<< Visi raksti

Uztura joga

0

831

Omraam Mikhael Ivanhov @ 2016-11-03

Šobrīd cilvēki meklē veidu, kā atgūt līdzsvaru. Nodarbojas ar jogu, transcendantālo meditāciju, cenšas gūt mieru un mācās relaksēties. Nesaku, ka tas ir slikti, bet esmu uzgājis vienkāršāku un iedarbīgāku vingrinājumu: mācīties ēst.

Ja ēd vienalga kā, - troksnī, nervozā gaisotnē, steigā un diskusiju laikā, kāda jēga pēc tam meditēt vai nodarboties ar jogu? Jocīgi, vai ne? Vai tad tik grūti ir saprast, ka katru dienu divas vai trīs reizes mums ir iespēja nodoties īsam atelpas brīdim un dot laiku šūnām harmonizēties un koncentrēties? Ja lūdzu papūlēties ēst klusumā (ne tikai nesarunāties, bet arī netrokšņot ar galda piederumiem), ilgi košļāt katru kumosu, pa laikam dziļi ieelpojot, koncentrējoties uz ēdienu un pateicoties Dievam par šo bagātību, tad gribu paskaidrot, ka šie, šķietami ārēji nenozīmīgie uzdevumi, ir vērtīgākie, jo palīdz sevi kontrolēt. Pārvaldot sevi sīkās lietās, mācāmies kontrolēt sevi lielajās. Ja redzu, ka kāds ir nevērīgs mazās lietās, uzreiz saprotu ne vien to, kādā iekšējā nekārtībā cilvēks dzīvojis iepriekš, bet arī, kādā viņš dzīvos turpmāk. Viss ir saistīts.

Protams, maltītes laikā ir grūti klusēt un koncentrēties tikai uz ēdienu. Gadās arī, ka spējat savaldīt sevi ārēji, netrokšņot, nerunāt, taču iekšēji tas neizdodas. Var gadīties arī, ka esat mierīgs arī iekšēji, tomēr domas klīst kaut kur apkārt. Lūk, kāpēc saku, ka ēdiena uzņemšana ir joga, jo ēšana prasa uzmanību, koncentrēšanos un paškontroli.

Lai spētu koncentrēties uz ēšanu, ir jāradinās to darīt ikdienā. Tas ir viegli izdarāms, ja ikdienā neļaujaties negatīvām domām un jūtām. Jūs teiksiet: „Tad jau visa dzīve jāveltī tam, lai pareizi paēstu!” Jā un nē...

Visas problēmas nav iespējams atrisināt, ja protat ēst pareizi. Maltīti izvēlamies par izejas punktu; tas nenozīmē, ka nav nekā svarīgāka par to, un pārējo dienu var aizvadīt, kā ienāk prātā. Nepārprotiet mani. Uzmanīgam un modram jā-būt visu dienu, īpašu modrību saglabājot ēdienreizēs. Maltīte ir maģiska procedūra, pateicoties kurai ēdiens pārtop veselībā, spēkā, mīlestībā un svētībā. Pavērojiet: ja esat ēdis satraukts, dusmu pārņemts, sadumpojies, visa atlikusī dienas daļa paiet nervozi un trauksmaini. Ja būs jārisina sarežģīti jautājumi, svaru kausi vienmēr nosvērsies uz negatīvo. Tad mēģināsiet attaisnoties sakot: „Nu, ko var gribēt, vecīt? Es esmu tik nervozs!” Iedzersiet zāles, kas patiesībā neko daudz nepalīdzēs. Lai stabilizētu nervu sistēmu, mācieties pareizi ēst.

Kad esat pie maltītes galda, viss pārējais jāaizmirst, pat vissvarīgākās lietas, jo jāēd ir pareizi, ievērojot dievišķos likumus. Ja esat paēdis pareizi, arī viss pārējais sakārtosies. Pareiza ēšana palīdz iegūt laiku un ietaupīt spēkus. Problēmas nevar atrisināt viegli un ātri, ja esat nervozs un sasprindzis; jums neveicas, viss krīt laukā no rokām, jūs dusmojaties, neveikli izrunājaties, uzgrūžaties cilvēkiem, un vēlāk aizvadāt vairākas dienas, lai šīs kļūdas labotu.

