<< Visi raksti

Dvēseles apvalki. Fiziskais ķermenis.

0

1555

Tija Kazāka @ Yogi.lv @ 2014-05-22

 

Visu smalko apvalku attīrīšana jogas prakses laikā paver cilvēkam iespēju atjaunot kontaktu pašam ar savu patību, dvēseli un piedzīvot atmošanos. Dvēseles apvalku attīrīšana notiek, pastiprinot tajos prānas plūsmu, līdz tā gaismas veidā brīvi caurstrāvo visus ķermeņus, veidojot plašu un spožu cilvēka elektromagnētisko lauku. Cilvēka enerģētiskā sistēma – visi viņa ķermeņi, savstarpēji nepārtraukti mijiedarbojas.

Tikai pēc tam, kad visos dvēseles apvalkos ir aktivizēta gaismas plūsma un cirkulācija, cilvēks ir atmodies, un kanāls, kurš savieno viņu ar paša Augstāko Es, ir atkal atvērts. Šis kanāls ir tas pats, caur kuru cilvēkā ieplūst gaisma, mīlestība, Augstākās Patiesības informācija, Dievs. Par cilvēku, kura enerģētiskais kanāls ir ciet, kristietībā saka – viņš ir atkritis no Dieva. Jogā vēl arī teiktu – viņš nav atmodies.

Lai kanāls, vai vienkāršāk runājot – viss cilvēks, spētu atkal atvērties dievišķajai plūsmai, viņam ir iespēja pašam saviem spēkiem attīrīt savas dvēseles apvalkus. Un harmonizēt savu ķermeņu savstarpēju mijiedarbību.

Cilvēks, kura ķermeņi ir gaismas caurstrāvoti, apzinās dievišķo realitāti un vairs nedzīvo prāta radītās ilūzijās par sevi un pasauli. Gaismas caurstrāvots cilvēks ir spēka pilns, atbilstošs pats sev un realizē pats sevi. Viņš ikdienā uztur nepārtrauktu, apzinātu kontaktu ar savu dvēseli. Varbūt viņš nerunā par Dievu skaļi, bet vienkārši dzīvo augstas frekvences mīlestībā. Viņš ikdienas dzīves situācijas apzinās arī viņpus sava un citu cilvēku ego.

 
Dvēseles ķermeņi un apvalki

Smalkos ķermeņus ir iespējams intelektuāli izzināt un aprakstīt, bet tos piedzīvot ļauj tikai prakse un apziņas paplašināšanās. Gaismas lauku ar acīm redz tikai nedaudz cilvēki, bet to caur un ap sevi var izjust katrs jogas praktizētājs. Iesākumā vienkārši ticot neredzamajam.

To, ka cilvēks sastāv ne tikai no fiziskas matērijas, bet arī no kādas acīm neredzamas enerģijas, apliecina kaut vai tas, ka viņš ir silts un spēj kustēties! Dzīvība, kas ļauj cilvēkam būt dzīvam, ir tā pati prānas enerģija, par kuru runā joga. Pameklējot dainās, tai atbilst jēdziens „varīte”. Dzīvs cilvēks, kurā cirkulē enerģija – var! Kā stāsta teikas un pasakas – „Dievs iepūta cilvēkam dvašu”, un tad viņš atdzīvojās. Cilvēkam aizejot, viņš „izlaida Garu”. Nometot un atstājot uz zemes tikai rupjāko dvēseles apvalku – fizisko ķermeni, cilvēks aiziet atpakaļ mājās.

 
Joga jau tūkstošiem gadu ilgi cilvēka smalkos ķermeņus iedala sekojoši:

1. Fiziskais ķermenis

No matērijas veidotais apvalks (Annamaya Kosha).

2. Astrālais ķermenis

Enerģētiskais, enerģijas, prāniskais apvalks (Pranamaya Kosha). Tiek dēvēts arī par ēterisko ķermeni.

Emocionālais apvalks (Manomaya Kosha).

Intelektuālais, mentālais apvalks (Vijnanamaya Kosha).

3. Kauzālais ķermenis

Svētlaimības apvalks (Anandamaya Kosha).

 Fiziskais ķermenis

Cilvēka fiziskais ķermenis ir dvēseles pirmais apvalks. Dvēseles „mētelītis”, kurš veidots no it kā rupjas, sataustāmas matērijas, kuru sadalot atomos, molekulās un kvantos atklājas, ka arī „rupjā” matērija ir dzīva, smalka un vibrējoša.

Dvēseles fizisko apvalku veido pieci jogā un citās garīgās praksēs pieminētie pirmelementi: zeme(Prithivi), ūdens (Ap), uguns (Agni), gaiss (Vayu) un ēters (Akasha). To atspoguļojumu dažādās fiziskā ķermeņa vietās izmanto ķermeņa jogas prakse. Piemēram, lai harmonizētu uguns elementu cilvēkā, tiek praktizētas atbilstošas elpošanas un ķermeņa tehnikas.

Fiziskais ķermenis jogā tiek dēvēts arī par dvēseles templi. Cilvēks, kurš to apzinās, kopj, rūpējas un uztur veselu savas dvēseles zemes mājvietu.

