<< Visi raksti

Etno jogas skolotāja Kristīne Kutuzova

0

1989

Yogi.lv @ 2015-03-12

Studijas "Aura joga" izveidotāja 

Etno jogas pasniedzēja

  1. Cik ilgi nodarbojaties ar jogu un cik ilgi pasniedzat?

Mana pirmā saskarsme ar jogu bija caur grāmatu plauktiem, tikai pēc tam caur praksi. Acīmredzot tā bija zinātkāre, iespējams, neapzināta tiekšanās pēc informācijas, kaut kādu iekšēju nojausmu apstiprinājuma. Sākotnēji tie bija ļoti dažādi pieejamie avoti – gan vēdiskā filosofija, gan krāšņās Rērihu atmiņu grāmatas, gan biogrāfiskie teksti, pēc tam nonācu arī līdz pirmajiem soļiem praksē. Tas bija mazliet vairāk kā pirms 10 gadiem. Šo gadu laikā tas vienmēr bijis tāds nebeidzams dialogs pašam ar sevi. Atzīšos, kad mana pirmā skolotāja teica, ka ceļš būs garš un to, ko par sevi uzzināsim mums pat nav nojaušams, šķita, ka tie ir kādi skaisti, bet diez vai pamatoti vārdi, taču tikai desmit ar astīti gadus vēlāk saprotu, ka tikai nesen tās atklāsmes sākušas daudz maz strukturēties un ir izdevies gūt atbildes kaut uz daļu no jautājumiem. Patiesībā, ir izdevies iepazīties ar skaistāko no visiem – ar prāta miera stāvokli. Savu pirmo nodarbību novadīju pirms trīs gadiem, taču regulāri pasniegt sāku apmēram pirms pusgada.  

  1. Vai atceraties savu pirmo jogas nodarbību?

Jā, protams. Tā bija jogas skola Dipika un mana pirmā skolotāja – Natālija. Sajūtu ir grūti aprakstīt, bet varu to ļoti spilgti atsaukt atmiņā. Atceros, ka tās bija agrās rīta nodarbības – sešos vai septiņos no rīta un līdz VEF tiltam man bija jābrauc pāri visai pilsētai. Tas bija ļoti īpašs laiks.

  1. Kas jūs pamudināja sākt nodarboties ar jogu?

Pamudināja droši vien visparastākā interese kā vienmēr par kaut ko jaunu un nezināmu. Šķiet, ka svarīgāk ir, kas pamudināja turpināt, jo nav bijis tā, ka šīs attiecības pašam ar sevi ir bijušas tikai pozitīviem iespaidiem pilnas. Tas brīžiem ir bijis grūti atzīt, ka ne visas izpausmes ir tīkamas, ka paša ķermenī un paša iekšējā pasaulītē ir tik daudz nostūru, kuros jāielaiž spožāka gaisma un kuri jāatbrīvo no liekā. Jā, regulāra jogas prakse ir tā, kas man palīdzējusi tikt pāri ļoti grūtiem brīžiem un joprojām palīdz, taču arī nodarbībās stāstu, ka tai nav jābūt tikai jogas praksei tās fiziskajā izpratnē. Svarīgāk ir šīs līdzsvara sajūtas apziņa un saglabāšana pirms un pēc nodarbības, no pamošanās līdz aizmigšanas brīdim un pat miegā un uz to būtu jātiecas, bet līdzekļi/instrumenti, kā šo līdzsvaru panākt mums var atšķirties.

  1. Kā un kāpēc izvēlējāties tieši šo konkrēto jogas veidu?

Vēlos uzreiz uzsvērt, ka nodarbība, ar kuru vēlos iepazīstināt Jogas dienu laikā nav jogas veids. Tā ir īpaši veidota nodarbība, kuras saturs un uzbūve atnāca brīdī, kad pirmo reizi ienācu savā nodarbību zālē un uzdevu jautājumu – kas ir tas, ar ko es šobrīd varētu no visas sirds dalīties ar tiem, kuri pārkāps šīs zāles slieksni un apsēdīsies man pretim uz paklājiņa?

  1. Ar ko tas atšķiras no citiem jogas veidiem? Kas tajā ir īpašs  atšķirīgs?

Skaisti ir tie brīži, kad dzīvē beidzam raudzīties uz svešo un nezināmo kā kaut ko iekārojamu, vēlamu, interesantu un vēršam skatienu sevī iekšā – apzināmies savu izcelsmi, savas apkārtējās pasaules krāšņumu, izjūtam pateicību par spēku, ko saņemam no Latvijas mežiem, pakalniem, pļavām, no mūsu upēm, ezeriem, strautiem un jūras, no mūsu valodas, no dziesmām, no paaudzēs mantotām tradīcijām.

