<< Visi raksti

Jogas praksei vēlams uzturs.

0

1644

B.K.S. Ajengārs @ 2014-07-17

B.K.S. Ajengārs: 

Ja vēlaties, lai jogas nodarbību laikā jūsu prāts ir ass un apziņa skaidra, jums jāmaina ēšanas paradumi.

Par jogas praksei vēlamo uzturu un ēšanas paradumiem ir sarakstīts ļoti daudz grāmatu. To autoriem pirmajā vietā ir ēšana un tikai tad nāk joga. Man pirmajā vietā ir joga un tikai pēc tam ēšana. Jogas prakse man ir vissvarīgākā, un es pārtieku no tā, kas atbilst manai sādhanai. 

Bhagavadgītā dievs Krišna saka, ka labai sātviskai izaugsmei ir piemērots garšīgs, mīksts, salds, sātīgs, indivīdam patīkams ēdiens- tāds, kas veicina garu dzīvi, vitalitāti, enerģiju, veselību un labu noskaņojumu. Tāmaisks ēdiens ir bezgaršīgs, smakojošs, netīrs, tie ir ēdiena atlikumi un pārpalikumi. Savā bērnībā es neko nezināju par sātvisku, radžaisku un tāmaisku ēdienu. Es ēdu to, kas bija pieejams, es ēdu, lai izdzīvotu. Tomēr jogas nodarbības uzturēja mani pie dzīvības, deva man veselību un baroja mani, lai arī es bieži ēdu sastāvējušos un bezgaršīgu ēdienu.

Tas, ko es ēdu tagad, ir atkarīgs no nodarbību grafika. Es cenšos neēst tādu ēdienu, kas varētu ietekmēt manu praksi. Ja es piemēram zinu, ka rīt man visu dienu būs jāpievēršas ģimenes darīšanām, es varu izpildīt tās dienas āsanas šodien vai parīt un attiecīgi pielāgoju uzturu, lai ēdiens netraucētu praksei. Mans organisms nepanes asu un vircotu ēdienu. Pat ja ēdiens ir labs un ļoti garšīgs, es izvēlēšos to, kas ir piemērots manam organismam un jogas praksei. Ja cilvēks ēdīs tikai vieglus ēdienus un vienveidīgu ēdienu, viņš, iespējams, jutīsies vājš. Nodarbošanās ar āsanām attīsta jūtīgumu pret ēšanu un dod sapratni par to, kas ir nepieciešams konkrētajā dienā. Dažreiz organisms pieprasa šķidru, bet citreiz sāļu vai saldu ēdienu. To visu diktē ķermeņa vajadzības.

Es ēdu to pašu, ko pārsvarā ēd visi indieši. Es esmu veģetārietis. Pa dienu es apēdu nedaudz rīsu, kādu dārzeni, jogurtu ar medu, bet vakarā izdzeru pienu ar čapati maizi un apēdu kādu dārzeni. Kas attiecas uz cietu pārtiku, man šķiet, ka manam organismam daudz nevajag. Jogas disciplīna ir disciplinējusi manu ēšanu. Tādēļ ēšanas ziņā es esmu prasīgs.

Nepastāv tikai viens, pareizs ēdiens, kas būtu pilnībā piemērots jogas praksei. „Hathajoga Pradīpikā” iesaka neēst pārāk daudz (atjāhara). Ēdiet tikai tad, kad jūtat izsalkumu, vai tad, kad ieraugot ēdienu, jums sāk izdalīties siekalas. Ēdiet tikai to, ko organisms pieprasa. Daži saka, ka pietiek tikai sajust ēdiena smaržu, kad mutē saskrien siekalas. Tomēr tas tā nenotiks, ja praktizēsiet jogu. Par to jūs varat pārliecināties paši. Dažus mēnešus regulāri, disciplinēti un no sirds praktizējiet āsanas un prānajāmu, un jūs kļūsiet vienaldzīgs pret saviem mīļākajiem ēdieniem, pat ja tie būs nolikti jūsu priekšā. Ja nepraktizēsiet astoņas dienas pēc kārtas, pazudīs disciplīna un atgriezīsies vecie paradumi. Regulāri praktizējot, tiek stimulēta gremošanas sistēma, un cilvēks ēd mazāk kā parasti. Pēc nodarbības ar jogu cilvēkam ir nepieciešams mazāk barības vielu. Ejot jogas ceļu (sādhanā), pat metabolisms pāriet sātviskā kvalitātē. Nodarbojoties ar jogu, cilvēks bauda ēdienu, bet neļaujas pārmērībām. 

Avots: B.K.S. Ajengārs "Jogas gudrība un prakse", Zvaigne ABC

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!