<< Visi raksti

Joga ķermenim un prātam

0

1494

Kristīne Somere @ Yogi.lv @ 2014-02-10

Zināms, ka jogas dzimtene ir Indija, Tibetā šīs zināšanas ieplūda divos atšķirīgos veidos. Fiziskie vingrinājumus, kurus mēs šajā modernā laikmetā saucam par jogu, pirmo reizi Tibetā mācīja slavenais Indijas meistars Naropa (1016-1110), tie ir daļa no senas tradīcijas, kuru šodien pazīst kā 6 Naropas jogas. Instrukcijas par garīgām jogas metodēm, kā piemēram Tong -Len, kas tulkojumā nozīmē „ņemt un dot” iekļauj sevī speciālus elpošanas vingrinājumus, kuru laikā meditējam par citiem cilvēkiem ne tikai jogas vingrinājumu laikā, bet visas dienas garumā. Šīs mācības tika mācītas jau Budas laikos, vairāk kā pirms 2 gadsimtiem un tikušas nodotas tālāk mutvārdu ceļā. Šīs zināšanas saviem skolniekiem nodeva skolotāji. Tibetā šīs mācības apkopoja un sāka mācīt lieliskais meistars Atiša (982-1052). Jau daudz vēlāk (1357-1419) Dže Tsong Khapa šīs zināšanas gan fizisko, gan garīgo pusi apvienoja darbā „Grāmata par trim pārliecībām”.

 

Tibetas jogas 5 līmeņi

Iedomājies savu ķermeni kā sīpolu. Ārpusē ir visas tās daļas, kuras mēs varam redzēt: rokas, kājas, vēders utt. Kad mēs nodarbojamies ar jogu, tieši šis, ārējais jeb pirmais līmenis, ir tas, par kuru mēs visbiežāk domājam. Nākamā, otrā kārta ir tieši zem ārējās. Šis līmenis ir veidots no visām lietām, kas sniedz mūsu ārējam ķermenim enerģiju, lai tas būtu vesels un stiprs. Viens svarīgs aspekts, protams, ir tas, ko mēs ēdam, taču jāatceras, ka ir arī citas lietas, kas uztur mūsu fizisko ķermeni, tādas kā ticība, cerība, kā arī miegs un atpūtas brīži, kad mēs varam pabūt ar sevi citu netraucēti. Taču vissvarīgākā mūsu ķermeni uzturošā barības viela ir mūsu elpošana, kas ir otrais līmenis. Mēs varam iztikt vairākas dienas bez ēdiena un pat bez dzeramā ūdens, taču mums ik brīdi ir nepieciešams kārtīgs malks gaisa. Mūsu ķermenis sastāv no miljoniem šūniņu, un katra no tām ik mirkli barojas ar svaigu skābekli, pateicoties mūsu plaušu un asinsvadu brīnumainajai darbībai. Ja mūsu elpošana ir stabila un dziļa, tas mūs automātiski uzlādē jeb pabaro, un mēs esam veseli. Tieši tāpēc jebkura jogas sistēma uzsver elpošanas nozīmi katrā jogas asanā.
Kad esam nomizojuši otro kārtu – elpošanu, tiekam klāt trešajai kārtai –tam, kas liek mūsu elpai kustēties. Tas ir mūsu iekšējais vējš. Mūsu iekšējie kanāli, kas atrodas mūsu ķermenī, mūsu nervu un asinsvadu tīklā, pat mūsu kaulos. Viss mūsu ķermenis, iekšā un ārā ir šo iekšējo smalko kanālu atspulgs. Ja mūsu iekšējie kanāli muguras daļā kādu iemeslu dēļ samezglojas, tad arī mēs jūtam sāpes fiziskā līmenī šajā rajonā. Tādēļ, ja mums sāp mugura, mums ir jāatbrīvojas no saspringuma trešajā līmenī. Tā kā pirmais un otrais līmenis ir atkarīgs no šī trešā līmeņa, tad elpošana un vispārējais veselības stāvoklis uzlabojas tiklīdz uzlabojas iekšējo kanālu stāvoklis. Šie pirmie trīs līmeņi strādā no ārpuses, ar jogas vingrinājumu palīdzību. Nākamie līmeņi strādā no iekšpuses.
Asinis plūst mūsu vēnu tīkla ietvaros un smalki elektriskie impulsi kustās cauri mūsu nervu sistēmas atzarojumam.

Kas ir tas, kas kustās pa mūsu iekšējiem kanāliem?

