<< Visi raksti

Joga un ēšana. Stereotipu džungļos.

0

1615

Tija Kazāka @ Yogi.lv @ 2014-07-17

Ja nu reiz ir kāda tēma jogā un garīgajās praksēs, kura apvīta neskaitāmiem stereotipiem un aizspriedumiem, tad šī nu tā ir – visplašākajā spektrā. Un daži klasiskākie jautājumi, kuri rodas, uzsākot vai ejot jau dziļāk jogas vai kādā citā psihoenerģētiskajā praksē, ir sekojoši: 

1. Ja es tagad jogoju, vai es „drīkstu” ēst gaļu un zivis?

2. Vai praktizētājs „drīkst” lietot alkoholu, šokolādi un kafiju?

3. Ko lai ēd pēc jogas prakses pavēlu vakarā?

Lai cik vilinoši tas neizliktos - uzzināt „pareizo” atbildi, pasaulē nav neviena cilvēka, kuram būtu tiesības otram cilvēkam norādīt – ko „drīkst” un ko „nedrīkst” ēst. Jeb – kurus no produktiem ēst ir „pareizi” un kurus - „nepareizi”. Jo ikviena cilvēka dzīvē valda viņa, viņam līdzi iedotā brīvā griba, ar kuru saskaņojoties, cilvēks visdrīzāk top pats. Nevis uzklausot kāda cita cilvēka ieteikumus un mēģinot tos „iekopēt” savā dzīvē, nedzirdot – ko čukst viņa paša intuīcija un ko lūdz viņa fiziskais un smalkie ķermeņi.

 Vienīgais, ko varam darīt – izklāstīt viens otram savus uzskatus par uzturu. Un viss. Gluži tāpat, kā izklāstīt savu pasaules redzējumu kādā citā jautājumā, nemēģinot apgalvot, ka tas ir „īstais”.

 Cilvēka ēšanas jautājums ir tikpat intīms kā visas pārējās cilvēka attiecības, kurās viņš ir pats ar sevi, ar savu ķermeni, ar savu tuvāko cilvēku un viņa ķermeni, ar savu intīmo zonu – savu māju.

 Pirms sākt pētīt „ēšanas lietu”, varam atcerēties -  ko par fizisko ķermeni mums stāsta jogas zināšanas, jogas viedums. Tātad – fiziskais ķermenis (Annamya Kosha) ir rupjākais, no matērijas veidotais dvēseles apvalks, kurš veidojas un atjaunojas no barības, uztura, ēdiena. Gaisma caurstrāvo fizisko ķermeni, veidojot prānisko jeb ēterisko apvalku (Pranamaya Kosha), taču gaisma burtiskā nozīmē neveido fiziskā ķermeņa šūnas. Ja vien cilvēks nav kļuvis par „saules ēdāju” un faķīru. Fiziskais ķermenis simboliski pārstāv matēriju, zemi - vietu, kur dvēsele atrodas iemiesojumā.

 Cilvēka psihiskā un fiziskā ķermeņa saistību ar uzturu kopš seniem laikiem un joprojām arvien dziļāk pēta jogai radniecīgā ājūrvēda. Mēģinot izdibināt un individuāli piemeklēt – kāds uzturs cilvēkam būtu piemērotāks, lai viņš sevi līdzsvarotu ne tikai fiziskajā, bet arī smalkajos ķermeņos.

 Ājūrvēda, kā cilvēka dziedināšanas sistēma, ļoti plašā (ne tikai uztura) nozīmē ir tā, kura kā svarīgāko uzsver tieši cilvēka iekšējo signālu uztveršanu un rīkošanos atbilstoši tiem. Tas nozīmē - ja cilvēkam gribas uz tualeti, viņam turp jādodas; ja nāk miegs - viņam ir jāizguļas. Un – ja organisms signalizē par kāda konkrēta produkta nepieciešamību, viņam tas jāizvēlas, nevis jāmēģina šo vēlmi apspiest.

