<< Visi raksti

Jogas attīstība

0

1502

Viktorija Vudhola, Džonatans Setins @ 2015-03-19

Ja Patandžali apgalvo, ka āsanas attiecas uz nekustīgu meditēšanu, kā tās kļuva par jogas daļu, ko pazīstam pašlaik?

Patandžali laikā cilvēka ķermenis nebija daļa no garīgajiem meklējumiem. Tas tika uzskatīts par pašos pamatos netīru, tāpēc tam vajadzēja pacelties pāri.  Patandžali norādīja, ka slims ķermenis neder rādža jogai (cilvēks, kuru nomoka sāpes, diezin vai domā par meditāciju), bet viņš arī neiedziļinājās tajā, kā būt veselam. Turpretī tantras filozofija, kas uzplauka ap 8.gs. m.ē., izvirzīja ķermeni garīgā ceļojuma centrā. Arī ķermeni, ne tikai prātu, varēja attīrīt, lai tas kļūtu par telpu, kurā aicināt apgaismību. Pomeda stāsta, ka tantra ir nepareizi uztverta kā filozofija, kas māca: „noder jebkas”, lai gan patiesībā tā mudina garīgajā attīstībā izmantot visu, kas mums pieejams.

Tantras skolotāji mums ir snieguši izsmeļošu ķermeņa karti, kurā atspoguļoti dzīves enerģijas (prānas) kanāli (nādi) un centri (čakras)m kuros šie kanāli sastopas. Tantras, (kas ietver sevī mantras, meditāciju, prānājāmu jeb elpošanu un īpašu ārstniecības augu lietošanu, kā arī iekšējās attīrīšanas paņēmienus jeb krijas) mērķis bija apziņas vairošana, lai sasniegtu dziļākos savas būtības slāņus. Koncentrētu enerģiju, ko sauc par kundalinī (tulkojumā ’saritinātā enerģija’) un kas atrodas pie mugurkaula pamatnes, varēja atmodināt un virzīt augšup uz trešās acs centru – punktu starp uzacīm (ādžna čakra), kas ir gudrības centrs. Šajā plūsmā kundalinī attīra ķermeni kā fiziski, tā arī garīgi un emocionāli, bet sasniedzot mērķi, apziņa paplašinās un viss tiek atklāts. Tantra burtiski ir līdzeklis (tra) paplašināšanai. (tan)

Tanstras piekritēji lika pamatu hatha jogai – sistēmai, no kuras fiziskās puses aizgūts vairums pozu, ko mūsdienās praktizējam. Joga Svatmarāma 15.gs.rakstos Hatha joga pradipika (Hatha joga gaisma) iekļautas pozas, ko pazīstat no savām jogas nodarbībām, piemēram gomukhāsana (govs sejas poza), šavāsana (nedzīvā poza), bandhas, kā arī prānājāma, piemēram, nādī šadhāna (attīrošā elpa). Tāpat iekļauti arī iekšējās attīrīšanās paņēmieni, piemēram, deguna tīrīšana (neti).

Hatha nozīmē ‘ar spēku’, liecinot,ka tas patiesi ir smags darbs, kundalinī nav iespējams pacelt bez piepūles. Hatha ir arī simboliska nozīme, kas aizgūta no sanskritu zilbēm ha ‘saule’ un tha ‘mēness’, simbolizējot pretstatu – pasīvā un aktīvā, sievišķās un vīrišķās enerģijas – savienošanās līdzsvarā.  Vesels ķermenis bija hatha jogas pamats.  Ja ķermenis bija brīvs no sārņiem un aizsprostojumiem, prāna varēja brīvi plūst. Pradipikā ir skaidri izklāstīts, ka hatha joga ir kāpnes uz meditāciju, kur pieejami augstākās apziņas stāvokļi. Patandžali jogas, tantra un hatha ir trīs galvenās filozofijas plūsmas, caur kurām jogas trad;icija ir nonākusi līdz mūsdienām.

Ir jāpiemin vēl kāda filozofijas sistēma – Advaita Vēdanta. Tā ir izveidojusies uz upanišadu pamata aptuveni vienlaikus ar tantru, bet izpelnījusies atzinību 19.gs.beigās kā viena no pirmajām jogas mācībām, kas izplatījusies Rietumos. Tā galvenokārt koncentrējas uz esamības vienotību, māca, ka mēs visi sastāvam no vienas enerģijas un esam daļa no vienas apziņas. Advaita nozīmē ‘nedalīts’, kas liecina, ka cilvēki un dievišķais nav nošķirti. Ikvienā no mums ir dievišķā dzirksts, tāpēc atbildes ir jāmeklē vienīgi sevī.

19.gs. Advaita Vēdantas popularizētājs bija jauns, izglītots hinduistu mūks Svami Vivekananda, kuru 1983.gadā uzaicināja uzstāties Pasaules reliģiju parlamentā Čikāgā. Kad viņš pabeidza savu vēstījumu par toleranci un iecietību starp reliģijām, četrtūkstoš ļaužu pūli pārņēma plašas ovācijas. Viņaprāt, reliģijai jābūt ’’harmoniskam līdzsvaram starp mīlestību, darbu, gudrību un koncentrēšanos...un to ļauj sasniegt vienotība jeb, kā mēs to dēvējam Indijā, joga’’. Līdz savai nāvei 1902.gadā 39 gadu vecumā viņš bija kļuvis par īpaši pieprasītu runasvīru, un tiek runāts, ka tieši viņš pamudināja amerikāņu naftas magnātu Džonu Rokfelleru pievērsties filantropijai.

