<< Visi raksti

Dziļā relaksācija

0

1486

Tija Kazāka @ Yogi.lv @ 2014-03-04

Kas ir dziļā relaksācija? Kāpēc to praktizē?

Dziļā relaksācija ir laiks nodarbības noslēgumā, kurā jogas praktizētājs apzināti mācās atslābināties, ļauties un atteikties no vēlmes kontrolēt un no nepieciešamības lieki aizsargāties.

Dziļās relaksācijas laikā tiek pārtraukta intelektuālā un ieslēdzas ķermeņa - dievišķā, ar prātu neapzināmā gudrība, kura mīt katrā cilvēka šūnā.

Zinātniskie pētījumi apliecina, ka dziļajā relaksācijā, tāpat kā auglīgā meditācijā, cilvēka asinīs noārdās stresa hormoni - pazeminās adrenalīna un kortizola, līdz ar to arī dusmu, baiļu un trauksmes līmenis. Un izdalās "laimes" hormoni - labsajūtu nodrošinošais serotonīns un endorfīni. Asinīs izlīdzsvarojas cukura līmenis, un visa iekšējā bioķīmija sakārto sevī jaunā, harmoniskā kvalitātē.

Dziļā relaksācija ir arī tas laiks, kurš, tāpat kā meditācija, izraisa izmaiņas cilvēka smadzeņu viļņos. Dažādās smadzeņu daļās tie no ikdienišķajiem, stresu pavadošajiem beta viļņiem, pamazām noslīd līdz alfa un līdz pat dziļajam atslābumam raksturīgajiem teta viļņiem. Un cilvēks relaksācijas laikā nonāk dziļi atjaunojošā un dziedinošā stāvoklī starp nomodu un miegu.

Vēl viens no fizioloģiskajiem un līdz ar to psihiskajiem labumiem, ko sniedz dziļā relaksācija, ir veģetatīvās, jeb autonomās nervu sistēmas nomierināšanās. Tās aktivitāte relaksācijas laikā tiecas parasimpatiskajā jeb miera un atslābuma virzienā, tā līdzsvarojot un nomierinot arī hormonu un visas pārējās fizioloģiskās sistēmas cilvēkā.

Izsakoties tēlaini – Mirušā poza, kurā cilvēks visbiežāk guļ relaksācijas laikā, palīdz "nomirt" visam vecajam (kā fizioloģiski, tā emocionāli un enerģētiski) un piedzimt no jauna – ar skaidrāku, plašāku apziņu un veselāku ķermeni.

Dziļā relaksācija ir tas laiks, kurā pamazām, vai arī dažkārt ļoti spontāni atveras cilvēka zemapziņa, kā arī pieeja smalkajam – kopējās informācijas laukam un savam Augstākajam Es. Tādēļ dziļās relaksācijas laikā iespējami senu, aizmirstu notikumu uzplaiksnījumi, spontānas atslābšanas, atlaišanas, piedošanas, atbrīvošanās, attīrīšanās, „izplešanās”, "augšup celšanās" sajūtas, asaras.

Cilvēka zemapziņa relaksācijas laikā ir īpaši atvērta un gatava uzņemt jaunu informāciju, tādēļ relaksācijā pastāv brīnišķīga iespēja to attīrīt un pašam „pārprogrammēt” – izvēloties sev piemērotāko metodi.

Piemēram, ja galvā valda uzmācīgas, nepatīkamas un nevajadzīgas domas vai emocijas, dziļās relaksācijas laikā tās iespējams izplest, izšķīdināt, izgaismot, jeb "ielaist zemē" caur pakausi.

Pēc tam attīrīto un atvērto zemapziņu iespējams apzināti piepildīt ar jaunu, svaigu informāciju, kura kļūs aktīva ikdienas situācijās pēc jogas nodarbībām. Lai to veiktu, iespējams pie sevis atkārtot dziedinošu vārdu – "gaisma", "mīlestība", "piedošana", jeb pilnu afirmāciju – "mans ķermenis un prāts ir miera pilns", "es esmu pilna ar gaismu", "es esmu gaisma" utt.

Zemapziņas "pārstartēšana" un "pārprogrammēšana" ar afirmāciju iespējama un darbosies tikai sirds līmenī. Piemēram, ja cilvēks ir dziļi apvainojies, tad mehāniska teikumu „es viņam visu piedodu” un "es viņu atlaižu" atkārtošana, nenesīs gaidīto rezultātu. Darbojoties ar prātu un automātiski, aizvainojumu iespējams apspiest, padarīt apslēptu, tā izraisot vēl papildus agresiju, kura negribēti izlaužas visnegaidītākajā dzīves brīdī.

Mainot zemapziņas saturu, jāatceras, ka prātu ar prātu nevar izārstēt. Lai piedzīvotu dziļas izmaiņas zemapziņā un dzīvē, nepieciešama sirds klātbūtne, apziņas paplašināšanās un mīlestības plūsmas atraisīšanās cilvēka apziņā, energolaukā un fiziskajā ķermenī. Lai palīdzētu tam notikt, jogas prakse ar dažādām tehnikām vispirms palīdz atvērties sirds enerģētiskajam centram.

