<< Visi raksti

Dzīvā Tantras zinātne, 1.daļa

0

1822

Pandits Radžmani Tigunaits @ 2014-03-14

Tantra ir sena, taču dinamiska garīgā zinātne. Tā ir unikāla ar to, ka ņem vērā  personību pilnībā. Citas garīgas tradīcijas parasti māca, ka vēlme pēc pasaulīgās baudas un garīgie centieni ir savstarpēji izslēdzoši, radot nebeidzamu iekšējo cīņu. Lai arī cilvēki tiecās pēc garīgām vērtībām, tiem piemīt dabīga vēlme apmierināt savas pasaulīgās vajadzības. Nespējot savienot šīs divas lietas, tie kļūst par upuri vainas apziņai un sevis nosodīšanai, vai arī kļūst liekulīgi. Reizēm visas šīs lietas attīstās vienlaicīgi. Tantriskā pieeja dzīvei ir izvairīties no šīm lamatām. Literārā nozīme vārdam “tantra” ir paplašināt, izplatīt un kā apgalvo tantras cienītāji, dzīves audums, var dot patiesu un ilgstošu piepildījumu tikai tad, ja visi musturi ir ieausti, balstoties uz mātes dabas radītiem paraugiem. Kad mēs piedzimstam, dzīve dabīgi veidojas, balstoties uz šiem paraugiem. Taču, mums augot, mūsu neziņa, kaisle, pieķeršanās, bailes, maldīgi uzskati par sevi un citiem izjauc šo musturu un noārda to, izjaucot galveno rakstu un izkropļojot dzīves audumu.

Tantras sadhana (garīgā prakse) pārada šo audumu, atjaunojot oriģinālo rakstu. Neviens cits ceļš nav tik sistemātisks un visaptverošs. Šī dziļā zinātne un tādas prakses kā hatha joga, pranajāma, mudras, rituāli, kundalini joga, nada joga, mantras, jantras, mandalas, dievību vizualizācija, alķīmija, Ajūrvēda, astroloģija un simtiem dažādas ezotēriskas prakses laicīgās un garīgās labklājības veicināšanai, lieliski saplūst kopā tantriskā mācībā.

Jau sen tantriskie meistari atklāja, ka, lai būtu veiksmīgs ārēji vai iekšēji, mums vispirms ir jāatmodina mūsu apslēptais spēks, īpaši tiem, kuri ir spēcīgi un apveltīti ar lielu izturību, mērķa sasniegšanai. Veiksmes atslēga ir šakti – dvēseles spēks, dievišķā spēka jauda mūsos. Lai arī ikvienam indivīdam piemīt bezgalīga  un nevaldāma šakti enerģija, lielākoties tā ir pasīva.  Tiem, kuriem, šakti, lielākoties,  ir neatmodusies, nespēj būt veiksmīgi un izgaršot pasaulīgās baudas. Līdzīgi, bez šakti mēs nevaram ne sasniegt garīgo atbrīvošanos, ne izbaudīt to. Tāpēc tantras sadhana ir šakti sadhana. Pamodināt šakti un izmantot to ir tantras galvenais mērķis.

Diemžēl liela daļa tantras entuziastu gan rietumos, gan austrumos, kļūdaini identificē tantru kā seksa jogu, melno maģiju, burvestību, ar kuras palīdzību ietekmēt un manipulēt ar citu prātiem. Tas, daļēji ir pateicoties faktam, ka tantra ir gan garīgais ceļš, gan zinātne. Kā garīgais ceļš tantra uzsver mūsu prāta un sirds attīrīšanu, un garīgās gaismas piepildītu dzīves filosofijas radīšanu. Kā zinātne tā eksperimentē ar tehnikām, kuru efektivitāte ir atkarīga no precīzas mantru un jantru lietošanas, rituāla specifisku materiālu izmantošanas, un vienotas tantrisko mudru un mentālo uzdevumu performances.

Runājot laicīgo cilvēku valodā, šādas prakses var tikt mācītas kā tantriskas formulas. Tās sniegs rezultātu, ja tiks pienācīgi pielietotas, neatkarīgi no praktizētāja īpašībām, garīgās izpratnes vai motivācijas. Ja šo zinātnisko tantras aspektu pielieto šarlatāni, tā tiek ļaunprātīgi izmantota, automātiski radot tantrai sliktu slavu. Par laimi, joprojām pastāv autentiski skolotāji un autentiski svētie raksti, kuri palīdz izskaust izkropļotus un nepareizus priekšstatus par tantru, lai mēs iegūtu labāku izpratni par šo cēlo ceļu.

