Ja vitamīni mūsu organismam ir noderīgi, tad, jo vairāk vitamīnu, jo labāk, vai ne? Nekā! Tā tas gluži nenotiek. Dažos gadījumos ieteicamā vitamīnu deva ir arī augstākā, ko organisms spēj pārstrādāt. Citos gadījumos devas pārsniegšana var būt pat bīstama. Atturieties no kārdinājuma uzņemt vitamīnus pēc personiski izstrādāta “triecienplāna”!
“Ja mēs saņemam pārāk daudz kāda svarīga vitamīna vai minerāla, tas var būt tikpat kaitīgi kā šā vitamīna vai minerāla trūkums,” stāsta doktore Bever- lija Makkeiba-Selersa, Ārkanzasas štata Medicīnas universitātes Uzturzinātnes katedras profesore. Viņa aicina stingri ievērot Medicīnas institūta gadu desmitos izstrādātos norādījumus par to, cik daudz katra vitamīna cilvēka organismam vajadzīgs. “Pēdējā laika pētījumos par A vitamīna, vara, dzelzs, mangāna un cinka patēriņu organismā institūts noteicis “griestus” – maksimālo daudzumu, ko cilvēks var patērēt, neapdraudot veselību,” saka dr. Makkeiba-Selersa.
Dr. Makkeiba-Selersa uzskata, ka dažādu pārtikas piedevu pircējiem vajadzētu nopietni iepazīties ar šiem pētījumiem un apjēgt to nozīmi. Viņa pieredzējusi daudz bēdīgu vitamīnu pārdozēšanas gadījumu, kad cilvēki tos ik dienu lietojuši desmitreiz vairāk par ieteikto normu.
“Lai gan vīrietim dienā nepieciešams tikai deviņsimt mikrogramu A vitamīna, bet sievietei – septiņsimt mikrogramu, ir iespējams nopirkt pārtikas piedevas, kur tikai viena dražeja jau satur veselus septiņsimt piecdesmit mikrogramus,” stāsta profesore. “Ja cilvēks dienā ieņem trīs šādas dražejas, viņš divkārt pārsniedz līmeni, ko Nacionālā Zinātņu akadēmija definējusi kā bīstamu pārdozēšanu.
Attiecībā uz pārtikas piedevām turklāt noteikti jāatceras – kas par daudz, tas nāk par sliktu!”
Vēža slimniekiem, kas patvaļīgi pārsniedza ieteiktās vitamīnu un minerālvielu devas, saasinājās slimības izpausmes, turklāt viņu ārstēšanā parasto ārstniecības metožu efektivitāte samazinājās. (Dana-Farber Cancer Institute)