Cilvēka taustāmā, fiziskā matērija ir līdzeklis jeb instruments, kuru prasmīgi darbinot, iespējams labvēlīgi ietekmēt parējos smalkos ķermeņus. Un otrādi – kustinot gaismu smalkajā laukā, atveseļojas fiziskais ķermenis.

Cilvēka domas un emocijas, viņa attieksme pret sevi, līdzcilvēkiem, dzīvi, pasauli un Visumu un tas, kā viņš izturas pret savu fizisko ķermeni, iespaido gaismas plūsmu viņa smalkajos ķermeņos. Visi šie procesi kopumā ietekmē cilvēka fizisko veselību.

Joga mums māca: veselība ir visu ķermeņu savstarpēji saskaņota darbība.

Regulāra jogas prakse netieši iemāca cilvēkam patiesi iemīlēt savu fizisko ķermeni, izjust dziļu pateicību un rūpēties par to katru dienu – ēdot savam organismam atbilstošu, pēc iespējas tīrāku pārtiku, vingrinot un rūdot ķermeni. Praktizējot jogu, cilvēks var pamanīt negaidītas izmaiņas, pats atsakoties no lietām un ieradumiem, kuri viņa fizisko ķermeni ietekmē nelabvēlīgi. Patiesi, nevis ārišķīgi iemīlot un pieņemot sevi, cilvēks vairs nedara savam fiziskajam ķermenim pāri. Pārmaiņu process notiek organiski, nevis ar varu atsakoties no kādu pārtikas produktu vai ieradumu lietošanas.

Jāapzinās, ka dogmatiski bezierunu ieteikumi otram cilvēkam atteikties no kādu pārtikas produktu vai ieradumu lietošanas, kam cilvēks pats vēl nav nobriedis, ir domāšana otra vietā un otra cilvēka gribas laušana.

Jogas un citās ķermeņa un dvēseles terapijās cilvēka fiziskais ķermenis bieži vien tiek salīdzināts ar ierakstu lenti, kura glabā visu cilvēka dzīves laikā piedzīvoto. Cilvēka šūnām piemīt atmiņa, un viss pārdzīvotais tajās ir „saglabāts”.

Ir cilvēki, kuriem kādu notikumu rezultātā ir pazudis kontakts vai pat izveidojusies nepatika pret savu fizisko mājvietu. Tā var būt fiziskas vai emocionālas vardarbības pieredze, kura dziļi sakropļojusi cilvēka spēju ar maigumu un mīlestību attiekties pašam pret savu ķermeni. Vēlāk vardarbīgas pieredzes atstātā spriedze un nespēja pašam sevi mīlēt var izpausties kā nežēlīga attieksme pret sevi – kā pārēšanās, līdz pat saslimšanai ar bulīmiju, kā sevis postīšana, lietojot lielas alkohola devas, kā smēķēšana, neizgulēšanās, pārstrādāšanās, neatpūšanās un ķermeņa atstāšana novārtā.

Šādas zīmes, kuras liecina par dziļu sevis nemīlestību, caur jogas praksi ir iespējams pakāpeniski dziedināt. Nonākot padziļinātā kontaktā ar savu ķermeni prakses laikā, varbūt pirmo reizi mūžā to apzināti apskaujot, pamasējot, samīļojot, cilvēkā var atraisīties sen apraktas sāpes vai pazemojumi, un viņš piedzīvo dziļu transformāciju. Un patiesu sevis iemīlēšanu.

Joga māca mīlēt un pieņemt cilvēku fizisko, ārējo izskatu un tā skaistumu dabas radītajā daudzveidībā. Nesalīdzinot un nepielīdzinot. Vardarbība, kura tiek veikta ar cilvēku apziņu, masveidā popularizējot „skaistus” un „ideālus” ķermeņus, ir daudz dziļāka nekā tas pirmajā brīdī varētu šķist. Tā ietiecas daudzu cilvēku zemapziņā, graujot viņu pašapziņu un spēju sevi mīlēt kā īpašu, unikālu un skaistu dabas brīnumu. Jogas prakse spēj palīdzēt atgūt pazaudēto sevis mīlestību. Jogā cilvēks bauda un pateicas par savu fizisko ķermeni tādu, kāds tas ir.

Turklāt mīlestības vibrācija ir vienīgais patiesi dziedinošais spēks Visumā.

Cilvēka paša izvēle ir turēt veselu savu fizisko ķermeni. Veselīgam organismam nav jāpatērē enerģija nepārtrauktai sevis atveseļošanai un atjaunošanai, un caur praksi iekrāto enerģiju iespējams vadīt apzināti tur, kur cilvēks pats to izvēlas, saskaņā ar savu dzīves aicinājumu. Fizisko ķermeni, kurš nav pārslogots ar pārmērīgu pārtikas daudzumu un to pavadošām indēm, vingrināt ir vieglāk, un enerģiju jau drīzāk iespējams virzīt smalko ķermeņu attīrīšanai.

Fiziskā ķermeņa veselībai un spējai harmoniski funkcionēt, ir nepieciešama arī piemērota atpūta. Atpūtas veids un ilgums katram cilvēkam ir atšķirīgs.

Raksta turpinājums lasāms šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!