<< Visi raksti

Jogas Vārdnīca (tiek papildināta)

0

1360

Yogi.lv @ 2014-02-27

A

abhjāsa (abhyāsa) pastāvīgas, neatlaidīgas studijas vai prakse
ahimsā (ahirhsā) nevardarbība, pirmā jama
ājurvēda (ayurveda) "zināšanas par dzīvi" sena indiešu veselības aprūpes sistēma
ākāša tatva {čkōša tattva) ētera elements
ānandamaija koša (ōnandamaya koša) Sevis Paša būtības jeb ātman svētlaimīgais ķermenis
annamaija koša (annamaya koša) fiziskais ķermenis, kas sastāv no kauliem un muskuļiem
aparigraha (aparīgraha) neiekārošana, piektā jama
āp tatva (āp tattva) ūdens elements
āsana (āsana) poza, aštānga jogas trešā ziedlapiņa
asteija (asteya) nezagšana, trešā jama
aštānga joga (āstānga yoga) astoņu ziedlapiņu joga jeb 8 soļi ceļā uz paŠrealizāciju, praktizējot jogu
ātman (ātman) Pats, Sevis Paša būtība

 

B, Č

bhakti joga (bhaktiyoga) mīlestības un pielūgsmes attīstības ceļš
Brahma (Brahma) Augstākā būtne, Radītājs
brahmačarja (brahmacarya) mērenība, ceturtā jama
budhi (buddhii saprāts, iekšēja sapratne
čakras (cakra) septiņi enerģijas centri mugurkaulā
cita (citta) apziņa, kas sastāv no prāta, iekšējas sapratnes un ego

 

D

daršanas (daršanas) seši hinduisma filozofijas atzari
dhāranā (dhōraņā) absolūta apziņas un uzmanības pievēršana vienam punktam va uzdevumam, aštānga jogas sestā ziedlapiņa
dhātu (dhōtu) septiņi elementi, no kā sastāv ķermenis
dhjāna (dhjāna) meditācija jeb nepārtraukta koncentrēšanās plūsma, aštānga jogas septītā ziedlapiņa
doša (doša) defekts, nepilnība
džāgrata (jāgrata) apziņas nomoda stāvoklis
džapa (japa) lūgšanas daudzkārtēja atkārtošana
džnāna joga (Jnānayoga) zināšanu, izziņas ceļš

 

G, H, Ī

guru (guru) skolotājs; tas, kurš nodod tālāk zināšanu sistēmu
māceklim, skolniekam
gurudžī (Guruji) cieņpilna uzruna, ar ko vēršas pie skolotāja, guru
hatha joga (hatha yoga) stingrības un apņēmīgas disciplīnas joga
Hathajoga Pradīpikā (Hathayoga Pradipikā) zinātnisks apcerējums par jogu, ko sarakstījis viedais Svatmarama 12. gadsimtā
himsā (himsā) vardarbība
Īšvara prānidhāna (Īšvara prāņīdhāna) Dieva pielūgsme piektā nijama

 

J

jama (yama) sociālā discipfīna; ētikas baušļi ikdienas dzīvei, ačtānsa jogas pirmā ziedlapiņa
joga (yoga) apzinās kontrolēšana
jogačaja (Yogāchōrya) jogas meistars un skolotājs
jogasadhanā (yogasādhana) jogas prakse
Jogas sūtras (Yoga sūtras) 196 aforismu krājums, par kuru autoru uzskata Patandžalī
jogašālā (yogašālā) vieta, kur tiek mācīta joga

 

K, L

kārana šarira (kāraņa šarīra) cēloniskais ķermenis {viens no trim ķermeņa slāņiem)
karma (karma) darbība
karmas joga (karmayoga) darbības attīstības ceļš
kognitiva darbība (cognitive action) darbība, kurā izmanto novērošanas procesā iegūtas zināšanas
konatīva darbība (conative action) ārēja jeb fiziska darbība - tāda, kas attiecas uz ārējo jeb anatomisko ķermenī
kumbhaka (kumbhaka) elpas aizture
kundalinī (kundalini) koncentrēta enerģija, kas guļ. saritinājusies kā čūska
laija (laya) refleksija, dziļas pārdomas
laija joga (laya yoga) mīlestības joga, kurā praktizētājs saplūst ar dievināto un pielūgto objektu

 