Vairums cilvēku saredz tikai ikdienas lietas un rosīšanos, - tām viņi pievērš vislielāko nozīmi. Kā lai šiem cilvēkiem liek saprast, ka maltīte var būt iespēja attīstīt gribu, gudrību un mīlestību? Visi domā, ka gudrību iegūst mācoties vai skarbos pārbaudījumos un dzīves grūtībās (ja esat grūtībās, jūsos mostas īpašība, kas rosina rast veidu, kā no tām izkļūt). Un tad runā sirds. Ja jums ir sieva un bērni, tie jāaizsargā un viņiem jāpalīdz. Bet kāda nozīme ir sirdij maltītes laikā? Padomājiet! Spēks taču ir vajadzīgs sportošanas un fiziskas slodzes laikā! Nē, nē. Tie, kuri domā šādi, nav neko sapratuši.

Tieši maltītes laikā jāsāk rūpēties par galveno: jāattīsta intelekts, sirds gudrība un gribasspēks. Ne jau visi studē augstskolās, apmeklē bibliotēku, ne visiem ir sieva un bērni, un ne visi iet uz sporta zāli vingrot. Taču ēd visi.

Tāpēc, ja gribat attīstīt intelektu, jums ir iespēja to darīt. Sāksim ar galda piederumiem: ikreiz, kad sākat ar tiem darboties, centieties tos lietot uzmanīgi, negrūstot un skaļi neskandinot. Tas ir labs uzmanības treniņš. Ir redzēts, kā cilvēki mēdz grūstīt galda piederumus, nevērīgu kustību dēļ tie nokrīt no galda; tajā es saskatu trūkumus cilvēku intelektā. Varbūt viņi ir mācījušies labās skolās, ieguvuši diplomus, tomēr redzu, ka viņiem piemīt nepilnības. Bet ko dod diploms, ja cilvēks neprot novērtēt attālumu? Piemēram, ka vēlas pārvietot glāzi, bet neredz, kādā attālumā tā atrodas, aiz kāda cita priekšmeta vai tā priekšā, un tinkš, - glāze apgāžas! It kā sīkums, bet tas atspoguļo nepilnību, kas izpaužas arī lielākās lietās dzīvē. Neveiklība maltītes laikā norāda, ka arī dzīvē cilvēks dara daudz neveiklu darbību. Šiem cilvēkiem trūkst iekšējās uzmanības. Jau pie galda redzams, kā šādi cilvēki rīkojas svarīgās dzīves lietās; viņi runā un rīkojas neuzmanīgi, grūstot un bakstot citus, un pēc tam gadiem ilgi labo savas kļūdas un paši no tā cieš.

Lūk, ja ņemu no ledusskapja pudeli, pirms ar to kaut ko daru, es padomāju, ka pudele ir mitra. Ja es to nenoslaucīšu, tā var izslīdēt no rokām un saplēst šķīvi vai glāzi. Pudele jānoslauka, ja gribu to droši satvert un būt pārliecināts, ka tā neizslīdēs man no rokām. Tā ir ar katru lietu: pie galda un vispār dzīvē. Ja kāds priekšmets izslīd no jūsu redzesloka, no apziņas, jūs vairs neesat kungs un saimnieks pār to, un tas jums neklausa. Lai valdītu pār kādu lietu, tā vispirms jāpārvalda domās. Ja domas aizslīd, jūs nekad nebūsiet sev saimnieks.

Pirms sēžaties pie galda, palūkojieties, vai uz galda nekā netrūkst, lai pēc tam nav daudzkārt jāceļas augšā maltītes laikā un jāmeklē nazis, šķīvis, sāls... Tā ir lieta, ko nereti esmu pamanījis, kad mani uzaicina ciemos. Namamātei nākas celties vai divdesmit reižu, lai ietu meklēt kaut ko, ko ir aizmirsusi uzlikt uz galda. Ir taču zināms, kas ir vajadzīgs, jo ēdienreizes taču atkārtojas katru dienu. Bet nē! Par to nepadomā, un tā turpinās visu dzīvi. Visu laiku kaut ko aizmirst, un ir jāpārtrauc maltīte, lai atkal dotos meklēt to, kas kārtējo reizi ir aizmirsts. Vienmēr kaut kā pietrūkst. Tā ir zīme, ka arī citās dzīves jomās cilvēks ir tikpat neuzmanīgs un nevērīgs. Kā gan var cerēt dzīvē gūt panākumus?