 Šeit darbojas tas pats princips, kas attiecināms uz cilvēka psihes funkcionēšanas mehānismiem arī citās dzīves jomās. Viss, kas tiek apspiests, izlauzīsies pa citām „durvīm” un visticamāk – cilvēkam pašam kaitīgā veidā. Ilgstoša dabisko vēlmju apspiešana ir dažādu psihosomatisku simptomu un dziļāku saslimšanu cēlonis.

 Un šī ir vieta, kurā tradicionālā joga un ājūrvēda atrodas krustcelēs un vairākos aspektos tālāk aiziet katra pa savu ceļu. Un izvēles paliek cilvēka paša ziņā.

 Daļa jogas skolu un praktiķu piedāvā kategoriskus ēšanas ierobežojumus, tai pat laikā ājūrvēdas ārsti izstrādā individuālu, konkrētam cilvēkam piemērotu līdzsvara/veselības atjaunošanas diētu, kura ar kategoriskajiem jogas principiem nekā nesaskan.

 Iedziļinoties un mēģinot šķetināt jūtīgo ēšanas un neēšanas jautājumu, ikvienam cilvēkam brīnišķīgs palīgs ir APZINĀTĪBAS jeb APZINĀŠANĀS prakse. Cilvēks, kurš meditē, cilvēks, kurš praktizē apzinātību/klātbūtni jogas prakses laikā un ikdienā, pakāpeniski nonāk padziļinātā kontaktā ar savām un sava ķermeņa vajadzībām, kuras vairs neaizēno neapzinātas ego iegribas vai kaut kur saklausītas „mācības”.

 Ko nozīmē ĒŠANA, APZINOTIES? Vispirms – sajūtot – ko šobrīd vēlas mans ķermenis un mans smalkais lauks (mans enerģētiskais/emocionālais stāvoklis). Tad APZINĀTI un sevi mīlot izvēloties vēlamo produktu un tad APZINĀTI un ar lielu baudu to notiesājot. Ja iespējams – nedarot paralēli vēl trīs lietas, tā palaižot garām gan baudu, gan sātu.

 

Ēšana un dzīvošana neapzinātā stāvoklī ir tie nosacītie „riski”, kas liek cilvēkam ēst piesārņotu, konservētu, nedzīvu ēdienu. Neapzināta ēšana ir tā, kas ļauj pārēsties, pārdzerties, tā noslogojot un piesārņojot fizisko ķermeni un nobloķējot brīvu gaismas plūsmu smalkajos ķermeņos.

 „Sliktā gaļa”

 Gadu gaitā nu jau vairākkārt ir aktualizējušies gadījumi, kad kāds jogotājs, caur praksi dabiski nonākdams arvien dziļākā līdzcietībā pats pret sevi un pasauli, nolemj atteikties no „mazo brāļu” ēšanas, tā iedzīvojoties tik smagā mazasinībā un fiziskā bezspēkā, ka viņam pēc ārstu izteikumiem jau vajadzētu būt mirušam.

 Cilvēkam - arī praktizētājam, meditētājam, kuram veselības nolūkā ir jāatsāk vai jāturpina ēst gaļu, ja viņš vēl kādu laiku vēlas uzkavēties šajā iemiesojumā, šī situācija var izvērsties par jaunu, apziņu paplašinošu pieredzi. Arī gaļas vai zivtiņas apēšanu ir iespējams pārvērst par dziļi garīgu praksi.

 Kā? Kļūstot par šamani.

 Pirms „autopilotā” un steigā notiesāt uz šķīvja nonākušo gaļas vai zivs gabaliņu, mirkli pasēdēt un nodibināt kontaktu ar dzīvo būtni, kura pavadījusi laiku fiziskajā ķermenī, lai nodotu cilvēkam daļu no tā – apēšanai – cilvēka fiziskā ķermeņa šūnu būvēšanai. Būt kontaktā ar apēdamā dzīvnieka dvēseli un būt patiesi pateicīgam, tā piedzīvojot, iespējams, nepieredzēti dziļu garīgu atklāsmi un pirmo reizi nokļūstot vēl neierastā, jaunā dimensijā – ar dziļu pateicību sajūtot sevi kā dabas, kā dzīvības ķēdes daļu.

