Rubrika kas? tavā šķīvī? stāstīs par dažādiem cilvēkiem, kurus mums gribētos dēvēt par veselīga dzīvesveida vēstnešiem.  Šī rubrika nepretendē uz veselīga uztura mācībstundas statusu, bet ir sava veida jautrs piedzīvojums,  lai ar vieglumu un smaidu iedvesmotu uz veselīgām pārmaiņām arī citus.

<< Visi raksti

Bloga "Annijas Virtuvē" veidotāja Annija

0

1670

yogi.lv @ 2015-07-30

Savā FB profilā, Annija raksta:  “Ķermenis ir mūsu templis. Gribu parādīt, ka veselīgi ir arī garšīgi, interesanti un krāsaini!”

Lielu popularitāti ir izpelnījies tieši Annijas blogs http://voila.lv/ , kurā atradīsi gan receptes, gan padomus, kā dzīvot kvalitatīvāk, ēst veselīgāk un justies laimīgāk. Iedvesmojies arī tu!

 Tu ēd, lai dzīvotu vai dzīvo, lai ēstu?

Primāri, protams, ēdu, lai dzīvotu. Un patiesībā tajā ir pat dziļāka doma, nekā sākumā varētu šķist. Kāpēc? Agrāk šķita, ka ēdiens ir tikai tāpēc, lai aizbāztu kuņģi, kad tas kauc pēc kārtējās porcijas. Tikai ar laiku, eksperimentējot ar sevi, nonācu pie secinājuma, ka ēdiens ir ne tikai mūsu degviela, bet arī mūsu aptieciņa un reizēm špaktele, kad radies ķermenī kāds caurums. Tāpēc pavisam burtiski, mēs ēdam, lai DZĪVOTU (nevis eksistētu). Kopš mainīju dzīvesveidu, ievērojami uzlabojās pašsajūta – agrāk šķita, ka tas ir mīts. Patiesībā, mainījās ne tikai fiziskā, bet arī garīgā pašsajūta, bet to pa īstam izprast var tikai tas, kurš pats ir tam cauri izgājis. Sekundāri, jāsaka, ka esmu liela gardēde un reizēm tā vien šķiet, ka dzīvoju, lai pagaršotu visus brīnumus, ko vien var izaudzēt vai pagatavot.  Piemēram, Brazīlijā ļoti populāri ir ēdieni no tapiokas. Latvijā tapiokas milti un tapiokas pērlītes ir maz pieejami, bet man ļoti patīk eksperimentēt ar jaunām garšām. Tā tapa šis tapiokas pērļu pudiņš..

Veselīgs uzturs, tavuprāt ir... ar uzturvielām pilnvērtīgs un bez mākslīgiem papildinātājiem. Piedevām tāds, kas liek justies priecīgam, sātīgi paēdušam un bez smaguma sajūtas.

Pie tam, pieturoties pie veselīgiem produktiem, nav jāatsakās no kūkām. Man šobrīd viena no mīļākajām ir avokado-laima kūka , pret kuru sākumā biju ļoti skeptiska. Arī pankūkas lūkoju pagatavot pēc iespējas draudzīgākas veselībai, piemēram, ar rīsu, auzu  , kukurūzas u.c. miltiem.

Svarīgi gan, lai ēdiens, neatkarīgi no tā vai veselīgs vai nē, neievelk fanātismā. Jā, tam ir jābūt kvalitatīvam, bet pārmērības un uztraukumi par katru apēsto kumosu nevienu laimīgāku nav darījuši.

Manu ēdienkarti, lielākoties, veido... dārzeņi (ieskaitot pākšaugus), graudaugi un augļi. Samērā maz gaļa un zivis, vēl mazāk – piena produkti. Svaigos produktus lūkoju izvēlēties sezonāli – vasarā vairāk augļu, ogu, kabaču, ziemā savukārt vairāk, piemēram, bietes, kartupeļus, burkānus utt.

Manā ledusskapī nekad nav majonēze, parasta baltmaize, desas, pelmeņi, krabju nūjiņas, zivju pirkstiņi u.c. pusfabrikāti. Būtībā tie produkti, kuros ir daudz mākslīgo piedevu.

Mans veselīgākais našķis... Našķi starp ēdienreizēm?

Saulē kaltētu tomātu pesto  ar dārzeņiem ir viens no maniem mīļākajiem sāļajiem našķiem. Agrāk saulē kaltēti tomāti negaršoja vispār un nemaz. J Vēl ārkārtīgi garšo viss ar kokosriekstu sviestu jeb kā to mēdz dēvēt – kokosriekstu mannu .  No dzeramajiem našķiem, varētu pieminēt sojas vai riekstu pienu lattes , ko mājas apstākļos patiesībā ir pavisam vienkārši pagatavot. Protams, arī dažādi tik aktuālie smūtiji ir lielisks našķis. Parasti tajos lieku kādas ogas (kuras ziemai sagatavoju jau vasarā), banānu, riekstu vai sojas pienu, ja gribas barojošāk, arī auzu pārslas utt.

Vai veselīgs vienmēr ir garšīgs? Un vai tu mēdz lietot uzturā kaut ko, kas nav garšīgs, bet ir veselīgs?