M, N

madhjama nādī (madhyama nādi) muguras smadzenes un centrālā nervu sistēma
manomaija koša (manomaya koša) psiholoģiskais ķermenis, kas sastāv no prāta un sajūtām mantras joga (manna yoga) ar apziņu un uzmanību skaitītu lūgšanu (mantru) joga
merudanda (merudanda) mugurkauls
nijama (niyama) individuālā disciplīna, aštānga jogas otrā ziedlapiņa

 

P

pančakoša (pancakoša) pieci ķermeņa apvalki -annamaija koša, prānamaija koša, manomaija koša, vidžnānamaija koša un ānandamaija koša
Patandžali (Patanjali) "Jogas sūtru" un zinātnisku traktātu par gramatiku un medicīnu autors, jogas aizšifrētājs
pradžnā (prajnā) apzina, vērība prakriti (prakŗti) daba prāna (prāna) enerģijā
prānājāma (prāņāyāma) elpošanas kontrolēšana, aštānga jogas ceturtā ziedlapiņa
prānamaija koša (prānamaya koša) fizioloģiskais ķermenis, kas sastāv no dzīvībai svarīgajiem
orgāniem
prānšakti (prānšakti) dzīvības enerģija jeb bioenerģija (vēl saukta par dživašakti -jīvašakti)
pratjāhāra (pratyāhāra) sajūtu kontrole ar prātu, aštānga Jogas piektā ziedlapiņa
prithvi tatva (prthvi tattva) zemes elements
pūraka (pūraka) ieelpa

 

R, S
radža joga (rājayoga) karaliskais jogas ceļš rādžasisks (rājasic) aktīvs, kaislīgs; radžas (rajas) ir viena no gunām (guna) jeb aktīvā īpašība rečaka (recato) izelpa
sādhaka (sādhaka) jogas ce|a gājējs jeb garīgās patiesības meklētājs
sādhanā (sādhanā) prakse jeb garīgās patiesības meklējumi
samādhi (samādh!) stāvoklis, kurā ķermenis un maņas atpūšas, bet prāts un apziņa ir modri, aštānga jogas astotā un pēdējā ziedlapiņa
samatvam (somatvam) līdzsvars jeb balanss
Sāmkhjā (Sāmkhyā) viena no sešām daršanām, kas balstās uz duālismu
samskāra (samskāra) pagātnes nogulsnes prātā un garā
santoša (santosa) apmierinātība, otrā nijama
satja (satya) patiesība, taisnība, otrā jama
sātvisks (sāttvic) šķīsts, tīrs, apgaismots; satva (sattva) ir viena no gunām jeb tīrības un labuma īpašība
sthūla šarīra (sthūla šarīra) ārējais jeb raupjais ķermenis (viens no trim slāņiem)
sūkšma šarīra (sūksma šarīra) smalkais ķermenis (viens no trim slāņiem)
supta (supra) guļus stāvoklis
susupti (supti) apziņas miega stāvoklis
sūtra (Sūtra) aforisms
svādhjāja (svādhyaya) sevis, sava "es" izzināšana, ceturtā nijama
svapna (svapna) apziņas sapņu stāvoklis
šauča (Sauca) tīrība, pirmā nijama

 

T
tāmasisks (tōmasic) inerts vai neziņas pilns
tamas (tamas) ir viena no gunām jeb tumsas un neziņas īpašība
tapas (tapas) degsme, pašdisciplīna, askētisms un vienkāršība
tapasvini (tapasvini) sieviete, kura ilgu laiku nodarbojusies ar jogu un dzīvojusi askētismā
tedža tatva (teja tattva) uguns elements

 

U,V
upanišadas (Upanisads) daļa no vēdām (Vedas), kurās tiek apskatīta filozofija
vairāgja (vairāgya) tāds, kam nepiemīt pasaulīgās vēlmes
vāju tatva (vāyu tattva) gaisa elements
vēdas (Vedas) četri vissenākie un svētākie hinduisma rakstu krājumi
vēdisks (vedic) tāds, kas attiecas uz vēdām un uz laiku, kurā tās sarakstītas
vidjā (vidya) intelekts
vidinānamaija koša (vijnānamaya koša) intelektuālais mentālo spēju ķermenis
vikriti (vikrti) process, kurā matērija pieņem formu
vīnā (veenā) indiešu mūzikas stīgu instruments

papildinājums sekos...

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!