 Un ar dziļu pateicību kādai dzīvai būtnei, apēdot daļu no viņas, pārbaudot pats savu prātu un tajā mītošas matricas, stereotipus un dogmas.

 Iespējams, ka cilvēks, kurš ķermeņa mazasinības vai kāda cita iemesla dēļ uzturā lieto gaļu un ir dziļi mīlošs pret sevi un pasauli, ir daudz „garīgāks” (ja vēlamies to tā apzīmēt) nekā cilvēks, kurš skaļi propagandē dzīvnieku olbaltumu noliegumu, tā ieslīgstot agresijas enerģijā, kura var izrādīties daudz spēcīgāka un graujošāka par gaļēdāju izslavēto „agresiju”.

 

Garīgais fanātisms bieži vien cieši saslēdzas ar fanātisku veģetārismu un ārkārtīgi augstu slēptās agresijas līmeni šādā fanātiskā cilvēkā. Garīgs fanātisms enerģētiski līdzinās jebkurai citai psihiskas agresijas, naida un absolūtas netolerances formai – totalitārismam, nacionālismam, minoritāšu neieredzēšanai, savas patiesības bezierunu paušanai un uzspiešanai utt.

 Cilvēks, kura ķermenis un psihe brīnišķīgi funkcionē, kurš ir priecīgs, spēcīgs un vesels, neēdot ne gaļu, ne zivis, ne olas, ne arī kādus citus dzīvnieku izcelsmes olbaltumus, nav nevienā no aspektiem „labāks”, „sliktāks”, „pareizāks” vai „nepareizāks” par cilvēku, kurš jogo turpat uz blakus paklājiņa un praktizē APZINĀTU gaļas ēšanu.

 Ikvienam cilvēkam ir brīvas iespējas pavariēt, paeksperimentēt ar savu uzturu, padzīvojot kādu laiku (piemēram, gavēņa laikā) pilnīgi veģetāri vai kā zaļēdājam un tad sajust – ko par sekojošo stāvokli saka viņas prāts un ķermenis. Un šo stāvokli arī uztvert kā patiesību pašam savā dzīvē.

 Pārtikas vibrācijas un ēšana pēc prakses

 Cilvēki, kuri regulāri praktizē, ir iemanījušies vismaz 3-4 stundas pirms prakses neēst. Tā, lai praksē ir vieglāk elpot, lai var kārtīgāk un dziļāk izkustināt fizisko ķermeni, lai galva ir brīvāka un tukšāka – tad ir vieglāk prakses laikā „operēt” ar uznirstošajām domām un emocijām. Un saprotams, ka pēc prakses izsalkums mēdz būt pamatīgs.

 Arī šeit nebūs vienoto ieteikumu un pareizo atbilžu uz jautājumu – ko pēc prakses vajadzētu ēst? Taču cilvēka iekšējais palīgs – APZINĀŠANĀS vienmēr ir viņam klātesošs! Apzināšanās nāk no cilvēka paša dzīlēm, tā ir orientēta uz viņa paša vajadzībām, nevis uz tām, kuras ieteicis kāds no ārpuses.

 Mēs neviens nezinām – kas otram cilvēkam ir nepieciešams! Cilvēkam neviens nav devis tiesības kaut ko „zināt” par otru cilvēku, tā laužoties iekšā otra patībā un brīvajā gribā.

 Mēs varam mēģināt papētīt - KĀ APZINĀTIES fiziskajam un smalkajiem ķermeņiem nepieciešamo pārtiku uzreiz pēc prakses?

 

Ja cilvēks pēc prakses jūtas kā „gaisā parauts”, ja viņam ir sajūta ,ka „vējš galvā”, ja „piemeties drebulis” (šie trīs simptomi var liecināt par divu augšējo enerģētisko centru aktivizēšanos), vai – ja viņa „iekšējā uguns kvēlo ļoti spēcīgi” un draud pārvērsties agresijā (saules pinums), iespējams, šis ir brīdis, kurā cilvēkam nepieciešama pārtika, kura viņu „novelk atpakaļ pie zemes”. Lai ar apēstā ēdiena palīdzību radītu līdzsvaru praksē atraisītajām enerģijām, kuras pastiprināti „velk uz augšu”.