Vēl relaksācija ir laiks, kurš pakāpeniski mazina cilvēka psihes kontroles un aizsardzības mehānismus, noārda vēlmi cīnīties un konkurēt, šķīdina ego visvarenības izjūtu, izpleš apziņu un palīdz nonākt padziļinātā kontaktā ar sevi kā ķermeniski, tā arī pieredzēt sevi kā visu caurstrāvojošu gaismu – ārpus ķermeņa un ego.

Atbrīvojoties no kontrolēšanas vēlmes, cilvēks sevi psihiski un fiziski dziedina un arvien jūtamāk iemanto ļaušanās spēju ikdienas notikumos. Nepretošanās notikumiem un dziļas paļāvības piedzīvošana bieži vien izrādās izdziedināšanās lielais noslēpums.

Cilvēki, kuri ikdienā praktizē lūgšanas un sarunas ar Dievu, tām īpaši dziļi var nodoties tieši relaksācijas laikā. Līdz prāts iegūst pilnīgu mieru un pakļaujas, "izšķīst" zem tīrās informācijas. Un atpūšas pats sevī.

Dažkārt relaksācija izraisa dvēseles ceļošanu laikā un telpā. Tā notiek negaidīti, pavisam dabiski un tad, kad cilvēks tai pats ir sagatavojies. Apzināta šādu procesu stimulēšana un vadīšana no malas var nesakrist ar to, kam cilvēks ir patiesi nobriedis un kas viņam patiesībā ir nepieciešams.

Jebkura informācija, kura relaksācijas laikā ienāk cilvēka zemapziņā, tur noenkurojas īpaši noturīgi.

Spēju nokļūt dziļajā relaksācijā apgūst un nepieciešamības gadījumā „trenē”, dažkārt pat gadiem ilgi. Cilvēkiem, kuru dzīves uztvere ir izteikti loģiska un strukturēta, kā arī cilvēkiem ar spēcīgu kontrolēšanas vēlmi spēja dziļi atslābt veidojas lēnāk. Taču tā ir sasniedzama, un tās dziedinošais spēks ir pieejams jebkuram cītīgam praktizētājam.

Praktizējot relaksāciju regulāri, cilvēks piedzīvo to, kā spēja ļauties un atlaist ienāk viņa ikdienas dzīvē. Tie ir spārnojoši apziņas izplešanās brīži. Tā vietā, lai kādā dzīves situācijā atkal noskaidrotu – kurš, ko, kad un kāpēc dara vai nedara (tā graujot savu psihisko, fizisko un enerģētisko līdzsvaru), it kā pati no sevis piesakās un atnāk iespēja vienkārši pieņemt notiekošo. Spēja būt labsajūtā un rūpēties par savu ceļu, atstājot citu cilvēku dzīves viņu ziņā un paļauties uz to, ka citas dvēseles arī bez iejaukšanās no ārpuses zina, kādēļ viņas šeit atrodas un kas viņām šeit vislabāk darāms.

Cik ilgi nepieciešams atrasties dziļajā relaksācijā?

Zinātniskie pētījumi rāda, ka smadzeņu aktivitāte - prāts "padodas un atkāpjas", tikai sākot ar 12. - 14. relaksācijas minūti. Tādēļ, lai relaksācija spētu iet dziļumā un labumā, tās kopējam laikam vajadzētu sasniegt vismaz 20 minūtes.

Ar kādām tehnikām iespējams ieiet dziļajā relaksācijā?

Atslābums, siltums, smagums, sazemēšanās, vieglums, izplešanās, izkušana, labsajūtas vairošana, ķermeņa "skanēšana", elpas vadīšana, gaismas caurvadīšana, progresīvā muskuļu relaksācija – muskuļu sasprindzināšana (5 sekundes) un tam sekojošais atslābums un vēl un vēl.....

Vai relaksācijā ir labi gulēt?

Dziļā relaksācija nav paredzēta dziļam miegam, bet gan starpstāvoklim starp nomodu un miegu un stāvoklim, kurš ir "ātrajā miega fāzē" - ir dzirdams apkārt notiekošais, bet ir sajūta, ka esmu kaut kur pavisam projām. Tieši šis stāvoklis izrādās dziļi dziedinošs.

Ko darīt, ja blakus kāds skaļi krāc un tas traucē atslābt?

Tad ir mīļi jāpačubina savs blakusgulētājs :) Jogas grupā nodarbības noslēgumā visi guļ vienā lielā "gaismas gultā" un ar blakusgulētāju iespējams apieties tikpat mīļi, cik ar savu ikdienas gultas draugu :) Vai vienkārši - jogas draugu.

Raksta avots: http://tija-yoga.1s.lv/21-sakums/

Foto: Jim Campbell, http://www.omlightphotography.com/

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!