Tantras Mistērija

Mani meklējumi sākās, kad es kā bērns dzirdēju stāstu par tantrisku fenomenu, kas notika mūsu ciematā. Mans tēvs un viņa senči bija radža purohitas, Ziemeļu Indijas štata Amargarh karaliskās ģimenes garīgie padomdevēji. Paaudžu paaudzēs pili apmeklēja tantriskie pielūdzēji, kuri bija kaislīgi Šakti pielūdzēji un sekotāji. Tajā laikā, kad piedzimu es, pili aizstāvēja un atbalstīja  24 panditas un tantriķi, kurus vadīja mans tēvs. Tajā dienā, kad pili apmeklēja svētais no Kabiras, vecākais princis un viņa pielūdzēji kļuva par svētā sekotājiem. Šī svētā vīra ietekmē, grupā attīstījās naids un niknums pret tantriķiem un viņu praksēm. Pēc kāda laika, viņu uzmanības centrā nonāca augsti attīstīts tantras praktiķis, kurš pielūdza Dievišķo Māti greznā Šakti templī. Viņa prakse bija tīra un tantriska un centrēta uz vīna, gaļas, zivs (un iespējams arī seksa piedāvāšanu, lai gan mans tēvs to nekad nepieminēja). Centīgā grupa, kas pulcējās ap vecāko princi, to nežēlīgi kritizēja. Tie teica: “Viņš rada netīru, aptraipītu vidi šajā pilī. Kā gan kāds var attaisnot šī orģijas un uzdot tās par garīgām praksēm? Tas ir absurds. Mums ir jāinformē karalis!”

Beigās tantriķis tika izsaukts uz tiesu, paskaidrot savu rīcību. Viņš teica: Es nedzeru vīnu, bet pielūdzu dievišķo māti ar Bindu, tā kā to māca mani skolotāji un svētie raksti. Ar mērķi noniecināt, kāds jautāja: “Tad kāpēc tu aizslēdz tempļa durvis brīdī, kad tu veic tā saucamo pielūgšanu?” “Balstoties uz tradīciju, prakse, kuru es veicu, ir jātur slepenībā”, atbildēja tantriķis, “tikai tie, kas saņēmuši iniciāciju, var piedalīties šajā pielūgšanā. Veicot parastas lūgšanas, tempļa durvis ir atvērtas ikvienam.”

Karalis šo skaidrojumu pieņēma un pratināšanu pārtrauca, taču ar to viss nebeidzās. Prinča sekotāji turpināja novērot tantriķi, viņi zināja precīzi, kad un no kurienes viņš iegūst vīnu un kā viņš to ienes templī. Viņi tāpat zināja precīzu laiku, kad viņš uzsāk šo rituālu ar vīnu un citām sastāvdaļām, kuras Hindu ticībā tiek uzskatītas par netīrām un tādēļ aizliegtas.  Bruņojušies ar šo informāciju, kādā naktī princis un viņa sekotāji ieradās  templī, kad tajā tika veikts šis rituāls ,un pieprasīja, lai tiem atļauj ienākt un piedalīties.  Iztraucēts rituāla vidū, tantriķis lūdzās piedošanu par prakses pabeigšanu, nepiedienīgā veidā piebilstot: “Māt, esmu tavs bērns. Lūdzu, dari kā vēlies!” Viņš atvēra durvis, un grupa nekavējoties ielauzās templī. Vīna vietā viņi atrada pienu, gaļas un zivs vietā bija dārzeņi un augļi. Dusmīgi un vīlušies tie pameta telpu, bet tantriķis sāka domāt: “Dievišķā māte mani pasargāja. Kas tik labs ir šajā vietā, ka viņai jāuzņemas šīs nevajadzīgās rūpes?”

Nākamajā rītā šis praktiķis un citi garīgie panditas pārstāja pildīt garīgās un reliģiskās prakses karaliskās ģimenes labā. Tie, kuri palika, kļuva vienaldzīgi. Neilgi pēc tam sekoja dažādu traģēdiju virkne, fatāli negadījumi, un slimības piemeklēja karalisko ģimeni, un to vidū izcēlās strīdi. Pāris gadu laikā visa ģimenes bagātība mistikā veidā bija pazudusi un pils sabruka. Pāri palikušajās drupās mitinājās vien čūskas un žurkas, kuras uzmanīja baloži.

Kad notika šis incidents, es vēl nebiju dzimis, bet es spilgti atceros pils drausmīgo stāvokli un atlikušo karaliskās ģimenes locekļu nožēlojamo stāvokli. Mani tik ļoti saintriģēja šis stāsts, ka es vairākas reizes jautāju savam tēvam: “Kas ir tantra un kas padara tantras praktiķus tik ietekmīgus?” Biežāk atbildes vienkārši nebija, taču reizēm viņš atbildēja ļoti īsi. “Tantra ir Dievišķās mātes pielūgsme.  Tantriķi ir viņas svētie bērni. Viss, kas viņiem ir, ir Dievišķās Mātes vēlība. ”

Šī atbilde mani neapmierināja, un es turpināju pētīt dziļāk tantras mistēriju.

 

Autors: Pandits Radžmani Tigunaits

No angļu valodas tulkojusi Kristīne Somere

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!