Lai attīstītu sirdi, jums jāmācās netrokšņot un netraucēt citus, kuri vēlas būt mierīgi un vēlas koncentrēties. Daudzi domā: „Citi? Man nav nekādas daļas gar citiem. Ko viņi man var padarīt?” Lūk, kāpēc pasaule iet uz galu: mēs nedomājam par citiem. Cilvēki nespēj dzīvot kopā, jo cits citu neciena un nepievērš uzmanību.

Maltītes ieturēšana kopā ir brīnišķīga iespēja, lai attīstītu un paplašinātu savu apziņu.

Cilvēka evolūcijas pazīme ir apziņa, ka viņš pieder daudz lielākai kopienai, un uzmanās ne-traucēt tās harmoniju, domas, jūtas un iekšējo troksni. Jūs jautāsiet: „Kādu iekšējo troksni?” Katrs troksnis ir nesaskanu rezultāts. Troksnis,

ko radām iekšēji ar saviem kreņķiem, neapmierinātību, iztraucē garīgo gaisotni. Tas, kurš šo troksni rada, iespējams, pat nezina, ka tas ir slikti arī viņam pašam, un kādudien tas organismā izpaudīsies kā garīga vai fiziska kaite.

Uzņemot barību, domājiet, ka sūtāt sirdij mīlestību, jo tieši šajā brīdī tā atveras, lai sniegtu savu bagātību. Paraugieties uz ziediem: kad saule tos silda, tie atveras, un, kad saule pazūd, ziedi aizveras. Kā tad notiek ar ēdienu? Ja tas nav tīkams, tas jums neko nedos. Bet ēdiet ēdienu ar mīlestību, tas izdalīs aromātu un sniegs savas ēteriskās daļiņas. Esat radis ēst automātiski, bez mīlestības, vienkārši, lai aizpildītu tukšumu. Bet pamēģiniet ēst ar mīlestību, jūs redzēsiet, cik brīnišķīgi jutīsieties.

Zinu, ka daudziem ir velti kaut ko runāt par mīlestību. Viņi nezina, ko nozīmē sveicināt ar mīlestību, staigāt mīlestībā, raudzīties ar mīlestību, elpot ar mīlestību, strādāt ar mīlestību. Daudzi domā, ka mīlestība ir saistāma tikai ar gultu un otru cilvēku. Nē, bieži vien tā nemaz nav mīlestība. Ja cilvēki prastu pa īstam mīlēt, Debesis vienmēr būtu ar viņiem.

Maltīšu laikā jūs attīstāt intelektu, sirdi un arī gribu, jo pierodat kontrolēt savas kustības, padarāt tās rāmas un harmoniskas. Kustības un žesti pieder gribas jomai. Dienās, kad jūtaties nervozs, uzskatiet ēdienreizes par iespēju nomierināties, košļājiet ēdienu lēnām, kontrolējiet kustības, un pēc dažām minūtēm jau būsiet atguvis mieru. Cīņai ar nervozitāti ir pavisam vienkāršas metodes. Ja esat sācis strādāt vai runāt satrauktā noskaņojumā un neko nedarāt, lai to mazinātu, būsiet satraukts visu dienu, jūsu enerģijas nedarbosies, kā nākas, jo esat aizmirsis „aizgriezt krānu”. Uz mirkli apstājieties, pierimstiet, nerunājiet un nekustieties. Pēc tam sāciet darboties citā ritmā un citā virzienā.

Tieši maltīšu laikā jāsāk mācīties sevi kontrolēt un vadīt. Mācieties ēst, kontrolējot kustības, lai neradītu nekādu troksni. Zinu, tas ir grūti, gandrīz neiespējami, bet jums noteikti izdosies, un citi par to būs pārsteigti. Iespējams, viņi sacīs: „Tas nevar būt! Es neticu savām acīm! ” Es atbildēšu: „Tad ticiet savām ausīm!”