 Kā iezemētāji var iedarboties viss, kas no zemes nācis, zemē audzis un jau ēdot sajūtams kā „pasmags” – visi lielie dārzeņi, kuru saknes izaug zem zemes, kartupeļi, arī graudi – maize, putras. Brīnišķīgs dažādo enerģiju balansētājs un līdzsvarotājs, turklāt arī attīrītājs, ir kausētais jeb gī sviests.

 Uztura zinātnes, kuras pēta pārtikas un cilvēka fiziskā ķermeņa mijiedarbību, mums izstāsta, ka gaļa ir „smags”, grūti un ilgi gremojams ēdiens. Vibrāciju ziņā gaļa un zivis ir produkti, kuri cilvēkam palīdz atgriezties un saslēgties ar zemi. Iezemēties. Sajust sevi kā zemes daļu. Pateikties zemei.

 Ja cilvēks pēc prakses jūtas enerģijas pilns un pietiekošai sazemēts un nevēlas doties gulēt badā, viņš var izvēlēties ēdienu, kas gremošanas un vibrāciju ziņā ir viegls, „gaisīgs”. Tādu, kas viņu nevelk zemē vēl vairāk.

 Vieglo, smalko, „gaisīgo” enerģiju jeb vibrācijas satur dažādi zaļumi, salāti, sēklas, pavasarī – dīgstiņi. Viegls jogurts, kefīrs, paniņas, netrekns biezpiens. Dažādi ēdieni, kas ir ar pazeminātu tauku saturu. Ja vien cilvēks nav vegāns – tādā gadījumā jebkurus, arī liesus dzīvnieku izcelsmes produktus, viņš izjutīs kā sazemējošus jeb vibrācijas pazeminošus.

 Turklāt, balansējot savas enerģijas, apzināti izvēloties atbilstošas vibrācijas pārtiku, cilvēks laicīgi un veiksmīgi var izvairīties no situācijām, kad pārāk aktīvo uguns (ego) enerģiju kādā ne visai patīkamā veidā nozemēs/piezemēs/pazeminās kāds notikums vai kāds cits cilvēks.

 

Vai arī nepieļaut situācijas, kad pārāk gaisīgā, „augšup ceļošā” smalkā vibrācija, kura netiek iezemēta, izraisīs trauksmi, nemieru vai galvas sāpes.

 Apskatot jogas un pēcjogas ēšanas/neēšanas tēmu, ierasti parādās vēl kāda neticami spēcīga dogma, kura iesēdusies cilvēku – parasti sieviešu prātos. Tā ir tieksme pēc nepārejoša un pārspīlēta slaiduma un vislabāk – vienlaikus arī pēc nezūdošas jaunības. Pilnībā ignorējot faktu par dažādiem cilvēku konstitucionālajiem/ķermeņa tipiem, kā arī mēģinot protestēt pret visapkārt redzamo dabas likumu – cilvēka fiziskais ķermenis, tāpat kā viss pārējais pasaulē, nepārtraukti un neatgriezeniski nolietojas, noveco un transformējas, lai kaut kad atdzimtu atkal no jauna. Turklāt vēl, ar gadiem, sākoties hormonālām izmaiņām, sieviešu ķermeņi visbiežāk maina formu, kļūstot pilnīgāki.

 Nokļūt tuvāk pašam sev, savienoties ar sevi, iemīlēt sevi, tas var nozīmēt arī atklāsmi - cik omulīgi un priecīgi ir dzīvot dabas dāvinātā „mīkstākā mētelītī”. To visu šķiet neticami grūti pieņemt, ja prāts noticējis dogmai, ka katrai „īstai jogotājai” jābūt tievai un neiedomājami lunkanai.