Tie ir mūsu iekšējie vēji. To dēvē par vēju, jo tāpat kā vējš, kas dzen uz priekšu buru laivu, tie ir nesaskatāmi ar acīm, taču ļoti spēcīgi. Tāpat tie ir cieši saistīti ar cita veida „vēju” un tā ir mūsu elpa, kad tā ieplūst un izplūst no mums. Domā par iekšējiem vējiem un savu elpu kā par ģitāras stīgu pāri. Ja tu noskaņo divas uz vienas un tās pašas nots, tad tu vari paraut tikai vienu un otra vibrēs pati no sevis. Tieši tāpat tava elpa seko iekšējiem vējiem. Ja iekšējie vēji ir mierīgi, tad arī elpa būs tāda. Bet kas liek mūsu iekšējiem vējiem plūst? Lai to saprastu, mums ir jānomizo nākamā kārta mūsu sīpolam un jānonāk pie 4. Līmeņa.
Ceturtais līmenis ir mūsu domas. Domas un mūsu iekšējie vēji ir vienmēr saistīti – tie kustās tandēmā, domas jāj uz vēja kā jātnieks uz zirga. Šīs saikne starp mūsu domām un iekšējiem vējiem mūsu kanālos ir šī brīnumainā robeža, kur mūsu prāts sastopas ar mūsu ķermeni.


Mēs varam pārliecināties par šo saikni, vienkārši atceroties kādu ļoti emocionālu situāciju no mūsu dzīves, vienalga vai tā bija ļoti pozitīva vai negatīva. Brīdī, kad mēs pārdzīvojam ļoti spēcīgas emocijas, mūsu domas pārstāj kustēties plūstoši, tās vienkārši izraisa jucekli. Un tieši tāpēc, ka domas jāj uz mūsu iekšējo vēju zirga, arī iekšējie vēji mūsu kanālos tiek ietekmēti. Tā it kā jātnieks pēkšņi sāk spert zirgam sānos un zirgs mežonīgi dodas jebkurā sev vien zināmā virzienā. Jātniekam vairs nav kontroles pār zirgu. Un šīs saiknes, starp iekšējiem vējiem un mūsu elpas, dēļ arī mūsu elpošana kļūst nemierīga un nekontrolējama. Mēs elpojam aizvien straujāk un straujāk.
Un pēkšņi šūniņas mūsu ķermenī vairs nesaņem skābekli pietiekamā daudzumā. Ja tas tā turpinās ilgstoši, tas var beigties ar sirdslēkmi, čūlām vai vieglākā gadījumā ar grumbām. Ķermenis mēģina tev pateikt, ka neesi gana labi par to rūpējies.
Viens spēcīgs negatīvās emocijas vilnis ceturtajā līmenī, iztraucē mūsu iekšējos vējus, kas ir atkarīgi no mūsu domām, tādējādi radot problēmas pirmajā līmenī, kas ir mūsu ķermenis. Problēmas ceturtajā līmenī atbalsojas pirmajā līmenī.
Ja mēs par to aizdomājamies, tad saprotam, ka šī vienotība var strādāt arī mūsu labā, mums ir tikai jāizmanto šī izdevība. Un tieši tam ir domāta joga. Mēs stiepjamies un strādājam ar savu fizisko ķermeni, mūsu elpa ir stabila, un mūsu prāts mierīgs. Tas ir kā noķert satrakojušos zirgu un nomierināt to. Tieši tāpēc jogai mūs ir jānomierina un jāuzmundrina.


Taču kā būtu ja mēs pamēģinātu pieiet tam visam no otras puses, no iekšpuses? Pieņemsim, ka mēs spētu izdomāt visbrīnišķīgākās domas, kas dziedina mūsu ķermeni. Tad mēs vienkārši varētu tikai sēdēt un domāt, mērķtiecīgi un ar nodomu. Tādējādi mēs nomierinātu savus iekšējos vējus, kas plūst pa mūsu kanāliem, tas atbalsotos nākamajā līmenī un mūsu elpa kļūtu mierīga un stabila. Mūsu šūniņām būtu pietiekami daudz skābekļa ik mirkli un mēs būtu veseli gan fiziski, gan garīgi. Un to visu mēs varam panākt tikai ar savām domām jeb meditāciju.


Kas notiek piektajā līmenī? Viss iepriekšminētais par to, ka, ja mēs domāsim mierīgākas domas, tad arī fiziski jutīsimies labāk ir ļoti labi, taču problēma ir tāda, ka mums, lielākoties, nav izvēles jeb teikšanas par šiem procesiem. Problēmas parādās mūsu dzīvēs ar dažādām situācijām un cilvēkiem mums apkārt, un tas traucē mums būt mierīgiem un nosvērtiem visu laiku. Viens risinājums situācijā, kad jūties noguris, noskumis vai nelaimīgs ir apsēsties uz sava jogas paklājiņa un izpildīt dažas asanas. Tu izsvīsti un efekts ir ne tikai fiziska līmenī, bet arī iekšējo vēju un domu līmenī. Tu jūties labāk un tas savukārt uzlabo tavu veselību.


