Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir daudz informācijas, bet maz skaidrības; daudz iespēju, bet maz jēgas; daudz komforta, bet maz miera. Šajā pasaulē mēs izvēlamies dzīvot citādi.
Mēs pasludinām: cilvēks nav apstākļu upuris — viņš ir savu izvēļu veidotājs.
Mēs izvēlamies rīcību, nevis bezspēcību.
Mēs izvēlamies godīgumu, nevis ērtības.
Mēs izvēlamies atbildību, nevis attaisnojumus.
Mēs strādājam rūpīgi, nevis izrādīšanās dēļ.
Mēs darām savu darbu labi, pat tad, kad neviens neskatās.
Mēs nepieķeramies rezultātam — mēs esam uzticīgi procesam.
Nauda mums ir instruments, nevis elks.
Mēs izmantojam resursus, lai dzīvotu cienīgi, palīdzētu citiem un veidotu taisnīgāku pasauli.
Mēs noraidām alkatību, jo tā padara cilvēku iekšēji nabagu.
Mēs saprotam, ka ciešanas rodas nevis no pasaules, bet no mūsu pieķeršanās tai.
Mēs mīlam, bet nepiederam.
Mēs tiecamies, bet nekļūstam atkarīgi.
Mēs varam zaudēt — un tomēr nesalūzt.
Mēs cienām zināšanas, bet neticam aklai autoritātei.
Mēs domājam paši, vērtējam kritiski un meklējam patiesību zem virspuses.
Mēs atzīstam, ka neviens nedzīvo viens.
Mēs iestājamies par cieņu pret katru cilvēku, par taisnīgumu pret vājākajiem un par atbildību pret dabu.
Mēs vērtējam cilvēkus pēc rakstura, ne statusa.
Mūsu garīgums nav simbolos, drēbēs vai rituālos.
Tas ir mūsu rīcībā, valodā, attieksmē un spējā uzņemties atbildību.
Mēs atsakāmies dzīvot virspusēji.
Mēs izvēlamies dzīvot apzināti, strādāt jēgpilni, mācīties nepārtraukti un kalpot tam, kas ir lielāks par mūsu ego.
Mēs pasludinām:
Brīvs cilvēks nav tas, kuram pieder visvairāk, bet tas, kurš vismazāk ir vergs savām vēlmēm.
Un kamēr kaut viens cilvēks izvēlēsies rīkoties godīgi, domāt skaidri un dzīvot apzināti — šis manifests būs dzīvs.
