<< Visi raksti

Meditācijas pamati

0

0

Viktorija Vudhola @ 2015-11-03

Atrodiet laiku meditātcijai

Par meditācijai piemērotāko laiku tradicionāli tiek uzskatīts saullēkts un saulriets. Rīta agrumā prāts ir samērā mierīgs un diena, kas novērš uzmanību, vēl nav sākusies. Savukārt vakara meditācijā jūs noslēdzat dienu, sagatavojaties miegam. Neatkarīgi no tā. kuru dienas laiku izvēlaties, ir vērts to izveidot par ieradumu. Protams, ja neizdodas atvēlēt meditācijai konkrētu laiku, nododieties tai, kad vien varat. Karloss Fomeda pielīdzina meditāciju muskulim, kas ik dienu jātrenē, lai ar laiku kļūtu spēcīgāks.

Izlemiet meditācijas ilgumu

Pomeda stāsta, ka labāk nodarboties piecas minūtes nekā nevienu, tomēr, ja vēlaties gūt rezultātu, jāmeditē vismaz 20 minūtes. Meditācija, kas ilgst vairāk nekā 90 minūtes (ja vien jūs neesat nodevies vientuļnieka dzīvei) pasliktina rezultātu. Ja sākotnēji 20 minūtes šķiet par ilgu, sāciet ar 10 minūtēm un ar katru nākamo reizi paildziniet praksi. Ar laiku iemācīsieties pārtraukt meditāciju pēc noteikta laika.

Ar pilnu vēderu labāk nemeditēt, jo ķermenis patērē enerģiju, lai pārstrādātu ēdienu, un šāda meditācija nesniegts gaidīto iedarbību.

Atrodiet vietu, kur meditēt

Vislabāk atvēlēt konkrētu vietu tikai meditācijai. Pomeda skaidro, ka prāts labāk darbojas vietā, ar kuru tam asociējas konkrētā darbība. Šī iemesla dēļ labāk nemeditēt gultā, jo tā var iesnausties. Ir nepieciešams būt atbrīvotam taču modram. Asociācijas pastprināsies , ja izvēlētā vieta patīkami smaržos un būs tīkami iekārtota , piemēram, papildināta ar gleznām, simboliem vai svecēm.

Izvēlēties pozu, kādā sēdēsiet

Pamatnozīme vārdam āsana (ko izmanto, lai vispārināti apzīmētu jogas pozas) ir sēdeklis. Pirmās āsanas bija sēdošās meditācijas pozas.

Patandžali “Jogas sutrās” uzsvērts, ka pozai jabūt stabilai un ērtai. Šim padomam ir 2000 gadu, tomēr tas ir aktuāls arī mūsdienās. Nežēlojiet uzmanību un laiku pozas un sēdvietas sagatavošanai, jo tas uzlabos meditāciju.

Meditācijas āsana var būt jebkura sēdus poza, kurā varat iztaisnot muguru. Ievērojiet, cik daudz modrāki esat, sēdēdami ar taisnu muguru, nevis ieslīguši krēslā. Lai sēdētu vai tupētu uz ceļiem un, to darot, justos ērti un atslābināti, varat brīvi izmantot paliktņus, segas un spilvenus.

Sēdus pozas

Sēdēšana sakrustotām kājām. Šajā pozā jāspēj pilnībā atslābināt gurnus. Ja vien jums nav ļoti atvērti gurni, novietojiet zem ceļiem spilvenus, sēdiet uz paliktņa vai spilvena malas (cik augstu nepieciešams, lai ceļi noslīgtu zemāk par gurniem) un novietojiet zem sevis salocītu segu, lai pēdas nespiežas grīdā.

Ja nepieciešams atbalstīt muguru pret sienu, pēdējās piecās minūtēs centieties atrauties no sienas, lai pamazām pierastu sēdēt bez atbalsta. Ja notirpst kājas, jogas praksē pievērsieties gurnus atverošām pozām.

Tupēšana. Sēdiet, novietojot ceļus katru savā pusē spilvenam, kas nolikts gareniski, vai apsēdieties uz vairākiem paliktņiem. Ērtākai sēdēšanai novietojiet zem ceļgaliem un pēdām segu. Sēdēšana uz krēsla. Senie jogi neizmantoja krēslus, jo viņiem to nebija, tomēr mūsdienās varat tos izmantot. Sēdiet ar taisnu muguru (centieties neatspiesties pret atzveltni), un pēdām plakani pie grīdas (ja pēdas nesniedzas līdz grīdai, novietojiet zem tām paliktņus vai grāmatas).

Atrodiet labāko iegurņa pozu

Ja meditācijas laikā nogurst mugura, visticamāk, vainojams balsts — iegurnis. Mēģiniet izliekt astes kaulu un vērojiet mugurkaula kustības, lai to līdzsvarotu. Izmēģiniet dažādus iegurņa leņķus, lai noskaidrotu, kādā pozā mugura ir vistaisnākā.