Veselīgs ne vienmēr ir garšīgs. Man, piemēram, ļoti negaršo godži ogas vai to sula, tāpēc negrasos to lietot lai tur vai kas.

Pārejot uz dzīvesveidu bez pusfabrikātiem un garšas pastiprinātājiem (kaut vai, piemēram, vegeta un buljona kubiņi), paiet brīdis līdz garšu kārpiņas pierod pie tā. Atklājas pavisam jauna garšu pasaule, daudz niansētāk ir iespējams izjust ēdiena garšu. Līdz ar ko to, kas ir garšīgs un kas nav, nosaka lielā mērā mūsu paradumi.

Viena tipiska diena tavā mūžā...kāda ir tās ēdienkarte:

 Pirmkārt, brokastis, man ir ārkārtīgi būtiskas un bez tām savu dienu negribas sākt. Tomēr esmu sapratusi – labāk neēst brokastis vispār nekā darīt to steidzīgi. Ēst ar steigu man nepatīk vispār. Vasarās brokastīs biežāk ēdu svaigas ogas, augļus kombinācijā ar mazliet putru. Ziemā putras šķīvis aug augumā. Visbiežāk ēdu prosas vai auzu pārslu putru ar dažādām piedevām, piemēram, kokosriekstu mannu, medu, mazliet sviesta vai, piemēram, ar riekstiem un kakao. Reizēm brokastu galdā nonāk kaut kas no iepriekšējā vakara.

Pusdienās tie visbiežāk ir kādi graudaugi, pākšaugi vai kartupeļi ar salātiem un kādu mērcīti.

Vakariņās: zupas vai salāti ar rīsiem, pākšaugiem, griķiem vai kartupeļiem. Iespējams zivs vai kāds vistas gabaliņš.

Starp ēdienreizēm – rieksti, žāvēti augļi, svaigi augļi vai dārzeņi (ar kādu mērci). Bieži arī kāds iepriekšējā vakarā taisīts našķis, piemēram, grauzdēti turku zirņi

Bez kā tu nevari iedomāties savu ēdienkarti?

Bez sulīguma un svaiguma... un kartupeļiem. Man ļoti garšo kartupeļi visās savās izpausmēs un neesmu vēlējusies no tiem nekad arī atbrīvoties. Biju domājusi, ka, ja man liktu izvēlēties vienu produktu, ko ēst, tad vismazāk apnicīgais noteikti būtu kartupelis, jo to iespējams pagatavot tik dažādos veidos!

 Ir dažādi produkti, kas ik pa laikam uzrodas un prasās kaut katru dienu, bet tie mainās. Vienu brīdi bija kazas siera epopeja, tagad ir kokosriekstu epopeja. Nez, kas būs nākamais? 

Mana šī brīža mīļākā recepte ir...  

Tieši šajā brīdī varētu būt, ka mīļākā recepte ir pica ar puķkāpostu pamatni.  Tā der gan veģetāriešiem, gan tiem, kuri nevar lietot uzturā glutēnu. Līdz pati nepamēģināju, neticēju, ka var sanākt tik forši! Pie tam variācijas ir simtiem. Ko vien sirds vēlas. 

Tāpat ļoti garšo arī dažāda veida WOKi ar Āzijas garšām – saldo čili mērci (ko var pagatavot arī pats vai kokosriekstu pienu.)

Mīļākā ēšanas vieta ārpus mājas...LV vai ārzemēs... 

Ārpus mājas ne pārāk patīk ieturēt maltītes, jo visbiežāk ēdienkarte neatbilst manai izpratnei par tā brīža izsalkumu un cenu diapazonu. Patiesībā garšīgi, veselīgi un ne par kosmisku cenu paēst nav nemaz tik vienkārši, manuprāt. Jā, starp citu man parasti porcijas ir lielas, tāpēc arī tas ir ļoti būtisks faktors. Ja izejot no restorāna vai kafejnīcas vēl ir izsalkums, automātiski neesmu apmierināta ar šo vietu. No tādām ātrām iespējām paēst, esmu iecienījusi TERRA, arī mūsu pašu klasiskajā LIDO var sakombinēt patīkamas maltītes.

Ārzemēs parasti bremzes tiek atlaistas un gribas nogaršot visu, visu, ko šī zeme piedāvā. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka man pēkšņi sāk garšot biskvītkūkas, eļļā peldoši frī un tamlīdzīgi, bet noteikti neatteikšos no kumosa tradicionālo saldumu. Ļoti patika, ka Itālijā aiz vien vairāk kafejnīcās uz restorānos ir pieejams bezglutēna piedāvājums.  Ņemot vērā, ka makaroni, lazanja un picas šai valstij ir asinīs, tad paēst tur ne vienmēr ir vienkārši.

No ārzemēs baudītiem ēdieniem izbaudu kvalitatīvu risoto, jūras veltes (tīģergarneles, piemēram vai jūras velšu zupu), ļoti garšo Portugāles nacionālie ēdieni. Izbaudu arī dienvidu eksotisko augļu pieejamību un fantastisko garšu.

Komentāri

Šim rakstam nav komentāru.

Lai pievienotu komentāru, ir jāielogojas!