Ja būsiet ēdis klusumā un mierā, jūs šo mieru saglabāsiet visā dienas garumā. Pat ja kaut kur jāsteidzas, jums atliks vien uz sekundi apstāties, lai sajustu, ka miers arvien ir ar jums. Un tikai tāpēc, ka būsiet paēdis pareizi. Pretējā gadījumā visu, ko darīsiet, - atpūtīsieties, centīsieties mierīgi runāt, apņems trauksme un nemiers.

Kopš šī brīža ēšanas process jāuzskata par vienu no labākajiem jogas veidiem, kādi vien pastāv, lai gan tas nekur nav rakstīts. Visi pārējie jogas veidi: radža joga, karma joga, hatha joga, džnāna joga, krija joga, agni joga ir brīnišķīgas, bet rezultātus var gūt, gadiem ilgās pūlēs. Toties ar hrani jogu* (Hrana, bulgāru valodā nozīmē uzturs.), rezultāti ir ātri sasniedzami. Tas ir vienkāršākais un pieejamākais jogas veids; to praktizē visi bez izņēmuma, pagaidām pat neapzinoties, ka to dara. Šis arvien vēl neizprastais un neatzītais jogas veids ietver gan alķīmiju, gan maģiju.

Pat ja esat nokrauts ar darbiem, neaizbildinieties, ka tāpēc jums nav laika garīgām nodarbēm. Vismaz trīs reizes dienā jums ir laba iespēja vienoties ar Debesīm un To Kungu, jo trīs reizes dienā jūs esat spiests paēst. Visiem ir jāēd. Mums nav laika lūgšanām, lasīšanai, meditēšanai, taču esam spiesti veltīt vismaz dažas minūtes ēšanai. Kāpēc neizmantot šo brīdi, lai sevi audzinātu, vienotos ar Dievu un nosūtītu viņam pateicības un mīlestības vēsti domās?

Lai maltītes kļūst par iespēju darīt šo tik nepieciešamo garīgo darbu! Daudzi uzskata sevi par pareiziem, jo ievēro sabiedrības likumus: viņi nevienam nedara ļaunu, apzinīgi pilda savu pienākumu darbā un ģimenē. Taču dievišķā pasaule viņiem ir slēgta. Viņi nejūt prieku, laimi un pilnību, ko dāvā dievišķa dzīve. Viņi jūtas pilnīgi, bet kas gan tā ir par pilnību? Interesanta pilnība, kur nav laika atvēlēt vietu dvēselei un garam!

Protams, jāstrādā, lai sevi uzturētu un nekļūtu citiem par nastu, tomēr vajag rast dažas minūtes, lai pabarotu dvēseli un garu. Esam atnākuši uz zemi izpildīt uzdevumu, taču daudzi to piemirst un domā vienīgi par savu sociālo izdošanos un uzskata sevi gandrīz par paraugu. Bet kāds gan ir šis paraugs? No viņa neizstaro gaisma, viņš nevelta nevienu mirkli dienā garīgām lietām un savai attīstībai.

Uz zemes jūs esat īsu mirkli. Kad aiziesiet, līdzi nepaņemsiet ne mašīnu, ne māju. Viss paliks te, bet jūs aiziesiet ar to, ko būsiet guvis iekšēji, un to jums neviens neatņems. Lūk, ko jūs pagaidām vēl neesat sapratuši, un tādēļ noņematies tikai ar materiālām lietām. Kādu labumu jūs no tā gūstat? Kad pametīsiet zemi, jums vajadzēs pamest visu, un aiziesiet pliks un nožēlojams.

Ja garīgajām praksēm laika neatliek, pievērsieties tām vismaz ēšanas laikā. Pat ja tas nav manāms, pat ja neviens šīs lietas nenovērtē, dariet to, sāciet vākt bagātības un attīstīt sevī labākās īpašības. Kad jūs atgriezīsieties nākamajā inkarnācijā, Debesis sagādās apstākļus jūsu uzplaukumam, jo šodien būsiet uzsācis veikt īsto darbu. Lūk, tā ir dievišķās zinātnes lappuse, kas jums jāizlasa. Ja pagaidām tā vēl nav akceptēta, tā uzvarēs, jūs izgaismos un glābs.

Foto: eating-slowly-3 http://travel-beauty-health.com/

Autortiesības Omraam Mikhael Ivanhov

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!