Ir divu veidu pašpiepūle: tā, kas bijusi iepriekšējās dzīvēs, un tā, kas ir šajā dzīvē. Pēdējā var pārspēt pirmo. Liktenis nav nekas cits kā vien pašpiepūle iepriekšējās pārdzimšanas reizēs. Šajā pārdzimšanas reizē tās abas pastāvīgi cīkstas savā starpā un uzvar spēcīgākā.
Pašpiepūli, kas neatbilst svētajiem rakstiem, ierosina maldi. Kad pūles nenes augļus, jāpārbauda, vai dzinuļi nav maldīgi, un, ja ir, tie nekavējoties jāizlabo. Nav lielāka spēka kā pareiza darbībā tagadnē, tāpēc sakostiem zobiem glābiņš jārod pašpiepūlē, ļaunums jāuzvar ar labo un liktenis – ar tagadnes pūlēm.
Slinks cilvēks ir sliktāks par ēzeli.
Redzot kā dzīve aizplūst ar katru mirkli, būtu nevis jāļaujas slinkumam, bet gan jātiecas uz atbrīvi. Cilvēkam nevajadzētu kā tārpam mēslos tīksmināties par zaņķi, ko sauc par jutekļu baudām.
Tas, kurš apgalvo, ka to darīt viņam liek liktenis, ir muļķis un laime viņu atstāj, tāpēc ar paša pūlēm iegūsti gudrību un pēc tam apjēdz, ka pūliņi būs galā, kad aptversi patiesību.
Ja pasaulē nebūtu šī briesmīgā ļaunuma avota – slinkuma, vai vispār būtu kāds, kas ir neizglītots vai nabags?
Cilvēki cieš trūkumu un aizvada nožēlojamu dzīvi kā zvēri tikai tāpēc, ka pasaulē ir slinkums.
Joga Vāsištha