Taču būtiskākais runājot par piekto līmeni ir saprast, ja iekšējie vēji virza mūsu elpu un mūsu domas virza iekšējos vējus, tad kas ir tas, kas virza mūsu domas? Kāpēc ir tā, ka konkrētas lietas var likt mums justies laimīgam vai noskumušam? Un no kurienes visas šīs lietas nāk? Lai to saprastu mums, ir jāizprot cēloņu un seku likums.
Piemēram, trīs cilvēki apmeklēja vienu un to pašu jogas nodarbību, un katrs no tiem guva citu rezultātu. Viens devās mājās ar stīvu kaklu, otrs jūtās garlaikots un pilnīgi vienaldzīgu un nekad vairs neatgriežas, trešais dodas mājas enerģijas un apņēmības pilns
turpināt, saprotot, ka ir atradis veidu, kā palikt veselam un dzīvespriecīgam. Visi trīs apmeklēja vienu un to pašu jogas nodarbību, veica vienas un tās pašas asanas, kādēļ tad šāda atšķirība? Nodarbība bija viena, bet rezultāti trīs dažādi, kāpēc?
Senie skolotāji apgalvo, ka tas ir tādēļ, ka katram cilvēkam prātā ir dažādas sēklas. Kas ir šīs sēklas? Tās ir mazas sēklas mūsu prātos, kas nogatavojas brīdī, kad mēs kaut ko uzlūkojam, un krāsas, kādās mēs visu redzam, tā it kā mēs uzvilktu saulesbrilles ar sarkaniem stikliņiem un lūkojoties uz baltu papīru redzētu to rozā tonī. Papīrs pats par sevi nav ne rozā, ne sarkans, taču, pateicoties sēklām mūsu prātos, mēs to redzam attiecīgi vai no rozā vai citos toņos. Šīs sēklas nosaka to kā mēs uztveram pasauli attiecīgā brīdī, priecīgi vai agresīvi. Ja pozitīva sēkla nobriest, mēs uz situāciju lūkojamies labvēlīgi, ja negatīva, tad esam agresīvi noskaņoti un saskatām tikai to slikto it visā kas notiek. Situācija pati par sevi nav ne laba, ne slikta, tā vienkārši ir, taču tā mainās, izejot no mūsu prāta stāvokļa.


No kurienes šīs sēklas rodas? Kurš tās ir iesējis mūsu prātos? Atbilde ir vienkārša – ko sēsi, to pļausi jeb tu saņem to, ko dod. Daudzi sauc to par karmu.
Sēklas, kas nosaka, kā mēs redzam savu pasauli tiek iesētas mūsu prātos izejot no tā kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem. Iedomājies, ka tavs prāts ir video novērošanas kamera. Kad tu saki vai tikai padomā ko sliktu par kādu citu, tavs paša prāts to ieraksta. Atkarībā no tā, cik spēcīgas bija tavas emocijas tajā brīdī, sēkla ar noteiktu spēcīguma pakāpi tiek iedēstīta tavā prātā. Nedēļu vai varbūt mēnesi vēlāk tavs priekšnieks ienāk tavā kabinetā. Šī sēkla iedod tev briesmīgas saulesbrilles un ko tu redzi? Priekšnieks uz tevi kliedz. Ja tu būtu bijis laipns, nevis dusmīgs vai agresīvs pret kādu citu, tad šajā pašā situācijā cita sēkla uzdīgtu un, iespējams, tu saņemtu uzslavas no priekšnieka.
Atgriezīsimies pie trim cilvēkiem, kuri apmeklēja vienu un to pašu jogas nodarbību, bet ieguva dažādus rezultātus. Balstoties uz ideju, ka mēs saņemam to, ko dodam, pirmā persona devās mājās ar stīvu kaklu tāpēc, ka pamatlīmenī, piektajā, viņa paša prātā sēkla nobrieda un lika viņam piedzīvot šo jogas nodarbību tieši šādi. Un šo sēklu viņš iesēja ignorējot kolēģi darbā, kuram bija nepieciešams aspirīns galvassāpēm. Otra persona, kura nejuta neko ne pozitīvu, ne negatīvu, nebija radījusi nevienu spēcīgu sēklu. Un trešā persona, kura pirms nedēļas bija apciemojusi savu slimo draugu un parūpējusies par viņu, mājās devās pilnīgi apmierināta, enerģijas pilna, jo attiecīgi pozitīvā sēkla viņa prātā bija nobriedusi.


Šīs sēklas ir ļoti spēcīgas, tās var nobriest piektajā līmenī, un rezultāts var mūs sasniegt pirmajā līmenī, nosakot to, kā mēs jūtamies jogas nodarbībā. Vēl jo vairāk, tās ietekmē visu mūsu dzīvi.


Tādejādi mūsu nākotne ir kā tāfele, uz kuras nekas nav uzzīmēts. Mēs pat varam iedomāties, ka tas nekas atrodas mūsu sīpola pašā viducī, kad mēs nomizojam pēdējo kārtu. Tas vai joga sniegs mums labumu ir atkarīgs no mums pašiem.
Rezumējot, mums ir nepieciešamas jogas nodarbības, kas vienlaicīgi strādā uz visiem pieciem līmeņiem. Joga, kuras laikā mēs izvingrinām savu ķermeni, nomierinām savu elpu un liekam mūsu iekšējiem vējiem virzīties plūstoši, piepildām sevi ar pozitīvām domām un ļaujam mums radīt pozitīvās sēklas mūsu nākotnei.

Materiāla veidošanā izmantota- „The Tibetan Book of Yoga”, Geshe Michael Roach,USA

Foto no yogi.lv arhīva

Komentāri

Pievienot komentāru

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!