<< Visi raksti

Mākslīgā laime jeb 21.gadsmita narkomānija

0

862

Yogi.lv @ 2017-02-22

Kad tev ir dārga automašīna, skaistas mantas, iespaidīga savrupmāja un citi statusa simboli, tu sāc just, ka it kā tava vērtība ir lielāka un sevi ierindo līmeni augstāk par tiem, kam tādu lietu nav. Tu vēro kaimiņu, kuram ir lētāka automašīna un saki sev, ka tas ir tikai tāpēc, ka esmu labāks un pelnu vairāk. Viņš ir plikadīda, es biezais.

Tu domā, ka kaimiņš domā, ka es esmu kautkāds krutais čalis, ja jau reiz man ir tāds auto. Un šāda doma silda tavu patmīlu un palīdz izcelt savu nozīmību. Pašvērtējums paaugstinās. Tu jūties svarīgs paejot garām kaimiņam vai arī piebraucot pie krustojuma sarkanās gaismas, kur blakus stāv auto kuri ir lētāki par tavējo.

Gadījumā, ja tava automašīna ir lētāka nekā kaimiņa auto, tas samazina tavu pašvērtējumu, jo tev liekas, ka kaimiņš ir veiksmīgāks par tevi. Tad tev atliek tikai viena izeja – mēģināt atgriezt savu pārākumu. Un runa nav tikai par auto.

Tā tas notiks bez apstājas un tavs pašvērtējums brīžiem pazemināsies un atkal brīžiem palielināsies. Katru reizi, ja kādam no tava paziņu loka kaut kas būs dārgāks – pašvērtējums kritīs un savukārt, ja kādam kaut kas būs lētāks nekā tev tava karaliskā pārākuma apziņa atgriezīsies. No šī apstākļa arī ir atkarīgs, cik laimīgs tu sevi jūti.

Rakstnieks, filosofs Šarls de Monteskē reiz teica – “ja mēs vēlētos vienkārši būt laimīgi, tad mēs to sasniegtu ļoti viegli; bet mēs gribam būt laimīgāki par citiem cilvēkiem, tas savukārt nav iespējams, jo mums vienmēr liksies, kad kāds ir laimīgāks par mums.”

Skrējienā pēc mākslīgās laimes, cilvēki kļūst par narkomāniem, kuri par katru cenu mēģinās noturēt savu vērtīgumu attiecībā pret apkārtējiem. Viņi pirks arvien jaunus telefonus, mainīs automašīnas, pirks dārgus džinsus un mēbeles mājai. Lietos dārgas smaržas, kas papildina viņu izsmalcinātību apkārtējo sabiedrībā. Bet tāpēc, ka tas maksā ļoti dārgi, samērā bieži, šādiem cilvēkiem ir neaptverami parādi.

Šādi cilvēki sēžas uz kredītu adatas, pakaļ dzinoties laimei. Pats trakākais priekš viņiem ir nolaisties līdz to līmenim, kurus viņi uzskata par zemākiem par savu līmeni un lai tas nenotiktu viņi ir gatavi maksāt jebkuru naudu.

Lai uzturētu savu neesošo statusu, viņi tērē lielu naudu lietām, kas apstipirina statusu.

Ja kāda no lietām neierakstās statusam atbilstīgo sarakstā, viņi visādā veidā to slēps. Savukārt lietas, kuras pasvītro statusu, visādi afišēs. Tā piemēram atpūta 5 zvaigžņu viesnīcā tiks ievietota sociālos tīklos, tajā pat palikšanu 3 zvaigžņu viesnīcā visādi slēps.

Ja viņiem nav dārgas mājas, viņi visādi to centīsies noslēpt. Šādu cilvēku dzīve pārvēršas par apmānu. Viņi māna ne tikai citus, bet galvenokārt paši sevi. Viņi ir pārliecināti, ka pieder statusam, kuru viņi cenšas imitēt un visādi ignorē faktu, ka status ir parādu rezultāts. Un parādi būs jāatdot visu atlikušo dzīvi.

Kādā dzīves momentā, kad bankas vairāk nedod naudu, viņu prieka un laimes avots izsīkst, viņi ieslīgst dziļā depresijā. Tajā pašā laikā viņi visās savās bēdās vaino, bankas, valdību, smago dzīvi un darba devēju. Vienīgais cilvēks, kuru viņi nekad nevainos ir paši sevi. Jo vienīgais ko viņi ir vēlējušies, tas ir būt tādi kā visi un neaizlaist garām savas dzīves svarīgākos gadus, ņemt no dzīves visu. Vai tad viņi var būt vainīgi tik nožēlojamā ekonomiskā stāvoklī ?

Noslēgumā varētu minēt Henrija Forda piemēru: “Man nav nepieciešams palikt dārgā viesnīcā, jo neredzu vajadzības pārmaksāt par liekām greznībām. Vienalga, lai kur arī paliktu es esmu es – Henrijs Fords. Pat vislētākā viesnīcā var atpūsties tikpat labi kā visdārgākā. Ā par to mēteli – jums ir taisnība, to vēl nēsāja mans tēvs, bet tam nav nekādas nozīmes, arī šajā mētelī es esmu un palieku Henrijs Fords. Mans dēls vēl jauns un bez pieredzes tādēļ baidās ko padomās par viņu citi, ja viņš paliks lētā viesnīcā. Es neraizējos par apkārtējo cilveku viedokļiem par mani, jo zinu savu vērtību. Par miljardieri es kļuvu tāpēc, ka māku skaitīt naudu un atšķirt patiesas vērtības no neīstām.”

Tulkots no Pure-t.ru

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!