<< Visi raksti

Ajengāra joga – droša, progresīva un enerģiska āsanu un prānājāmas metode

0

2391

Viktorija Vudhola, Džonatans Setins @ 2015-04-16

KATRAS POZAS APGUVE BEZ STEIGAS

Ajengāra jogas raksturīgākā iezīme ir cieņa pret pozām (āsanām), to pakāpeniska ieņemšana, neapdraudot sevi, un apguve kā iekšēji, tā ārēji. Ajengāra jogas pasniedzēji gan rāda, gan stāsta, kā pareizi ieņemt pozu. Tad dalībnieki veic pozu patstāvīgi un pasniedzējs atkārto norādes, kā arī vajadzības gadījumā fizisko izlabo dalībnieka pozu, lai tā būtu anatomiski pareiza un radītu prāta un ķermeņa saskaņu.

SĀCIET AR AJENGĀRA JOGAS NODARBĪBĀM IESĀCĒJIEM, PAT, JA ESAT NODARBOJUŠIES AR CITIEM JOGAS VEIDIEM

Reizēm cilvēki, kas ierodas uz nodarbībām, nav apguvuši āsanas garīgi.  Viņi jūtas izmisuši, jo nespēj desmit minūtes saglabāt stāju uz pleciem vai galvas, atkārtoti gūst traumas vai nevar veikt pat īsu prānājāmas vingrojumu. Viņi nav apguvuši galvenos jogas principus. Iesaku vispirms apmeklēt nodarbības iesācējiem, lai varat mācīties veidot āsanas pareizi un ilgāk tās noturēt. Ajengāra joga spēcina un bagātina iekšējo ķermeni, orgānus, nervus un prātu. Āsanu pareiza veikšana ir būtiska, lai dziedinātu visus mūsu būtības slāņus un iekšējās garīgās īpašības varētu dabiski un spontāni izpausties arī ārēji. Tas nav iespējams, ja prāts ir nemierīgs un ķermeni novārdzinājis enerģijas līdzsvara trūkums.

IESILDĪŠANĀS STIEPJOT PLECUS UN KRŪŠKURVI

Pirmā poza ir plati virs galvas paceltas rokas. Rietumniekiem tas nereti ir grūti, jo mēs pavadām daudz laika pie rakstāmgalda ar sakumpušiem pleciem un saspiestu krūškurvi. Arī daža sporta veidi izraisa stīvumu šajā apvidū. Stiepšanās uzlabo elpošanu, pagarinot starpribu muskuļus. Ja pieradīsiet būt ar plašu sirdi un atvērtu krūškurvi, uzlabosies arī jūsu attieksme pret līdzcilvēkiem un dzīvi.

SPĒCĪGAS KĀJAS, SPĒCĪGS MUGURKAULS, SPĒCĪGS PRĀTS

Iesācēji parasti ir vāji un brīvi vai spēcīgi, bet stīvi. Iesākumā piedāvājam daudz stāvus pozu, lai attīstītu ķermeņa stabilitāti, kā arī gurnu un kāju kustīgumu. Ajengāra jogā stāvus pozas bieži vien tiek veiktas ar plati novietotām pēdām, lai stieptu kājas, iegurni un mugurkaulu. Kāju spēks ir svarīgs nervu sistēmai, jo mugurkauls, kurā ir daudz nervu, ir atkarīgs no kāju stabilitātes. Tā kā smadzenes balstās uz mugurkaulu, bet mugurkauls ir atkarīgs no kājām, jāsecina, ka jogas meditatīvā puse sākās ar pēdām un kājām.

POZAS DOMĀTAS IKVIENAM, NE TIKAI LOKANAJIEM

Ir kāds 20.gs 60 gadu sākuma fotoattēls, kurā B.K.S. Ajengārs palīdz savam skolniekam vijolniekam Jehudi Menuhinam veikt tilta pozu. Menuhins nespēj novietot pēdas pie grīdas ar atvērtu krūškurvi, tāpēc Ajengārs ar roku atbalsta viņa gurnus. Kad Ajengārs sāka mācīt lielākas grupas, viņš vairs nespēja palīdzēt visiem, tāpēc padarīja āsanas  visiem pieejamas un laiku pa laikam izmantoja palīglīdzekļus, lai palīdzētu mācekļiem atbrīvoties un stiepties. Viņš ieteica veikt stāju uz pleciem ar vairākām salocītām segām, jo vēlējās, lai cilvēki izjustu, kā atveras krūškurvis un plaušās rodas vairāk vietas elpai. Ja plaušas tiek paceltas, ķermenis rod enerģiju un mieru, nevis sasprindzinājumu, līdz ar to šī poza var būt atjaunojoša.

Par palīglīdzekļiem izmantoja visu pieejamo. Daudzas nodarbības notika skolās un sporta zālēs, tāpēc bija pieejami matrači un virves pie sienām, vai izmantoti jebkuri paliktņi, kas pieejami indiešu mājās.  Palīglīdzekļi savā ziņā ir stimuls, jo palīdz ieņemt pozu. Dažās metodēs praktizētāji izlaiž pozu, ja nespēj to izpildīt vai gūst traumas mēģinot, turpretī Ajengāra jogas pasniedzējs parādīs, kā izpildīt āsanu, lai šī kustība jums nestu pilnvērtīgu ieguvumu.

KAPĒC POZAS TIEK SAGLABĀTAS ILGĀK?

Ajengārs atklāja, ka ilgāka āsanu saglabāšana (ko reizēm ir vieglāk paveikt, izmantojot palīglīdzekli) pamatīgāk iedarbojas uz ķermeni, veicina asinsriti caur daudzajiem muskuļu slāņiem un orgāniem. Praktizētāji vienlaikus jūt, ka ķermenis gan atslābst, gan aktīvi darbojas.  Cilvēki bieži runā, ka Ajengāra jogas praktizētāji ir perfekcionisti attiecībā uz pozu pareizu izpildi. Tas tāpēc, ka ķermenis tiek uzskatīts par templi un āsana par lūgšanu. Kad saglabājam pozu ilgāk un uztveram to kā meditācijas objektu, poza pieņem garīgu veidolu, kļūstot kā rūpa (termins, ar ko apzīmē skaistumu, runājot par dievību statujām).

JOGA PALĪDZ ĶERMENIM ATVESEĻOTIES

Kā jauneklis Ajengārs pārslimoja malāriju, vēdertīfu un tuberkulozi un, izmantojot jogu, pilnībā atveseļojās. Viņu īpaši interesēja ārstnieciskās jogas nodarbības, kuru dalībnieki cieta no dažādām veselības problēmām, tostarp spēcīga artrīta, sirdsslimībām, depresijas utt. Viņam  patīk izaicinājums, kad slimība saka: „Tu man neko nevari padarīt!” Ajengārs uzskata āsanas par veidu, kā atbalstīt organisma spēju sevi izārstēt, piemēram, uzlabojot asinsriti un veicinot imūnsistēmas darbību. Viņa skatījumā āsana ir kā rentgena attēls, kurā redzams, kas notiek ķermenī.  Tā kā šādai redzēšanai ir nepieciešama liela pieredze un izpratne, viņš uzsver, ka viņa vārdā pievērsties nopietniem slimības gadījumiem drīkst tikai tie pasniedzēji, kuri pēc pasniedzēja kvalifikācijas iegūšanas ir nokārtojuši pārbaudījumus.

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!