Ik nodarbību ieskandinām ar latviešu tautasdziesmām, sekojam līdzi saules kalendāram, meklējam atbalsi sirsniņā sajūtot spēka zīmes, mācāmies sevi aizsargāt ar tautas dziesmās ieslēpto kodu un, protams, savienojam šīs zināšanas ar fiziskiem vingrinājumiem ķermeņa labsajūtai, veselībai un izturībai. Reizi mēnesī tie ir tikai sadziedāšanās vakari, kad aicinām talkā kādu mūziķi un vairāku stundu garumā dziedam latviešu tautas dziesmas, pēc tam pārrunājam savas sajūtas, dalāmies iespaidos, novērojumos.

Pati nodarbības saturiskā daļa ikreiz atšķiras. Mums ir bijušas nodarbības, kad runājam par enerģētiskajiem centriem jeb čakrām, atrodam līdzības ar mūsu pašu spēka zīmju iedarbību uz šiem enerģijas centriem, piemēram, kad apskatījām pirmo čakru, pētījām Māras dievību, runājām par cilvēka un dabas attiecībām fiziskā un cēloniskā skatījumā, bet nodarbības praktiskā daļa bija vērsta uz hatha jogas āsanām, kas palīdz līdzsvarot tieši tās ķermeņa daļas, kuras saistītas ar muladhāru. Tādējādi nodarbībai ir tāds holistisks raksturs, kurš veidojies ļoti dabiski, atsaucoties uz cilvēku interesi, jautājumiem par to, vai un kā varam savienot jogas praksi un filosofiju ar mūsu kultūru. Katra nodarbība ir jaunas atklāsmes.

  1. Kam/ kādiem cilvēkiem šis jogas veids ir piemērots?

Uz šīm nodarbībām nāk bez ierobežojumiem. Patiesībā jaunākajam nodarbību dalībniekam ir pāris mēneši un viņš ar lielu interesi vēro, ko tētis dara un tad aizmieg tēta rokās brīdī, kad viņš dzied.

  1. Un kādiem, tieši pretēji – nepiemērots?

Fizisku kontrindikāciju nav. Šīs nodarbības piemērotība vai nepiemērotība balstīsies tikai uz katra cilvēka sajūtām un to, pieņemu – katram noteiktā brīdī nepieciešams kas cits un mums ir jāturpina meklēt, jāturpina staigāt ar to tukšo trauciņu un jāatrod tie avoti, kas šo trauciņu piepilda, protams, sniedzot pretim pateicību, mīlestību un dvēseles siltumu. Tas ir ļoti skaists mijiedarbības process.

  1. Kas Jūs iedvesmoja kļūt par jogas skolotāju?

Kādu brīdi vairākkārt pārlasīju šo jautājumu un turpināju sēdēt pie baltas lapas pirkstiem īsti neslīdot pār taustiņiem. Patiesībā iedvesma ir jāsajūt pirms katras nodarbības. Tā nav nekur jāmeklē, bet jāsajūt gan. Tāpat kā pirmā apmeklētā nodarbība, arī pirmā novadītā nodarbība bija kā ceļojums vēl nezināmā vietā. Tā ir tā grūti aprakstāmā sajūta – ļoti trausla un vienlaikus ļoti, ļoti spēcīga, kas liek pavisam citādāk ne tikai paraudzīties uz notiekošo, bet citādāk, iespējams, atbildīgāk, empātiskāk rīkoties dažādās situācijās. Šībrīža posms ir tāds, par kuru var teikt, ka it visas maņas ir kļuvušas jūtīgākas un tas izpaužas gan turpinot darbu ar sevi, gan sperot katru nākamo, jauno soli pasaulē, kurā pretim sēž cilvēki ar atvērtu sirdi, uzticoties tam, ko viņiem esi gatavs dot, ar ko dalīties.

  1. Kur apguvāt jogas skolotāja iemaņas?

Praktiskās iemaņas, kā minēju, sākās Dipikā, skolotāja prasmes apgūstot kā kundalini jogas pasniedzējai Daya jogas skolā, pirms tam dzīvojot Barselonā apmeklējot Hatha un Vinyasa jogas izglītības un apmācību seminārus. Mācos no katra skolotāja, kura nodarbības joprojām apmeklēju, jo process ir nebeidzams, tā ir nemitīga dalīšanās ar pieredzi un zināšanām.

  1. Kur Jūs kā jogas skolotāju var sastapt ikdienā?

 

Studijā Aura yoga, Pārdaugavā, Meža ielā 4a.

www.aura-yoga.org

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!