 Cilvēka spēkos ir tīrīt, uzturēt, vingrināt, spēcināt, darbināt, mīļot, lolot un lutināt savu fizisko ķermeni, taču ne paverdzināt vai mēģināt pagriezt laika ritējumu atpakaļ.

 Par kafiju, šokolādi un cukuriem

 Cilvēks, kurš ĒD, APZINOTIES un izprotot katra pārtikas produkta tālāko darbību savā organismā, var brīvi piemeklēt mirklī nepieciešamās uzturvielas. Cilvēks, kuram dienas vidū traucē cukura līmeņa pazemināšanās un sekojošs bezspēks, APZINĀTI izvēlas savam organismam piemērotāko cukura avotu un ar baudu to apēd.

 Cilvēks, kuram ir pazemināts asinsspiediens un cieš no veģetatīvās nervu sistēmas pārmērīgas parasimpatiskās aktivitātes, tādēļ jūtoties pasīvs un letarģisks, turklāt šī paša iemesla dēļ cieš no vēdera aizcietējumiem, APZINĀTI un ar baudu izdzer savu ikrīta kafijas krūzi un izbauda tās labvēlīgo iedarbību uz savu organismu. Enerģija paceļas, smadzenes pamostas, vēders „iziet”, sirds/asinsvadu sistēma priecīgi tonizējas un uzsāk aktīvu dienu.

 

Cilvēks, kurš kafiju dzer, APZINOTIES tās iedarbību savā organismā, visticamāk, nedzers to atkārtoti vairākas reizes dienā, ja pēc tās nav objektīvas nepieciešamības.

 Cilvēks, kuru māc trauksme, distonija, vai cilvēks, kurš paaugstināta stresa līmeņa iespaidā cieš no hipertensijas, kafiju visticamāk nedzer, jo APZINĀS, ka kafija līdzīgi stirpai šokolādei, trauksmes un baiļu līmeni paaugstinās.

 Alkohols

 Nevienam, kurš pētījis jogas senākos izcelsmes avotus, nav noslēpums, ka jogas „pionieri” (rishis) - cilvēki, kuri no smalkā lauka saņēma un pierakstīja jogas zināšanas, kuras mēs izmantojam šodien, šī procesa atraisīšanai izmantoja dažādus eksperimentus paši ar saviem prātiem un ķermeņiem. Praktizējot dažādas spēcīgas individuālās apziņas izmainīšanas un transformēšanas tehnikas.

 Gan katram jogotājam pazīstamās elpošanas tehnikas dažādās variācijās un kombinācijās ar elpas pauzēm, gan arī dažādas narkotiskas vielas, kuras lietojot „pa pilienam” un APZINĀTI, atveras pieeja informācijas laukam, kuru ego apziņa nobloķē.

 Cilvēks, kurš APZINĀS, ka alkohola deva viņa organismu vai prātu piesārņo, nav „labāks” un „pareizāks” par cilvēku, kurš savās brīvdienās ar baudu izgaršo izcila, augstvērtīga vīna glāzi, APZINOTIES – cik daudz un APZINOTIES - kāpēc viņš to šajā brīdī dara. Un tādējādi netopot „labāks” par to, kurš apgalvo, ka alkohols jelkādās devās un apstākļos ir narkotika un inde.

 Noslēgumā

 Ir pienācis laikmets, kurš nu jau burtiski spiež mūs katru kļūt par radītāju, par savas dzīves meistaru. Būt par darītāju. Uzņemties pilnu atbildību pašam par sevi un savu dzīvi.

 Atklāt Radītāju sevī un atmest mēģinājumus atrast to kaut kur ārpusē.

 

Tik liels, skaists un varens ir šīs brīnišķīgais un arī sarežģītais laikmets, kurā visi kopā esam nonākuši! Ar vēl nebijušu iespēju izplest savus prātus un apziņu, saslēdzoties katram pašam ar savu Sirdi.

  

avots: http://tija-yoga.1s.lv/212-joga-un-esana-stereotipu-dzunglos/

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!