Tas nenozīmē, ka joga ir reliģija – tā neliek mums ticēt mums nekam ārpus sevis -, tomēr tā var būt pilnvērtīga garīgā prakse. Upanišadās ir pausts revolucionārs uzskats, ka visaugstākais (Brahma), kā daļa esam mēs visi, var būt personīgais Dievs (īšvara). Šāds uzskats pausts arī Gītā un bhakti jogas tradīcijā. Joga nozīmē visu reliģiju pieņemšanu un saskaņu, bet pati nav uzskatāma par reliģiju.

Kamēr Vivekanānda Rietumos izplatīja jogas principus, piecus gadus vecs zēns Indijas pilsētas Maisori apguva jogas sūtras. Šrī Tirumalai Krišnamačarja (1888-1989) tika uzskatīts par 9.gs.joga pēcteci un 1916.g.devās mācīties pie viena no nedaudzajiem palikušajiem Tibetas jogas skolotājiem. 1924.gadā viņš atgriezās un sāka strādāt par skolotāju Sanskrita koledžā. Tur viņu ievēroja Maisori karalis, kurš aktīvi atbalstīja tradicionālo indiešu mākslu. Karalis uzaicināja Krišnamačarju izveidot jogas skolu pils sporta zālē uIn nodrošināja līdzekļus, lai pasniedzējs varētu ceļot ar jogas paraugdemonstrējumiem pa visu Indiju. Krišnamačarja izstrādāja uz āsanām balstītu jogas veidu – vinjasa jogu. Iepsējams, ka vinjasu ietekmēja citi sporta veidi, kas notika līdzas sporta zālē, piemēram, mākslas vingrošana un indiešu reslings. Vēlāk Krišnamačarja kļuva pazīstams kā prasmīgs dziednieks, kurš ārstēja ar jogas palīdzību.

Skolotājs nekad nav viesojies Rietumos, bet viņa slava ir jūtama visā pasaulē.  

Pastāv iespēja, ka jūs jogas skolotājs ir apguvis tehnisku, ko izstrādājis kāds no Krišnamačarjas mācekļiem – B.K.S.Ajengārs (terapeitiska pieeja), Šrī K.Patabhi Džoijs (mūsdienu āštanga jogas pamatlicējs) vai Krišnamačarja dēls T.K.V. Desikačars, kurš izstrādāja ārstniecisku pieeju jeb vinijogu, kas tiek pielāgota katram indivīdam. 20.gs.otrajā pusē, attīstoties starptautiskai ceļošanai, visi trīs Krišnamačarja mācekļi daudz ceļoja. Tāpat darbojās arī Krišnamačarjas pirmā mācekle sieviete, Krievijas emigrante Indra Devi. 1947.g.viņa aizveda jogu uz Holivudu, kur mācīja to Grētai Garbo, Glorijai Svensonei un Merilinai Monro, bet mūža laikā izveidoja vairākus jogas centrus Argentīnā.

Sri Krishnamacharya (1888-1989).

B.K.S.Ajengārs.

 Šrī K.Patabhi Džoijs (mūsdienu āštanga jogas pamatlicējs).

Indra Devi / Jevgēnija Petersona-Labunskaja.  Rietumu joga māte. Slavenais jogas guru Šrī Trimulai Krišnamačarja pieņēma viņu kā savu skolnieci tikai pēc tam, kad par viņu labu vārdu aizlika Maisori Maharadža. 1938.gadā viņa kļuva par pirm ārzemju sievieti starp jogiem. Viņa tika galā ar jebkuru izaicinājumu, kuru viņai radīja Krišnamačarja un bija tik veiksmīga, ka guru lūdza viņai kļūt par jogas skolotāju. 

Jogas izplatību Rietumos veicināja arī citi skolotāji. 1950.gadā Svami Višnudevananda sāka Sanfrancisko mācīt Šivananda jogu. Tagad šivananda jogas centri darbojās visā pasaulē. Mahāriši Maheš Jogi, kurš vislabāk pazīstams kā grupas The Beatles guru un Kalifornijas veselības eksperta Dīpaka Čopras skolotājs, izveido transcendentālo meditāciju, paņēmienu prāta nomierināšanai, savukārt Jogi Badžans, kurš darbojas arī Indijas valdībā, 1969.gadā ar kundalinī mācību ieradās Kalifornijā. Viņš vērsās pret jauniešu narkotisko vielu atkarību, piedāvādams atšķirīgu, iekšējo eiforiju ar jogas palīdzību. Šī jogas veida atbalstītāji apgalvo, ka tas patiešām palīdz cīņā ar atkarību.

Avots: Joga Ikvienam., Foto: pinterest.

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!