vienmērīgi viscaur izplatot centrtieces stāvokli, dhāranu var pārvēst par dhjānu.

Mana āsanu prakse ir kā lūgšana. Svētie pielūdz Dievu. Praktizējot jogu es pielūdzu āsanu kā savu dievību. Ja kāds izprot to, ko es tagad saku, viņš spēj doties viņpus fiziskā apvalka robežām un ar skaidru prātu un tīru apziņu izjust dzīves esenci

 

Informācijas avots: B.K.S. Ajengārs, „Jogas gudrība un prakse”, Zvaigzne ABC

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!