Plecu un plaukstu stāvoklis

Sakņupšana rada plecos sasprindzinājumu, tāpēc pārliecinieties, ka pleci ir taisni un lāpstiņas vērstas atpakaļ, bet atbrīvotas, krūškurvis un kakls brīvs. Izmēģiniet dažādas pozas, lai izvēlētos ērtāko plaukstu novietojumu, piemēram:

- plaukstas uz ceļiem (uzraugiet, lai šādi nesakņūp pleci) vai augšstilbiem;

- plaukstas vērstas augšup un, ja vēlaties, rādītājpirksts piespiests īkšķim (čin mudra, sk. attēlu), kas ir apziņas žests;

- plaukstas klēpī viena uz otras, plaukstu virspuse uz augšu.

Atrodiet ērtāko galvas stāvokli

Pārliecinieties, ka galva nav nedz atliekta, nedz noliekta. Tai jābūt tieši virs mugurkaula, kur tā šķitīs vieglāka.

Izjūtiet un atslābiniet ķermeni Uzņemiet laiku. Aizvērtām acīm domās virzieties cauri ķermenim, sākot no pēdām. Apzināti ar elpu atslābiniet katru ķermeņa daļu. Virzot prāta aci uz pēdām, iekšēji sakiet: “Manas pēdas ir atslābinātas.” Turpiniet virzīties augšup uz apakšstilbiem un tālāk, līdz esat šādi pievērsušies visām ķermeņa daļām, tostarp vēderam, sejai un galvasvirsai.

Šajā procesā varat veikt nelielas pozas izmaiņas, bet nezaudējiet koncentrēšanos.

Koncentrējieties uz elpošanu

Vispirms minūti vērojiet elpu, to neietekmējot.

Tad padariet elpošanu vienmērīgu, lai ieelpa būtu vienā garumā ar izelpu. Elpas palēnināšana un saskaņošana tāpat iedarbojas arī uz prātu, liekot atmosties apziņas prāta aspektiem.

Nepārcentieties, ļaujiet elpai brīvi plūst. Elpa var būt dziļa vai sekla — tā kļūst sekla, kad esam ļoti atslābināti un nav vajadzīgs daudz skābekļa, lai apgādātu muskuļus.

Izvēlieties sev piemērotāko paņēmienu

Kad esat izjutuši ķermeni un saskaņojuši elpošanu, varat vienkārši vērot elpu vai izvēlēties meditācijas paņēmienu, kas vērš uzmanību iekšup.

Lūk, trīs ieteikumi, izvēlieties sev atbilstošāko.

1. Elpas skaitīšana. Šis ir viens no senākajiem paņēmieniem. Skaitiet elpu, piemēram: “Ieelpa, divi trīs, četri, pieci, seši. Izelpa, divi, trīs, četri, pieci, seši.” Vairums cilvēku skaita elpu līdz seši.

2. Mantra. Iekšēja sanskrita mantras atkārtošana dod prātam nodarbošanos. Būtiski, ka mantra ir skaņa vai skaņu kombinācija, nevis vārds ar nozīmi, tāpēc tā nerosina domas, bet gan nomierina prātu.

Ja meditācijas pasniedzējs nav piedāvājis konkrētu mantru, izmantojiet universālo mantru “Om". Atkārtojiet to iekšēji līdz ar ieelpu un izelpu tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu mieru un dziļāku apziņu.

Daži praktizētāji izmanto mala — 16, 27, 57 vai 108 pērlīšu virteni, lai skaitītu mantras reizes. Lielākā pērlīte norāda uz virtenes beigām un atgādina mums par mūsu pašu iekšējo skolotāju.

Varat izmantot arī atkārtotas “Om” skaņas ierakstu un klausīties, ļaujot skaņai virzīt jūsu uzmanību iekšup.

3. Vizualizācija. Saskatiet krūškurvja centrā, pie sirds, baltu gaismu un koncentrējieties uz to. Ja nespējat to vizualizēt, pievērsieties izjūtai, kādu šī gaisma rada.

Izmantojiet dažādus paņēmienus. Uzticieties praksei un ļaujiet tai sevi vadīt. Ja viens paņēmiens nešķiet piemērots, izmēģiniet to vēl dažas reizes — varbūt ir tikai nepieciešams pie tā pierast. Ja sākat ar vizualizāciju, bet atskāršat, ka prāts nevilšus pievēršas elpai, mainiet paņēmienu un sāciet koncentrēties uz elpošanu.

Iespējams, sajutīsiet, ka pēc dažām minūtēm paņēmiens sāk traucēt un prāts kļūst klusāks tieši bez tā. Tā ir pazīme, ka meditācija darbojas, jūs varat iztikt bez īpašiem paņēmieniem un vienkārši būt.

Meditācija ikdienā

Ja jums ir brīvs mirklis, tā vietā, lai pievērstos tālrunim, mēģiniet vērst uzmanību iekšup — apzinieties sevi, savu ķermeni, elpu. Ja saskaraties ar grūtībām vai nespējat saglabāt skaidru galvu, atvēliet mirkli, lai nomierinātu prātu, rastu brīvu telpu starp neskaitāmajām domām un atgrieztos pie sevis. Spēja notikumu vidū izjust, kas patiesībā esam, ļauj mums labāk saprast notiekošo. Jo vairāk ieguldīsim sevis izzināšanā, jo augstāks būs ieguvums arī ikdienas dzīvē.

 

Viktorija Vudhola

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!